Aleksejs Loskutovs kā mēra kandidāts ieņemšot galveno vietu Sabiedrības Citai politikai Rīgas pašvaldības vēlēšanu sarakstā, par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf.

Jāpiebilst, ka ne pats Loskutovs, ne viņa partijas biedri pagaidām bijušā KNAB vadītāja kandidēšanu Rīgas mēra amatam neapstiprina.

«Mēs visi saprotam, ka pats labākais Rīgas domes mērs būtu Aleksejs Loskutovs, jo Rīgas dome jau izsenis izcēlusies ar neracionālu naudas līdzekļu izmantošanu un tur ir manāmas korumpētības pazīmes. Loksutovs varētu ar to visu tikt galā,» atzinis Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Taču par vēlēšanu sarakstiem un personālijām vēl tiks lemts šo sestdien partijas sanāksmē.

Loskutova piemērotību Rīgas mēra amatam apšaubījis Aināra Šlesera, kurš arī pretendē uz Rīgas mēra krēslu, partijas (LPP/LC) biedrs Dzintars Jaundžeikars. «Ja Loskutovs domē būs tikpat labs saimnieks kā KNAB, kad no seifa pazuda miljoni, neuzskatu, ka šāda mēra iecelšana būtu laba prakse,» komentējis Dz. Jaundžeikars.

Valdības izvēlētais aizdevuma izlietošanas variants nozīmē to, ka Latvija varbūt tikai ap 2015. gadu spēs izkļūt no krīzes, tiekoties ar uzņēmējiem Liepājā, teica bijušais KNAB vadītājs, tagad partijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aleksejs Loskutovs.

Tā būs lēnāka grimšana krīzē, bet arī izkļūšana no krīzes būs lēnāka, sacīja A. Loskutovs. Viņa pārliecība esot tā, ka valdībai vajadzēja izvēlēties otru Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto ceļu - lata koridora paplašināšanu līdz 15 %. "Krīze šobrīd būtu smagāka, bet atveseļošanās sāktos jau nākamgad," sacīja politiķis. Tomēr vislielākie pārmetumi tika iepriekšējo koalīciju valdībām viņu augstprātības dēļ. Kalvītis esot bijis augstprātīgs un demonstrējis to, ka "viņš ir vienīgā patiesība", bet Godmanis bijis tāds "lāga opaps, kurš neuzskata par vajadzīgu mazbērniem kaut ko izskaidrot."

«Kopumā es šos desmit gadus vērtēju pozitīvi, KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības desmitgadi, atbildējis bijušais iestādes vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

«Neskatoties uz tumšo posmu, kad vadītājs bija Normunds Vilnītis, KNAB kopumā izdevies publiskajā telpā uzturēt diskusiju par korupcijas problēmām, kas lielākā vai mazākā mērā veicina neiecietību pret korupciju no sabiedrības puses. KNAB izdevies panākt, ka valsts amatpersonas tomēr baidās, ka KNAB varētu atklāt viņu koruptīvās darbības,» ir pārliecināts Loskutovs .

«Kad birojs uzsāka savu darbību, noziedzīgās korupcijas izplatība bija nomācoša, pastāvēja gandrīz masveidīga kukuļu izspiešana. Pirmie KNAB darbības gadi panāca to, ka kukuļu izspiešana praktiski izzuda, tagad gan sakarā ar finanšu krīzi šī problēma atkal saasinājusies. Veiksmīgi izdevies arī izstrādāt pretkorupcijas stratēģijas programmu, ietekmēt politisko dienas kārtību, noteikt nepieciešamību kontrolēt fizisku personu ienākumus un norādīt uz nepieciešamību reglamentēt lobēšanu, kā arī veiksmīgi nodrošināt partiju finansēšanas kontroli,» skaidrojis bijušais KNAB vadītājs.

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

Sabiedrība gaida stacionāros fotoradarus, pirms kuriem uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, taču viss noticis ačgārni, un sabiedrība par to ir labi informēta, runājot par fotoradaru likstām, norāda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Raidījumā Dienas Rīts Loskutovs norādīja, ka sabiedrībā «cepšanos» par situāciju ar fotoradariem izraisa tas, ka tiek kavēta stacionāro radaru ieviešana, kas tiek saistīts ar Vitronic biznesa interesēm.

Runājot par sasāpējušo jautājumu par to, kuram jāmaksā sods gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarījis cilvēks, kas auto aizņēmies no īpašnieka, Loskutovs sacīja, ka sods vienalga jāmaksā īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka šāda prakse tiek piekopta jau ilgāku laiku.

Loskutovs arī atgādināja, ka šodien, 22. maijā, tiks stāstīts par to, cik veiksmīgi tiek pildīts līgums stacionāro fotoradaru ieviešanu.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs joprojām ir bez darba, tomēr norāda, ka ir darba meklējumos.

«Pagaidām neko nedaru, esmu bezdarbnieks. Meklēju darbu, kurā varētu pielietot savu līdzšinējo pieredzi un zināšanas,» laikrakstam Diena teicis A. Loskutovs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis A. Loskutovam izteicis darba piedāvājumu, tomēr par to A. Loskutovs runā atturīgi. «Kamēr neesmu ar Maizīša kungu runājis, negribētu neko komentēt,» teicis viņš.

Db jau informēja, ka šovasar Saeima atbalstīja KNAB priekšnieka atcelšanu no amata, kā iemeslu minot atklātos pārkāpumus birojā, kad atsevišķi KNAB darbinieki bija piesavinājušies lietiskos pierādījumus - naudu lielā apmērā.

Nepabeigtu biroju ēku skaita ziņā pasaulē nepārspēta ir Krievijas galvaspilsēta Maskava, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz Colliers International tirgus pārskatu.

Pēc kompānijas Colliers International datiem, šā gada 1. pusgadā Maskavā celtniecības stadijā bija 3.8 milj. m2 biroju telpu. Pārskatā tiek norādīts, ka, ņemot vērā strauji sarukušo biroju nomas maksu Maskavā un Dubajā, visdārgāk birojus EMEA reģionā (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) nomāt pašlaik ir Londonā, kur A klases biroju telpas pilsētas centrālajā daļā izmaksā 1350 USD/m2 gadā. Otrajā vietā ir Maskava — 969 USD/m2 gadā. Tai seko Parīze — 877 USD/m2, Dubaja — 815 USD/m2 un Dublina — 800 USD/m2.

Colliers International apkopotās ziņas liecina, ka Maskava šā gada 1. pusgadā bijusi sestā populārākā pilsēta pēc investīciju aktivitātes biroju tirgū.

Emigrācija darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos ir mazinājusi kabeļtelevīzijas abonentu skaitu pilsētās ārpus Rīgas, atzīst Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls.

«Latvijas mazpilsētās un arī ne tik mazās pilsētās ir ļoti būtiski samazinājies abonentu skaits sakarā ar emigrāciju. Piemēram, no Ventspils nāk ziņas, ka cilvēki atsakās no abonementiem nevis tādēļ, ka kaut kas būtu slikts, bet tādēļ, ka viņi brauc prom. No dzīvokļiem gan neatsakās, bet atsakās no kabeļtelevīzijas. Iespējams, ka abonentu skaits operatoriem lauku pilsētās var būt sarucis starp 5% un 10%,» tā Mūls.

LEKA vadītājs komentēja bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja Triatel pirms kāda laika teikto, ka cilvēku aizbraukšana no laukiem varot būtiski ietekmēt kompānijas attīstības plānus, jo mazinās iespējamo klientu skaits.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Latvijas desmit ietekmīgāko politisko Twitter «balsu» topu pārsvarā veido paši politiskās skatuves dalībnieki, to vidū esot premjeram Valdim Dombrovskim, Nilam Ušakovas, Aivaram Lembergam u.c., tomēr topā ielauzušies arī žurnālisti, piemēram, Māris Zanders.

Desmit ietekmīgākie politiskie tvītotāji tika noteikti, izmatojot datus no Klout, kas tiek izmantots Twitter konta ietekmes mērīšanai. Klout analizē iesaistes līmeni sociālajos tīklos un veido Klout Score jeb punktu reitingu, kas ir balstīts uz mērījumos iegūtajiem datiem, tādējādi palīdzot lietotājiem noteikt savu ietekmes līmeni sociālajos tīklos.

Kā liecina pētījuma dati, tad vidējais Latvijas ietekmīgāko politisko tvītotāju sekotāju skaits ir 7 087, kamēr viņu pieminēšanu skaits 90 dienu laikā pārsniedz tūkstoti.

Desmit visietekmīgākie Twitter konti Latvijā ir (sarindoti alfabētiskā secībā):

Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns ir atzinies izmeklētājiem, ka viņš ir Neo.

Kā DB pastāstīja viņa advokāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs, I.Poikāns izmeklētājiem ir izstāstījis ko un kā darījis, taču diskutējams esot jautājums, vai šīs darbības, ko veicis I.Poikāns, bijušas prettiesiskas.

A.Loskutovs arī norādīja, ka patlaban viņa klientam drošības līdzeklis apcietinājums nav piemērots, taču neesot arī informācijas, vai tāds tikšot prasīts.

Saistībā ar šo lietu, tika veikta kratīšana arī žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Tās mērķis esot bijis iegūt no VID nelikumīgi ielādētās datnes.

Bija reiz laiks, kad toreizējais KNAB šefs, tagad - Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs sūdzējās, ka pie viņa mājoklī «dzīvo» vairāki cilvēki, kurus viņš acīs nekad nav redzējis. Nu, vienkārši deklarējušies, un viss!

Nevis tiem, kas vēlējās šādi kaut kur piedeklarēties, bija jāpierāda, ka viņiem ar attiecīgo mājokli tiešām ir kāda leģitīma saistība, bet gan reālajam iemītniekam nācās cīnīties, lai viņus no turienes izrakstītu laukā. Loskutovs jau gadiem ilgi ir Latvijā pazīstama persona, un tādējādi arī minētais gadījums ir pietiekami populārs, taču domājams, ka šādu piemēru mūsu valstī ir bez sava gala. Tomēr vēl paradoksālāk ir tas, ka itin viegli principā jebkur var piereģistrēt arī savu uzņēmumu, neprasot konkrēto telpu īpašniekam, vai viņam pret šādu soli gadījumā nav kādu pretenziju.

Tiesa gan, lai reģistrētu savu firmu svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāparāda papīrs, uz kura attiecīgo telpu īpašnieks ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš šādam solim tiešām piekrīt. Turklāt šoreiz apzināti ir lietots jēdziens «papīrs», nevis «dokuments», jo mūsu likumdošana pieļauj, ka pilnībā pietiek, ja uz baltas papīra lapas uzraksta vajadzīgo tekstu un savu parakstu. Savukārt šāda lietu vienkāršošana ir novedusi pie tā, ka minētie papīri ar visiem parakstiem itin viegli ir viltojami. Rezultātā vienam otram iedzīvotājam atliek vien vērot, kā viņa mājoklī vairojas dažādi uzņēmumi, kuru vadītāji vai īpašnieki pie viņa nekad nav bijuši. Savukārt atbildīgās valsts institūcijas ar attiecīgo parādību acīm redzami netiek galā.

«Esmu domājis, kāds ir risinājums, ja cilvēki nevēlas vai nespēj integrēties latviskā Latvijā. Mums tomēr būtu vairāk jārunā par to iespēju, kas ir aizmirsta un noklusēta – dot iespēju repatriēties tiem, kas Latvijā nejūtas kā mājās,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Mārtiņš Kālis, molekulārbiologs, bioloģijas doktors.

Viņš ilgāku laiku izglītojies un strādājis Zviedrijā, vēlāk Somijā, tomēr atgriezies Latvijā. Nesen kļuvis par partijas Visu Latvijai biedru.

«Krievija piedāvā dažādas programmas, tomēr Latvija līdz šim pret tām izturējusies diezgan atturīgi. Otra iespēja, par ko diskutēts vēl mazāk, – krievvalodīgo pārcelšanās uz rietumiem. It īpaši, ja Latvija kā mērķis savulaik ticis izvēlēts ekonomisku iemeslu dēļ.

Šobrīd ekonomiski labākus apstākļus noteikti varētu atrast Eiropā. Par to būtu jārunā politiskā līmenī,» viņš norādījis.

M. Kālis arī skaidrojis: «Atsaucoties uz starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, Ženēvas konvenciju, teorētiski Latvijai būtu politiskas tiesības veikt dekolonizāciju piespiedu kārtā. Reālā dzīvē tas gan nav iespējams. Šajā gadījumā ir iespēja jautājumu risināt diplomātiskā ceļā. Piemēram, varētu iesaistīties Rietumu valstis, kas ir līdzatbildīgas par to, ka pēc Otrā pasaules kara Latvija palika Staļina varā un tika pakļauta kolonizācijai.»

Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā slavēja Latvijas produktus.

Pēc iepazīšanās ar 21 Latvijas pārtikas ražotāja veikumu, V. Mališkovs atzina, ka daļa no redzētā jau ir Krievijas tirgū un tiek tirgoti ne pirmo gadu. Bet daļa produktu ir tādi, kurus Maskava vēl nav redzējusi un tie pēc savas kvalitātes ir augsta līmeņa produkti.

«Maskavā uz asfalta nekas neaug, tā diennaktī patērē 2200 - 2500 t pārtikas. Maskavā ir 11 miljoni iedzīvotāju, ko papildina iebraucēju skaits, tas nozīmē, ka tirgus ir milzīgs,» tā V. Mališkovs. Lai arī sortiments ir daudzveidīgs un pēdējo gadu laikā pilsēta ar valdības atbalstu izveidojusi 25 agro - holdingus, V. Mališkovs saredz iespēju tirgot Maskavā Latvijas produktus. Abu pilsētu mēri jau parakstījuši savstarpēju līgumu, kas paredz nākamgad virzīt ievērojamu apjomu Latvijas produktu uz Maskavu.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

Pasaule ieiet digitālo rīku ērā, ar kuriem cilvēki vadīs savas ikdienas norises - darba uzdevumus, saziņu ar citiem, ceļošanu, izklaidi un daudz ko citu, un šie rīki pamazām aizstās parastos galda un portatīvos datorus, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

Viens veids, kā Microsoft seko digitālo rīku attīstībai, - tas izstrādā mobilo telefonu operētājsistēmu Windows Phone 7, kuru izmanto vairāki mobilo telefonu ražotāji, kā arī īpaši sadarbojas ar telefonu ražotāju Nokia, stāstīja Cvetkovičs.

«Ar Nokia ir ļoti dziļa partnerība, jo tās vadītājs Stīvens Elops bija Microsoft viceprezidents un Darba ražīguma veicināšanas nodaļas vadītājs. Viņš uzraudzīja jaunākā aplikāciju komplekta Microsoft Office attīstību un sagatavošanu tirgum. Microsoft noteikti ir sācis ieiet ierīču pasaulē - gan ar veiktspējīgām, gan mazāk veiktspējīgām ierīcēm,» teica Cvetkovičs.

Otrdien, 28. jūlijā, akcionāru sapulcē par AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs, kurš izvēlēts konkursa kārtībā no 55 pretendentiem.

Uzņēmuma jaunais vadītājs Satiksmes ministrijā strādājis ilgus gadus – sācis kā Tranzīta politikas departamenta vecākais referents 1997. gadā, pēc tam no 2001. gada vadījis ministrijas Investīciju departamentu, bet 2006. gadā apstiprināts valsts sekretāra vietnieka amatā. A.Židkovs no 2003. gada līdz 2009. gadam bijis VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes loceklis un šā gada jūlijā pildījis arī Pasažieru vilciena valdes locekļa pienākumus.

A.Židkovam ir augstākā profesionālā izglītība starptautisko ekonomisko attiecību jomā, bakalaura grāds inženierzinātnēs, ieguvis arī maģistra grādu ekonomikā – uzņēmējdarbībā. Izglītojies Vācijā un zināšanas papildinājis dažādos kursos: ES transporta politika, ES projektu vadība un novērtēšana, publiskās un privātās partnerības projektu vadība, kvalitātes vadības sistēma un daudzi citi.

Par Nordea bankas korporatīvo darījumu departamenta vadītāju kļuvis Jānis Buks, kurš pēdējos 13 gadus vadījis dažādas Latvijas un ārvalstu līzinga kompānijas.

Tostarp līdz šim septiņus gadus J. Buks bija itāļu UniCredit valdes loceklis un vadījis līzinga segmentu gan Baltijā, gan Krievijā, bet pirms tam piecus gadus vadījis skandināvu SEB grupas uzņēmumu Unilīzings.

«Nordea banka, manuprāt, ir ar vislielāko attīstības potenciālu, gan sadarbībā ar privātpersonām, gan korporatīvajiem klientiem,» atzina J. Buks, kura galvenais uzdevums Nordea bankā būs izstrādāt un piemērot korporatīvā departamenta stratēģiju, politiku, budžetu un nodrošināt tā ieviešanu Nordea Latvijas filiālē.

J.Buks ieguvis izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet karjeras laikā izglītojies dažādos profesionālās apmācības kursos un programmās Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Čehijā.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.