LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Optiskās šķiedras ražotājam Light Guide Optics International uzņēmumu resursu vadības risinājums palīdz efektīvāk pārraudzīt darbu Latvijā un ārzemēs

«Mūsu uzņēmums strauji aug, aizvien aktīvāk darbojamies starptautiskajā biznesā, un kompānijas pārvaldīšana ar līdzšinējām metodēm sāka sagādāt grūtības. Tādēļ nolēmām meklēt labāku risinājumu. Izskatījām trīs dažādus variantus, no kuriem beigu beigās izvēlējāmies SAP uzņēmumu resursu vadības jeb ERP risinājumu,» stāstu par iepazīšanos ar vienu no iecienītākajiem uzņēmumu pārvaldības risinājumiem iesāk optiskās šķiedras ražotāja un piegādātāja Light Guide Optics International valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods.

Līvānos bāzētais uzņēmums, kas nodibinājis meitas uzņēmumus ASV, Vācijā, Baltkrievijā un kļuvis par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras piegādātājiem Eiropā, nosliecās par labu SAP programmai tādēļ, ka tā ir komplekss risinājums. «Ja agrāk lietojām atsevišķu programmu grāmatvedībai, noliktavas uzskaitei, piedāvājumu sagatavošanai un citām lietām, tad tagad viss notiek vienotā sistēmā. To izmantojam visās filiālēs, tādēļ uzņēmuma darbība kļuvusi pārskatāmāka un vieglāk organizējama,» stāsta D. Pfafrods.

Novembra beigās biznesa programmatūru ražotājs SAP un uzņēmums Microsoft nāca klajā ar paziņojumu par kopīgu sadarbību - apliecinot savu apņemšanos, abi uzņēmumi paziņoja, ka iekšēji izmantos viens otra mākoņrisinājumus. Šī partnerība ļauj uzņēmumiem kopīgi izstrādāt un piedāvāt klientiem risinājumus, kā arī nodrošināt apvienotus atbalsta pakalpojumus patērētājiem.

Jau vairākus gadus SAP ir piedāvājis saviem klientiem iespēju izmantot SAP HANA® Enterprise Cloud mākoņpakalpojumu. Savukārt sadarbība ar Microsoft Azure piedāvā alternatīvu iespēju.

Ar šo paziņojumu abu programmatūru ražotāji ir vienojušies par vēl ciešāku kopdarbību arī savā ikdienas biznesā - Microsoft izmantos SAP S/4HANA® Azure, lai palīdzētu vadīt savus iekšējos finanšu procesus, savukārt SAP pārvietos savu galveno iekšējo biznesu svarīgākās sistēmas uz Azure.

Kā skaidro uzņēmuma SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis: «Jau šobrīd ļoti daudzas organizācijas visā pasaulē, tai skaitā, Latvijā, izmanto mākoņservisa pakalpojumus. Tas ir ne tikai mūsdienīgs, ērts un arī efektīvs veids datu uzglabāšanai un aplikāciju izvietošanai, bet tas dažkārt organizācijām ir arī drošāk nekā, piemēram, izmantot tradicionālos serverus. Pateicoties SAP sadarbībai ar Microsoft, turpmāk SAP biznesa programmatūru lietotāji varēs ātrāk un vienkāršāk piekļūt saviem datiem un SAP programmproduktiem, izmantojot mākoņservisa priekšrocības, kas krietni atvieglo sistēmu pārvaldību un ir arī efektīvāk no uzņēmuma izmaksu viedokļa. Pēdējos gados mākoņpakalpojumi ir attīstījušies ļoti strauji.»

Pasaules vadošais biznesa programmatūru ražotājs SAP SE paziņojis par plānotām investīcijām 2 miljardu eiro apmērā līdz 2021.gadam, lai palīdzētu uzņēmumiem un valsts iestādēm izmantot tās priekšrocības, ko sniedz sensori, viedierīces un lielo datu (Big Data) tehnoloģijas, kas nodrošina lietu interneta (Internet of Things jeb IoT) darbību, informē uzņēmumā.

SAP plāno paātrināt inovācijas savā IoT risinājumu portfelī, palielināt ieņēmumus un tirdzniecības apmērus, izvērst pakalpojumus, atbalstu un sadarbību inovāciju attīstībā; paplašināt savu partneru un jaunu uzņēmumu loku IoT tirgū. Tiek prognozēts, ka tādējādi kopējais IoT tirgus apjoms līdz 2020.gadam varētu sasniegt 250 miljardus eiro.

Lai arī uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm ir pieejama iepriekš nepieredzēta piekļuve daudz lielākam informācijas apjomam un reāllaika datiem, tie joprojām saskaras ar grūtībām, apkopojot šo informāciju. SAP IoT mērķis ir padarīt jēgpilnus no daudziem avotiem iegūtos lielos datus (Big Data) ar tādu IoT risinājumu palīdzību, kas ietver datorapmācību un tiek integrēti ar galvenajām SAP S/4 HANA® uzņēmējiem domātajām lietotnēm. SAP IoT ietver risinājumus, kas savieno cilvēkus, partnerus, lietas un fizisko vidi, ļaujot organizācijām paplašināt un bagātināt savas darbības procesus ar reāllaika, tiešsaistes informācijas pieejamību.

Mobilo ierīču daudzveidība un informācijas sistēmu pielāgošana to lietošanai ir liels izaicinājums biznesa programmatūras izstrādātājiem, taču vienlaikus mobilie rīki acīmredzami ceļ biznesa lēmumu pieņēmēju darba ražīgumu un efektivitāti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

«Ja runa ir par tā sauktajiem biznesa instrumentu paneļiem - dashboards -, tad, piemēram, SAP analītisko rīku Business Objects instrumentu paneļus var vienkārši pārcelt uz mobilajām ierīcēm. Interesantās lietas notiek pēc dažām dienām, un to esam redzējuši SAP iekšienē – šo instrumentu paneļu lietošana «eksplodē»,» stāstīja Busmans.

Ar SAP un citām lielām biznesa vadības sistēmām, kuru jaudu var izmantot attālināti, mobilās ierīces arī paver iespēju no jebkuras vietas un jebkurā laikā iegūt lēmējam vajadzīgo un aktuālo firmas vai organizācijas atslēgas datu ainu, viņš teica.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Starptautiskais biznesa programmatūras un izstrādes uzņēmums SAP AG autorizējis Lattelecom Technology sniegt HANA licenču uzturēšanas pakalpojumus. Tādējādi Lattelecom Technology kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kurš autorizēts vienlaikus visu SAP saimes licenču uzturēšanai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pateicoties līdzšinējai pieredzei, strādājot pie SAP sistēmu ieviešanas, Lattelecom Technology ir autorizēts sniegt arī HANA datu bāzes licenču uzturēšanas pakalpojumus.

Lattelecom Technology ir SAP partneris ar sistēmu ieviešanas, licenču uzturēšanas un administrēšanas pieredzi kopš 1996.gada, līdz šim specializējoties SAP Business All-in-One un SAP BusinessObjects (biznesa inteliģences) risinājumu ieviešanā.

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Vācijas tehnoloģiju uzņēmums SAP paziņojis, ka vēlas pieņemt darbā cilvēkus ar autismu. Šādu jauno darbinieku skaits būšot mērāms vairākos simtos, un viņi strādāšot kā programmatūras testētāji un programmētāji, raksta thelocal.de. Saskaņā ar uzņēmuma vārdiem sākušies tādu cilvēku meklējumi, kuri «domā citādi nekā pārējie».

SAP visā pasaulē nodarbina vairāk nekā 65 tūkstošus cilvēku, un līdz 2020. gadam viens procents no viņiem būs ar autismu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šādu cilvēku pieņemšana darbā jau šogad sāksies Vācijā, ASV un Kanādā, un tiek īstenota sadarbībā ar speciālistiem no Dānijas kustības, kas palīdz atrast darbu cilvēkiem ar autismu.

Kā skaidro SAP, šādi cilvēki ir piemēroti programmēšanai un programmatūras pārbaudei, jo domā citādāk.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture aicina pieteikties bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācībām Accenture Bootcamps, lai 1-4 nedēļās apgūtu programmēšanas pamatzināšanas un pamata iemaņas projektu vadībā.

Apmācības ir pietuvinātas ikdienas darbam projektos, kuru laikā dalībnieki apgūst praktiskas, teorētiskas zināšanas un iemācās strādāt komandā. Pēc apmācībām sekmīgākajiem dalībniekiem tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Programmēšanas valodas Java apmācības notiks no 17. oktobra līdz 11. novembrim, projektu vadītāju asistentu (PMO) mācības – no 17.oktobra līdz 21.oktobrim, kuru laikā dalībnieki padziļinātāk apgūs MS Windows un MS Office. Datu centra tehnoloģiju kursi (datacenter operations) ilgs no 7. novembra līdz 17.novembrim. Lai tajos pieteiktos, nepieciešamas pamata zināšanas par MS Windows, interese par mākoņskaitļošanu, tīklošanu un MS Office 365.

Otrdien, 3. jūnijā, LeverX - uzņēmums, kas specializējās SAP risinājumu ievēšanā un pielāgošanā, svinīgi atklāja savu jauno biroju Rīgā, Marijas ielā 2a. Šī paplašināšanās ir būtisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā – stiprināt klātbūtni Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgos un nostiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem SAP ekosistēmā.

LeverX ienākšana Rīgā atspoguļo uzņēmuma mērķi veidot spēcīgu tehnoloģiju centru Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais birojs ļaus uzņēmumam būt tuvākam Latvijas klientiem, veicinās ilgtermiņa sadarbību un kalpos kā stabils pamats inovāciju attīstībai gan valsts, gan privātajā sektorā.

Biroja atvēršana ir arī personiski nozīmīgs notikums uzņēmuma līdzdibinātājam un valdes priekšsēdētājam Dr. Viktoram Lozinskim, jo Rīga ir viņa dzimtā pilsēta. Līdz ar to šis solis ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma izaugsmes kontekstā, bet arī simbolisks brīdis pašam uzņēmējam. “Rīga man nav tikai kārtējais punkts uz uzņēmuma biroju kartes. Tā apvieno manu izcelsmi ar LeverX attīstības virzienu,” uzsver Dr. Viktors Lozinskis. Speciālajā intervijā uzņēmuma līdzdibinātājs dalās ar stāstu par jaunā biroja tapšanu, uzņēmuma pamatvērtībām un vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi, talantu attīstību un sadarbību.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam, bijis 79,6 milj. eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa šajā finanšu gadā Latvijā bijusi 7,03 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šogad Accenture Latvijas filiāle ieguva nosaukumu Advanced Technology center (iepriekš – Delivery center), kas apliecina, ka uzņēmums piedāvā pakalpojumus un servisus ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver padziļinātu izpēti, zinātni un jaunu tehnoloģiju pielietojumu.

«Esam novērtēti arī grupas līmenī – konkursā Latvijas komanda sacentās ar līdzīgiem uzņēmuma centriem Ķīnā, Eiropā, Indijā, Latīņamerikā, Ziemeļamerikā, Filipīnās un ieguva trešo vietu. Kopumā tika pieteiktas 50 tūkst. idejas no vairāk nekā 60 tūkst. dalībniekiem. Latvijas komanda prezentēja platformu loģistikas jomā (intelligent container operations), kur izmantots lietu internets, blokķēdes un SAP tehnoloģijas, lai palīdzētu plānot, pārraudzīt un piegādāt kravas konteinerus, ietaupot resursus,» norāda Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

IT uzņēmums Accenture vasarā rīkos bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācības Accenture Bootcamp, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mācībās, kas ilgst 1-4 nedēļas, dalībnieki apgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas, ko pielieto, komandā risinot praktiskus uzdevumus.

Mācību mērķis ir nodrošināt programmēšanas pamatzināšanas un meklēt jaunus darbiniekus, kuri pievienosies Accenture komandai. Sekmīgākajiem dalībniekiem konkursa kārtībā tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Kandidātiem tiks piedāvātas Java, DevOps, Microsoft (.Net), Data&Analytics, Robotics RPA, SAP ABAP, iOS, Oracle Core PSQL, Oracle SOA, Testing, SAP Biznesa procesu konsultantu un PMO (Projektu vadības asistents) mācības.

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Beļavas pagasta Ozolkalnā jau trešo nedēļu savā vaļā pa pļavām un dārziem klaiņo bariņš aitu. Sākumā manītas piecas, bet nu vairs tikai trīs. Izskatoties, ka Ozolkalnā joprojām klaiņo aitu māte ar diviem jēriem. «Sirds sāp! Vai tiešām nevienam nav daļas?» reģionālajam medijam Dzirkstele sacījusi gulbeniete Ārija Rikveile, kura pati šos dzīvniekus manījusi ceļa malā vairākkārt.

Iedzīvotājiem, kuri pamana noklīdušus bezsaimnieka mājlopus, nekavējoties ir jāsazinās ar pašvaldību, šajā gadījumā ar Beļavas pagasta pārvaldi, Dzirkstelei sacījusi Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. «Pašvaldībai jāmeklē noklīdušo dzīvnieku saimnieks. Ja neizdodas, jānogādā lopi uz patversmi vai citādi. Tālāk tad jau mēs sadarbojamies ar pašvaldību, ja paši netiek galā,» skaidrojusi I.Tomiņa.

Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Bašķers sacījis – klaiņojošas aitas manītas Ozolkalnā gan pie Lazdukalna, gan pļavā ceļa malā pie pagrieziena uz Lejasciemu. Viņš cerot, ka Dzirkstele palaidīs tālāk šo ziņu un varbūt saimnieks sadzirdēs un ieradīsies savākt savas aitas, kuras nevienam citam rokā nedodas. «Ēst jau viņām ir ko, salasa,» apgalvojuši pagasta pārvaldes darbinieki. J.Bašķers lēsis, ka aitas savā vaļā sveikas un veselas staigāšot kā līdz šim, ja vien viņām neuzbruks suņi.

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Lai arī Latvijas ES prezidentūras laikā neviens vadošais politiķis to, visticamāk, neriskēs teikt, budžeta konsolidācija var drīz kļūt par nepieciešamību

Maz ir tādu lietu, kas pilnīgi negaidīti uzgāžas kā sniegs uz galvas. Biežāk tomēr kaut kādi signāli par briestošajām izmaiņām un notikumiem ir sajūtami iepriekš, īpaši, ja runājam par politikas un ekonomikas procesiem. Pašreizējie signāli, kas izriet gan no ģeopolitiskās situācijas, gan augstu valsts amatpersonu izteikumiem, ir tādi, ka jau nākamgad mums atkal var nākties saskarties ar nepatīkamo konsolidācijas procesu, ko mēs jau nesen izgājām globālās finanšu krīzes laikā.

Par to liecina Krievijas–Ukrainas krīze un jo īpaši rubļa vājums, kas jau ir diezgan būtiski ietekmējis Latvijas tautsaimniecību neatkarīgi no tā, ka vadošie politiķi un viņiem pietuvinātie eksperti publiski cenšas šo ietekmi ja ne noliegt, tad vismaz mazināt tās nozīmību. Taču, ja negribam spēlēt strausa politiku un slēpt galvu smiltīs, tad ir jāatzīst, ka preču un pakalpojumu eksports uz šo valsti uz nezināmu laiku būs ierobežots. No tā izriet arī nodokļu ieņēmumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), socnodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) samazinājums valsts budžetā.

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – kopš šī gada pavasara pārtop kosmētikā Latgales uzņēmumā Lat Cosmetics , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šādai sapropeļa izmantošanai pēc ilgiem materiāla un biznesa nišu pētījumu gadiem nonācis Ludzas uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš līdz šim darbojies un turpina darboties maizes un celtniecības biznesā Latgales reģionā.

Viņa dzimtā puse Latgale ir bagāta ezeriem, kuros ir sap­ropelis (tas satur mikroelementus un makroelementus, vitamīnus, humīnskābi un folijskābi), ir tīrs ūdenis, jo apkārtnē ilgstoši nenotiek saimnieciskā darbība, kura ietekmētu šo tīrību. Līdz ar to šie ezeri ir piemēroti ārstniecībā un kosmētikā izmantojamo resursu (sapropeļa, peloīda) ieguvei, pārliecību par jaunu biznesa nišu pauž SIA Lat Cosmetics īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.

«Esmu «ielicis» dažos uzņēmumos, esmu gan zaudējis, gan arī vinnējis,» tā par savu pieredzi ar eņģeļinvestīcijām laikrakstam Dienas Bizness stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

«Esmu strādājis nesen dibinātos jaunuzņēmumos, tagad vairāk nodarbojos ar kompāniju attīstīšanu,» viņš piebilst.

Vaicāts, kā izsāpēt pazaudēto naudu, viņš atbild: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp. Jāpieņem, ka ne vienmēr laimēsies. Var ieguldīt projektā ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem, bet ir dažādi iemesli, kāpēc viņiem nesanāk, – nav pareizais laiks tirgū vai kāds konkurents izdara kaut ko, kas viņiem nogriež ceļu. Sākuma fāze ir riskants posms, kad investēt.»

«Galvenie kritēriji, ko tipiski skatās tādi investori kā mēs, ir komanda, produkts vai ideja un tirgus,» atklāj Andris K. Bērziņš.

«Visvairāk fokusējamies uz komandu. Ieguldot agri, apzināmies, ka produkts mainīsies, biznesa modelis attīstīsies, tirgus mainīsies, un var gadīties, ka lieliskas iespējas pavērsies kādā tirgus nišā, kas sākumā nebija redzama. Tāpēc pats galvenais ir pietiekami strādīga, elastīga, gudra un uz sadarbību vērsta komanda, lai varētu šo sarežģīto ceļu iziet veiksmīgi.»