Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.
Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.
Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?
Uzņēmumā mēs esam vairāki partneri, kam lielākajai daļai, tajā skaitā arī man, pēdējie 10 gadi aizvadīti būvniecības nozarē, kur iegūta ievērojama pieredze gan par būvniecības procesiem, gan par tajā izmantotajiem materiāliem, to pieejamību, cenu un kvalitāti. Ņemot vērā potenciālos lielos infrastruktūras objektus gan satiksmes, gan militārās infrastruktūras attīstības jomā, ir skaidrs, ka pieprasījums pēc minerālmateriāliem būs milzīgs. Diemžēl vietējie minerālmateriālu ražotāji nespēj nodrošināt šāda apjoma viendabīgu augstas klases materiālu apjomu, un kā alternatīva parādās importētie materiāli. Klasiski tas būtu granīts, kas ir cietāks par vietējo dolomītu un nodrošina augstāku ceļa segas nestspēju, un ir arī ilgtspējīgāks. Problēma ar granītu, ka tas ir arī ievērojami dārgāks, tas nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgās infrastruktūras izmaksas.
Pērnā gada sākumā uzsākām aktīvu tēraudkausēšanas sārņu, kas rodas kā blakusprodukts tērauda kausēšanas procesā, izpēti, lai izvērtētu iespējamo alternatīvu tirgū piedāvātajiem minerālmateriāliem. Secinājām, ka materiāls savu fizikālo un mehānisko īpašību dēļ ir līdzvērtīgs granītam, tāpēc to nosaucām par mākslīgo granītu.
Vienlaicīgi veicām arī ķīmiskā sastāva testus, lai pārliecinātos par materiāla ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību. Testi apstiprināja, ka pie pareizas materiāla izmantošanas tas nerada riskus nedz videi, nedz veselībai. Tas mums deva pilnu pārliecību par materiālu un apņēmību tālāk darboties pie projekta.
Uzņēmumu nodibinājām pērnā gada novembrī. Tēraudkausēšanas sārņi ietver sevī ļoti plašu spektru dažādu produktu, kuru gala īpašības ir atkarīgas no tā, kādi metāli kādās krāsnīs tiek kausēti un kādā veidā tie tiek dzesēti. Mēs importējam produktu no Nīderlandes, kuram ir atbilstošs Nīderlandes sertificēšanas uzņēmuma KIWA sertifikāts, kas apliecina atbilstību Eiropas būvizstrādājumu regulējumam, standartiem un normatīvajām prasībām.
Papildu ieguvumi produktam ir zemāka cena un tas, ka tas tiek radīts procesā, kura iznākumā ir negatīvs CO2 novērtējums.
Tas nozīmē, ka Latvijai, skaitot izmešus, šī materiāla izmantošana iznākumā dod ieguvumu?
Tieši tā! Nīderlandē metāla ražošana ir pilnībā slēgts process, kur no kausēšanas sārņiem tiek radīts blakusprodukts. Pēc dažādu testu un pārbaužu veikšanas (t.sk. vides un veselības ietekmes pārbaudes) tam tiek piešķirts būvizstrādājuma statuss ar pievienotu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, kura atrunā būvizstrādājuma pareizu un drošu izmantošanu būvniecībā. Mākslīgo granītu kā būvizstrādājumu var jaukt ar cementu, izmantojot ceļu un to pamatu konstrukcijās, kā arī hidrobūvēs, kā to paredz būvizstrādājuma sertificētais standarts (EN 13242:2002+A1:2007). Turklāt pie pareizas būvizstrādājuma izmantošanas tas ir drošs izmantošanai apkārtējā vidē un dod ieguvumu izmešu kopējo rādītāju samazināšanā.
Kādēļ, jūsuprāt, Latvijā ir šāda nepieciešamība? Kur to jau izmanto kaimiņvalstīs? Vai uzņēmuma dibināšanu diktē vajadzība vietējā tirgū?
Pirmkārt mākslīgo granītu izmanto daudzviet Eiropā - saskaņā ar Eurofer datiem1 kopumā otrreizējā apritē izmanto 91% no tēraudkausēšanas sārņiem, kas tiek pārvērsti derīgā produktā, kuram tiek dots atbilstošs būvizstrādājuma sertifikāts. Tepat Igaunijā šobrīd būvē tiltu, kura būvniecībā izmanto mākslīgo granītu. Zviedrijā, piemēram, šo produktu ražo viņu tērauda kausētavās, bet valsts cenšas to paturēt pašu vajadzībām, līdzīga situācija ir arī Vācijā. Nīderlande pārdod, jo viņu pašreizējā ceļu tīkla vajadzības ir mazākas, bet tēraudkausēšanas ražošana plašāka. Mūsu uzņēmuma dibinātāji ir bijuši cieši saistīti ar būvniecību, un viņi saprot nākotnes perspektīvas. Latvijā drīzumā būs nepieciešami ceļi ar paaugstinātu nestspēju, un mākslīgais granīts to nodrošina par labāku cenu. Proti, aizsardzības industrijai būs vajadzīgi ceļi ar lielāku nestspēju, stāvlaukumi, kuros varēs atrasties ļoti smaga tehnika, bet vietējie materiāli bez papildinājuma to nevar nodrošināt. Mēs tik un tā importēsim granītu, tad kādēļ neimportēt kaut ko tikpat izturīgu, bet lētāku? Turklāt šo materiālu var jaukt kopā ar vietējiem minerālmateriāliem, lai paaugstinātu kopējo ceļa segas nestspēju un kvalitāti.
Vienkārši sakot, mēs varam izmantot ceļu būvē pašmāju dolomītu, bet, lai sanāk stiprāks, piejaukt mākslīgo granītu?
Piemēram, tā var. Mums Latvijā ir dolomīts, bet, ja nepieciešama augstāka nestspēja, tad importē granītu, jo tāda mums Latvijā nav. Mākslīgais granīts dod iespēju papildināt vietējo dolomītu, lai uzlabotu ceļa segas nestspēju. Turklāt viens no šā brīža tirgus mītiem ir, ka mākslīgais granīts izkonkurēs vietējos produktus ceļu būvē un turpmāk būvniecībā tiks izmantoti tikai importētie materiāli. Tieši pretēji, šis materiāls dos iespēju plašāk izmantot pašmāju izejvielas, paaugstinot vietējo minerālmateriālu mehāniski fizikālās īpašības un nodrošinot Latvijas ceļu infrastruktūras ilgtspēju.
Kā tad būs ar tirgus mītiem? Nav taču dūmu bez uguns. Cik daudz un ko mākslīgais granīts kā izejviela izkonkurēs?
Mākslīgā granīta tiešais konkurents ir īstais granīts, kas Latvijā tiek importēts, bet tas ir ļoti dārgs produkts. Tādēļ Latvijā daļa infrastruktūras objektu iznāk ļoti dārgi. Viss pārējais, kas ceļa pīrāgā ir nepieciešams, - grunts, smilts, grants, dolomīts un citi materiāli - paliek. Vēl vairāk, izmantojot mākslīgo granītu, var samazināt importētā Lietuvas dolomīta apjomu, kam pārsvarā ir labāki fizikāli tehniskie rādītāji nekā vietējam produktam.
Vai šis satraukums par jauno materiālu tirgū ietekmē potenciālo klientu izvēli?
Pieļauju, ka tā bijis ar visiem būvmateriāliem, kas kādreiz parādījušies tirgū, tomēr gribētos, lai mākslīgā granīta adaptācija nozarē notiktu straujāk. Pieļauju, ka laikā, kad uz ceļiem sāka klāt asfaltu, arī bija negācijas un noliegums. Tā mums šobrīd ir ar mākslīgo granītu. Atsevišķi būvnieki izturas rezervēti, kāds izplata mītus, ka materiāls varētu būt kaitīgs, jo runa tomēr ir par kausēšanas sārņiem, ko, virspusēji runājot, var dažādi interpretēt. Es ceru, ka mums izdosies demonstrēt jaunā materiāla priekšrocības, jo tas ir sertificēts, atļauts un ir vajadzīgs ceļu būvē jau šobrīd. Eiropas Savienības transporta komisārs Apostolos Tzitzikostas šī gada vasarā (AVOTS: Financial Times 2) izcēla Eiropas ceļu esošās infrastruktūras nepiemērotību militārās tehnikas pārvietošanai. Īsāk sakot, mums ir prasības, kas jāizpilda ceļu nestspējā tieši tagad, un mums valsts budžetā ir tik daudz naudas, cik ir, no kā arī seko, ka materiāls ir jālieto, lai varētu uzbūvēt vajadzīgo par atbilstošu cenu un starpību novirzīt citu valsts prioritāšu finansēšanai.
Vai paredzat, ka materiālu var lietot arī civilajā infrastruktūrā?
Ceļi, kurus izbūvēs ar augstāku nestspēju, jau būs arī citiem lietojami. Privātajā sektorā tāpat ir vajadzības, piemēram, lieli loģistikas centri, stāvlaukumi smagajai tehnikai. To visu var izbūvēt lētāk un labāk, lietojot mākslīgo granītu. Turklāt to var izmantot arī būvniecībā, piejaucot cementam betona un tā izstrādājumu ražošanā, tā radīt augstas stiprības konstrukcijas, ko var izmantot arī militārajā sfērā.
Pieminējāt, ka Latvijā ir materiālu deficīts ceļu būvei. Vai ar to domāts, ka mums trūkst smilšu, grants vai parastā dolomīta?
Latvijā materiāli ir, bet problēmu veido to pieejamība un plānošana. Kad būvēja Ķekavas apvadceļu, visi minerālmateriālu karjeri tuvākajā apkaimē bija izrakti tukši. Pieņemu, ka līdzīga problēma var veidoties citu lielo projektu gadījumā. Jau laikus būtu jādomā par materiālu pieejamību, ko un no kurienes vedīs un cik tas izmaksās gan vietējo materiālu ziņā, gan importa gadījumā. Tas, ko piedāvā mūsu uzņēmums, ir materiāls ar līdzvērtīgu nestspēju kā granītam, bet par zemāku cenu. Man ir prieks, ka šis materiāls jau iekļauts uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi Autoceļu būvdarbu specifikācijās kā izmantojams, bet vēl būvniekiem tas savos plānos jāievieš un jāsāk lietot, lai būtu pieredze un novērtējums.
Pastāstiet sīkāk par mākslīgā granīta ieguvi! Mēs runājam par metāla kausēšanas sārņiem. Latvijas metāllūžņus ved kausēt uz Turciju, vedam no turienes atpakaļ armatūru, varbūt arī sārņus varam vest? Pieņemu - iznāktu ļoti lēti. Vai arī tas nebūs gluži tas pats?
Taisnība ir, ka jebkurā metāla kausēšanas rūpnīcā rodas metāla kausēšanas sārņi, tomēr tie var būt ļoti dažādi un pēc kvalitātes var ļoti atšķirties. Proti, vienā gadījumā tie var būt nekam nederīgi atkritumi, bet citā - mākslīgais granīts. Pirmkārt nozīme ir tam, kādās krāsnīs metāls tiek kausēts. Vai runa ir par domnu krāsnīm, kas bagātinātas ar skābekli (BOF), vai klasiskajām elektrokrāsnīm, vai, piemēram, cita tipa kausēšanas krāsnīm? Nozīme ir arī kausējamā metāla veidam, jo sārņu ķīmiskais sastāvs un attiecīgi tā turpmākā klasifikācija būtiski var atšķirties atkarībā no krāsnī kausējamā metāla. Visbeidzot, kā notiek šo sārņu dzesēšana – vai ar ūdeni vai gaisu. Viss iepriekš minētais būtiski ietekmē sārņu dalījumu, proti, vai tas kļūst par blakusproduktu ar otrreizēju izmantošanas nolūku, vai arī tas kļūst par atkritumu. Nīderlandē tērauda kausēšana notiek ar skābekli bagātinātās krāsnīs (BOF - Basic Oxygen Furnace), kas tehnoloģiski prasa precīzāku izejmateriālu un ražošanas procesu un tā kontroli, kā rezultātā rodas sertificēts blakusprodukts – sārņi, kas atbilstoši ES direktīvas 2008/98/EK 5. panta izpratnei “neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”.
Vēlāk sārņus uzglabā rūpnīcas glabāšanas laukumā, kur tie tiek dzesēti ar ūdeni un noturēti sešus mēnešus, lai tiem nostabilizētos tilpuma masa. Pēc blakusprodukta statusa iegūšanas, dzesēšanas un tilpummasas nostabilizēšanās sārņiem tiek veikti testi, lai tie kļūtu par būvizstrādājumu atbilstoši ES regulai Nr.305/2011. No šī aspekta raugoties, ir jārunā par mūsu izvēlēto terminu – mākslīgais granīts, jo mēs neievedam sārņus tikai kā blakusproduktu, bet gan kā jau sertificētu būvizstrādājumu, kas iegūts no tēraudkausēšanas sārņiem - produktu, kuram ir skaidri noteiktas un pastāvīgas fizikālās īpašības. Proti, nebūs tā, ka viena atvestā partija būs ar vienu cietību un ķīmisko sastāvu un cita ar krasi atšķirīgu. Tas ir sertificēts produkts ar noturīgām īpašībām, tādēļ Turcijas kausētavu pieminēšana cenas dēļ ir nevietā.
Deviņdesmitajos un šī gadsimta sākumā bija populāri ceļu pārklājumam pie privātmājām šur un tur izmantot Liepājas Metalurga kausēšanas sārņus, kas pēc izskata vairāk atgādināja čauganas ogles. Nešķiet, ka daļa no mītiem rodas no vēsturiskās atmiņas par šo pārklājumu?
Iespējams, tikai vēlos uzsvērt, ka mākslīgais granīts pēc izskata līdzinās granītam. Tie var būt lielākas vai mazākas frakcijas akmentiņi. Savukārt tas, ko cilvēki atceras kā Liepājas Metalurga tēraudkausēšanas sārņus, bija sārņi, kas tika izmantoti bez papildu tehnoloģijas pielietošanas. Pieņemu, ja ļaudis apskatīs fotogrāfijas, tad sapratīs, ka runa ir par dažādām lietām. Mūsu materiāls ir sertificēts būvizstrādājums atšķirībā no jūsu pieminētā materiāla.
VIEDOKLIS
Kalvis Avotiņš, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors
Raugoties no aprites ekonomikas perspektīvas, nenoliedzami tērauda kausēšanas sārņiem ir izmantošanas potenciāls tautsaimniecībā, galvenokārt to mehāniski fizikālo īpašību dēļ, taču jāņem vērā to citas īpašības, kā sārmainas vides reakcijas un atsevišķu smago metālu saturs. Tādēļ ir svarīga un būtiska negatīvo ietekmju mazināšana caur atbildīgu un atbilstošu izmantošanu. Tā vienkāršoti - benzīns arī nav paredzēts telpaugu apliešanai, bet gan izmantot kā degvielu dzinējā. Šāda tipa būvizstrādājumu izmantošanai ir jābūt skaidri definētai atbilstoši būvniecības standartiem un metodikām, kā, piemēram, Latvijas valsts ceļu specifikācijās tēraudkausēšanas sārņi ir iekļauti izmantošanai ceļu segas nesošajās konstrukcijās.
UZZIŅAI
- Mākslīgais granīts jeb metalurģiskie sārņi ir tēraudkausēšanas procesa blakusprodukts, kas savu lielisko fizikālo un mehānisko īpašību dēļ ir uzskatāms par līdzvērtīgu materiālu granīta šķembu materiālam, kurš tiek plaši izmantots Latvijas ceļu segu konstrukcijās, lai nodrošinātu augstu nestspēju.
- Mākslīgā granīta fizikālās īpašības ir līdzvērtīgas vai atsevišķos gadījumos pat pārākas nekā importētajam granītam. Papildu ieguvums mākslīgā granīta izmantošanā ir tā cena, kas ir ievērojami zemāka nekā granītam, un papildu neitrāls vai negatīvs CO2 rādītājs, jo tā saražošanā nerodas papildu izmeši atmosfērā.
- Mākslīgais granīts ir būtiski izturīgāks un rentablāks risinājums nekā citi pieejamie būvizstrādājumi, īpaši infrastruktūrā ar augstām nestspējas prasībām, piemēram, ceļu un stāvlaukumu būvē, ar ievērojami augstāku nestspēju un noturību pret laikapstākļiem, turklāt ar zemākām apkopes izmaksām (ar potenciālu samazināt objektu kopējās izmaksas līdz pat 25%).
- Ir Valsts vides dienesta atzinums par būvizstrādājuma atbilstību un sertifikāciju izmantošanai.
- Lai izvairītos no iespējami nekvalitatīvas vai neatbilstošas būvmateriālu produkcijas nonākšanas Latvijā, uzņēmums rekomendē izmantot tikai tos tēraudkausēšanas sārņus, kas ir ieguvuši blakusprodukta statusu (ES direktīvas 2008/98/EK 5. panta izpratnē) un kas ir sertificēti kā būvizstrādājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.305/2011 kādā no Eiropas savienības dalībvalstīm, pastiprinātu uzmanību pievēršot izsniegtā sertifikāta norādēm par sārņu izmantošanas nosacījumiem.
2 https://www.ft.com/content/d77d4c1d-da26-4624-8b77-2178d4ac1125
#1/2
NextStep Gravel valdes
priekšsēdētāja, ķīmijas inženierzinātņu maģistre Elīna Mežance-Griķe.
#2/2
Māklīgais granīts
