Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Satiksmes ministrija (SM) par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju iecēla Mārtiņu Lazdovki, kurš savus amata pienākumus sāks pildīt no š.g. 24 septembra.

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt M.Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

M.Lazdovskim ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. M.Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien veicis kratīšanas un aizturējis piecas personas, tostarp Jēkabpils novada mēru Raivi Ragaini (LZP), citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvjus saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību, izriet no EPPO paziņojuma presei.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā, vēsta EPPO.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

Aizdomās turēto vidū ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Saistībā ar izmeklēšanu par Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecību aizturētās piecas personas ir atbrīvotas un pret tām sākts kriminālprocess, noskaidroja aģentūra LETA.

Nevienai no šīm personām patlaban drošības līdzekļi nav noteikti.

Starp aizturētajiem bija Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Viņš aģentūrai LETA pēc atbrīvošanas sacīja, ka ir procesā iesaistītā persona, taču viņam nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi.

Tāpat aizturēts bija Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP), aģentūrai LETA apstiprināja viņa aizstāvis, advokāts Juris Močuļskis. Viņš atturējās sniegt plašākus komentārus.

Saistībā ar 16,9 miljonus eiro vērtu dambja būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien...

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Nitišs vada vienu no dambja pārbūvē iesaistītajiem apakšuzņēmumiem SIA "Ošukalns". Uzņēmumā aģentūrai LETA norādīja, ka Nitišs ir sniedzis iestādei visu nepieciešamo informāciju un šobrīd bez jebkādiem ierobežojumiem ir atgriezies Jēkabpilī, lai turpinātu strādāt.

Pagaidām nav zināms, kas ir pārējie aizturētie, tomēr aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazvanīt dambja pārbūves veicēju SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, Jēkabpils domes deputātu Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija), kā arī valdes locekli un līdzīpašnieku Arni Putniņu, jo viņu telefoni bija atslēgti. "Jēkabpils PMK" pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka projektu no pašvaldības puses uzrauga Ragaiņa vietnieks, domes deputāts Kārlis Stars (NA). Arī Staru aģentūrai LETA ceturtdien sazvanīt neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka personas ceturtdien aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas tika darīts Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā. Tāpat KNAB veica kratīšanas.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī, un skaidroja, ka tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

EPPO paziņojuma presei tika uzsvērts, ka Ragainis, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvji aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību.

Kā vēstīja EPPO, Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā.

EPPO ziņoja, ka iesaistīts ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.

EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.

2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Jēkabpils PMK".

2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.

Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.

Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.

Pašvaldība ceturtdien informēja, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu darbus paredzēts pabeigt oktobrī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jēkabpils PMK" pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Foto: Unsplash.com / Thanh Nguyen

Mājokļu siltināšana pēdējā laikā ir ļoti aktuāls temats, ņemot vērā daudzās priekšrocības, ko šis process piedāvā. Lasiet šo rakstu un uzziniet, kādas mājas daļas nepieciešams siltināt, kādus ieguvumus tādējādi izjutīsiet, un kur atrodami visi nepieciešamie materiāli siltināšanas darbiem!

Kāpēc mājas siltināšana ir tik būtiska?

Domājot par ēku siltināšanu, kā galveno plusu lielākoties min siltākas telpas gada aukstajos mēnešos. Taču siltināšana piedāvā vēl virkni priekšrocību, no kurām svarīgākās ir šādas:

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Latvijas Betona savienība (LBS) ir izstrādājusi pirmās tehniskās vadlīnijas, kas definē transportbetona CO₂ emisiju aprēķina un klasifikācijas sistēmu. Jaunās vadlīnijas palīdzēs būvniecības nozarei skaidri novērtēt betona ražošanas radīto oglekļa emisiju apjomu un atvieglos lēmumu pieņemšanu ilgtspējīgas būvniecības projektu izstrādē, kā arī būtiski samazinās tā sauktās “zaļmazgāšanas” riskus attiecībā uz betona pielietošanu.

Vadlīnijas ir sagatavojusi LBS tehniskā komiteja nr. 4 (TK04) “Betona ilgtspēja”, piesaistot nozares uzņēmumus un akadēmiskos ekspertus. Vadlīniju mērķis ir radīt skaidru un vienotu pieeju, kā tiek noteikts betona CO₂ nospiedums, izmantojot visbiežāk Latvijā pielietotos betona veidus un izejvielas, kā arī starptautiski atzītus aprēķinu standartus.

“Šis dokuments ir pirmais vienotais ietvars visā Baltijā, kas ļauj objektīvi un pārskatāmi novērtēt betona oglekļa nospiedumu. Ar šīm vadlīnijām mēs speram būtisku soli pretī skaidrākai un atbildīgākai būvniecības praksei Latvijā,” norāda Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Rolands Cepurītis.

Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.

Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.

Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.

Augusta nogalē nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Angern būvējamajā daudzdzīvokļu māju kvartālā Mārupes klusajā centrā - Gaujas ielā atzīmēti 3,35 ha plašā kvartāla Muuna pirmās kārtas spāru svētki.

Projekta realizācija notiek strauji, tādēļ ir noslēdzies ēkas būvniecības pamatkonstrukciju posms - ir uzbūvēts ēkas karkass, uzslietas jumta spāres, pabeigta logu montāža, kā arī ir uzsākti dzīvokļu apdares un teritorijas labiekārtošanas darbi.

Būvdarbus veic Angern BAU SIA. Būvniecībā pamatā tiek izmantoti Latvijā, Zviedrijā un Šveicē ražoti būvmateriāli.

Projekts ir īpašs ar to, ka tās būs t.s. zemās apbūves 2 vai 3 stāvu ēkas, ar dažādiem arhitektūras dizaina risinājumiem ēku fasādēs, plašu zaļo iekšpagalmu un A klases energoefektivitāti. Dzīvokļi tiks pārdoti ar pilnībā pabeigtu apdari, t.i., pircējiem būs iespēja izvēlēties kādu no pieciem interjera dizaina variantiem.

Patlaban globālo tirdzniecības karu un ASV neskaidrās tarifu politikas ietekmei uz būvmateriālu cenām nevajadzētu būt lielai, un strauja cenu paaugstināšanās vai samazināšanās netiek prognozēta, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības preču tirgotāja "Kurši" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka iepriekš, Covid-19 laikā, ļoti aktīvi bija privātmāju un dzīvokļu īpašnieki, kuri brīvajā laikā, strādājot attālināti, uzlaboja dzīvesvietu, investēja īpašumā, ļoti daudz pirka materiālus. Pēc Covid-19 sekoja EURIBOR likmes pieaugums, kas privātajā sektorā sabremzēja būvniecību, kā mazināja iedzīvotāju vēlmi pēc jaunas dzīvesvietas.

Bērziņš pauda, ka šobrīd situācija nedaudz uzlabojas, jo EURIBOR likmes samazinās. Patlaban iedzīvotāji ir daudz aktīvāki, ceļot mājokļus, kā arī veicot nozīmīgus remontus dzīvesvietā.

"Lielajā būvniecībā iet kā pa viļņiem. Ir gadi, kad ir lielie objekti, būvniecības apgrozījums valstī ir lielāks, bet ir momenti, kad apjomi ir tādi paši kā iepriekšējā gadā vai pat samazinās. Neapskaužu būvniekus, jo izteiktās prognozes un Eiropas Savienības (ES) fondu apguve nenotiek plānveidīgi, tur valda haoss," teica Bērziņš.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Lietuvas būvkompāniju Kalvasta par jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvi Liepājas ostas teritorijā.

Jaunās paaudzes zivju pārstrādes rūpnīcas izbūves konkursā pavisam piedalījās septiņas būvkompānijas no Latvijas un Lietuvas. Kopējās investīcijas jaunajā rūpnīcā pārsniegs 6 miljonus eiro.

Liepājā uzsāk krabju nūjiņu ražošanu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā...

“Būvkompāniju konkurss ilga aptuveni pusgadu, un esam pilnībā vienojušies par mums izdevīgu cenu, gala termiņiem un rūpnīcas izbūves procesa pārvaldību. Jaunajai rūpnīcai jābūt gatavai jau nākamvasar. Pēc jaunās rūpnīcas izbūves līdzšinējie ražošanas apjomi palielināsies trīs reizes. Tāpat varēsim palielināt gan sortimentu, gan dažādot iepakojuma veidus,” SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

SIA Syfud 2020. gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi, sākotnēji teritorijas labiekārtošanā un zivju pārstrādes ražotnes izbūvē investējot 10 miljonus eiro. Rūpnīcas kopējā teritorija pārsniedz sešus hektārus. Līdz ar jaunās rūpnīcas izbūvi noslēgsies teritorijas labiekārtošanas pirmais posms. Pēc tā noslēgšanās uzreiz tiks sākts otrais posms, kas paredz tālāku teritorijas labiekārtošanu, ražošanas jaudu un efektivitātes kāpināšanu. Trīs gadu investīciju plāns paredz teritorijas labiekārtošanā ieguldīt 35 miljonus eiro.

“Runājot par pārtikas nozari, jārēķinās, ka skaistas ēkas un kvalitatīvi būvmateriāli ir tikai neliela daļa no ražošanas procesa. Daudz svarīgāk ir nodrošināt augstus pārtikas ražošanas standartus visā ražošanas cikla laikā, kā arī saražotās produkcijas loģistiku,” norāda S. Ambrazevičs.

Pagājušā gada beigās Liepājas ražotnē ar Port Lite zīmolu tika uzsākta zivju un krabju nūjiņu, kā arī citu zivju produktu ražošana, ko uzņēmums eksportē uz Ukrainu, Poliju, Saūda Arābiju un citām valstīm.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” Mežciemā īstenotā dzīvojamo namu projekta “Mežpilsēta” otrā kārta ir nodota ekspluatācijā.

Jaunajā sešu stāvu ēkā ir 47 funkcionāla un ergonomiska plānojuma dzīvokļi, kuru īpašniekiem būs iespēja uzsākt dzīvi jaunajās mājās jau šogad.

A klases energoefektivitātes ēkā atrodas divu līdz trīs istabu dzīvokļi ar kopējo platību 45-65 kvadrātmetiem un pilnu, kvalitatīvu iekšējo apdari. Dzīvokļu cena ir sākot no 109 000 eiro.

“Attīstot šo projektu, mēs veicām aptauju, lai padziļinātāk izprastu, kas cilvēkus motivē pārcelties uz jaunu mājokli un kādas ir viņu prioritātes. Aptaujas rezultāti skaidri parādīja, ka 54% respondentu būtu gatavi mainīt dzīvesvietu, ja tas palīdzētu uzlabot dzīves kvalitāti. Cilvēkiem būtiska ir ēkas energoefektivitāte, kas ļauj samazināt ikmēneša izdevumus, kā arī dabas un aktīvās atpūtas iespēju tuvums. Projektā “Mežpilsēta” mēs piedāvājam mājokļus, kas ne tikai atbilst šīm prasībām, bet pat pārsniedz tās – nodrošinot komfortu, kvalitāti un ilgtspējīgus risinājumus iltermiņā,” skaidro Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Šomēnes postošās vētras “Boris” izraisītās lietusgāzes skāra lielu daļu Centrāleiropas, radot ievērojamus nekustamo īpašumu un infrastruktūras postījumus, kas varētu būt mērāmi aptuveni 2-3 miljardu eiro apmērā.

Latvija lielāko daļu gada ir pasargāta no dabas katastrofu ietekmes, tomēr vasarā piedzīvotā vētra un spēcīgās lietusgāzes, kuru seku novēršana, piemēram, smagi skartajai Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 13 miljonus eiro, pierāda – arī mums ir jādomā ilgtermiņā un jārūpējas gan par savu, gan nekustamo īpašumu drošību.

Plūdu risku novērtēšana pirms darījuma veikšanas

Viens no pirmajiem soļiem pirms jebkura īpašuma iegādes ir plūdu risku novērtēšana attiecīgajā teritorijā. Vērtīgs informatīvais resurss ir platforma geolatvija.lv, kas palīdzēs noskaidrot, vai īpašums atrodas potenciāli applūstošā teritorijā. Svarīgi atcerēties – kaut gan daudzi īpašumi ietilpst šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tie atrodas piemēram, ezeru vai upju tuvumā, tas ne vienmēr nozīme, ka tie ir applūduši. Tāpat ir vērtīgi apmeklēt noskatīto īpašumu pēc spēcīga lietus un pārbaudīt ūdens uzkrāšanās pazīmes, piemēram, pagrabā vai pagalmā.

Ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro, nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar Capital, AS ir nodevis ekspluatācijā vienu no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Rīgā — A6 Loģistikas parku, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā, to ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m² jaunas noliktavas platības. Kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniedz 50 000 m².

A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kur BREAAM ēku ilgtspējas standarti ieviesti jau projektēšanas stadijā. Ēkas būvētas atbilstoši augstākajiem starptautiskiem energoefektivitātes standartiem, kā arī to būvniecībā izmantoti būvmateriāli, kas ir ražoti ievērojot tos pašus ilgtspējības principus. Šobrīd norit BREEAM sertifikācijas process, kas varētu tikt pabeigts nākamā gada pirmajā pusē.

Būvniecības izstādē "Māja I 2023", kas no 23.marta līdz 26.martam notiks Ķīpsalā, piedalīsies vairāk nekā 350 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Vācijas, Polijas, Ukrainas, Lielbritānijas un Rumānijas, informē izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Paralēli izstādē norisināsies arī vairāki semināri un prezentācijas.

Tostarp 24.martā plkst.10 Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija un Ekonomikas ministrija namu pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem rīkos semināru "Iespējas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un aktualitātes namu pārvaldīšanā".

Savukārt 26.martā plkst.12 Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija rīkos semināru "Videi un cilvēka veselībai draudzīga apkure: praktiski padomi par apkures iekārtu un kurināmā izvēli, pareizu iekārtu ekspluatāciju un iespējām saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai".

Izstādes dalībnieku piedāvājumā tostarp būs būvmateriāli un apdares materiāli, siltumtehnika un ventilācijas iekārtas, instrumenti, darba apģērbi un apavi, elektroinstalācijas un gaismas tehnika, santehnika, durvis, logi, jumta segumi, attīrīšanas iekārtas, vārti, žogi, pirtis.

Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" sākto darbu turpināšanai naudas pietiek, kā arī šogad sāksies darbi Iecavas apkārtnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

"Naudas pietiek sākto darbu turpināšanai. Tas ir ļoti svarīgi, jo bija brīdis, kad pārliecība par būvniecības tempu saglabāšanu bija daudz mazāka. Tagad mēs droši varam teikt, ka pietiek naudas, lai pabeigtu šobrīd sāktos darbus Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā - nesošās konstrukcijas, platformas un pamatni sliežu ceļiem esošajā būvdarbu joslā dienvidu pusē," teica Vingris.

Vienlaikus gan viņš atzīmēja, ka šobrīd nedaudz pietrūkst līdzekļu, lai visu pabeigtu funkcionējošā apmērā un tagadējā būvdarbu joslā pārslēgtu dzelzceļa satiksmi, slēdzot būvdarbiem stacijas ziemeļu pusi, kur vilcieni kursē pašlaik.

Tajā pašā laikā Vingris gan uzsvēra, ka par šo situāciju nav pesimistisks, jo pašlaik tiek gatavots finansējuma pieteikums Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) un ir cerības iegūt līdzekļus, lai pilnībā pabeigtu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu, un atliktu vēl tikai meklēt finansējumu labiekārtošanai, kas vairs nav tik kritiski.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.