Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums “PRO BRO Group” Rīgā, Mūkusalas ielā atvēris savu ceturto tuneļveida automazgātavu Latvijā, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro.

“PRO BRO” turpina paplašināt franšīzes tīklu Rīgā un līdz 2025. gada beigām plāno atvērt vēl divas “PRO BRO” automazgātavas, kopējām investīcijām Latvijas tirgū sasniedzot jau 24 miljonus eiro.

Kopš pagājušā gada beigām Rīgā darbojas “PRO BRO Express” tuneļveida automazgātava Juglas ielā, martā tika atklāta automazgātava K. Ulmaņa gatvē un jūnijā – Vienības gatvē.

Līdz 2025. gada beigām automazgātavu tīklu plānots paplašināt ar vēl divām automazgātavām, kas atradīsies Rīgā, Gunāra Astras un Dzirciema ielā, tādējādi plašāk aptverot galvaspilsētas teritoriju.

“Mēs piedāvājam dažādus abonementu veidus bez mazgāšanas reižu limita. Vēlamies veidot patstāvīgo klientu loku gan privātajā, gan biznesa segmentā, tāpēc automazgātavu tīkla pārklājums nodrošina integrēšanos klientu ikdienas maršrutos,” stāsta Darjus Krjuks (Darius Kriukas), “PRO BRO” vadītājs Latvijā.

Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti atbalstīja satiksmes infrastruktūras investīciju projekta “Krustojumu pārbūve Skanstes ielā” īstenošanu, nosakot projekta kopējo finansējumu - 1 012 087 eiro, no kura valsts budžeta aizdevums veidos līdz 860 273,95 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums līdz 151 813,05 eiro.

Projekts tiek virzīts izpildei steidzamības kārtā, ņemot vērā to, ka tiek realizēts Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas būvprojekts, kura mērķis ir izveidot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi ar reģionālas un nacionālas nozīmes sporta, izklaides, konferenču, kultūras pasākumu centru, darījumu un dzīvojamo zonu, un tas var būtiski palielināt gan velotransporta, gan gājēju intensitāti minētājā teritorijā.

Ārtelpas un mobilitātes departamentā norāda, ka būvdarbi jāuzsāk steidzami, jo sākot gājēju un velosipēdu ceļa būvdarbus, paredzēta atsevišķu koku ciršana un ir spēkā ierobežojums šiem darbiem laika posmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss "Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība", informē Rīgas dome.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai - līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund III" iegādājies industriālo ēku kompleksu Rīgā, Mūkusalas ielas rajonā, Kārļa Ulmaņa gatvē 2, izmantojot "BluOr Bank" līdzfinansējumu 4 miljonu eiro apmērā.

Ēku komplekss celts 20. gadsimta 70. gados kā ražošanas ēkas rūpnīcai "Straume", kas tolaik bija viens no atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem un lielākajiem sadzīves tehnikas ražotājiem reģionā. Teritorijā izvietoto ēku kopējā platība ir 40 000 kvadrātmetru.

""Merito Partners" fonda specializētā nekustamā īpašuma stratēģijas pamatā ir mūsu vēlme ieguldīt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā. Sākotnēji esam orientējušies uz Rīgu, bet ar laiku ieguldīsim arī citu Latvijas un Baltijas valstu pilsētu īpašumu attīstībā. Dinamiskais Mūkusalas ielas rajons ar tirdzniecības centriem, biroju ēkām un transporta tīklu, kas nodrošina savienojumus pa visu pilsētu, no infrastruktūras viedokļa ir izcili piemērots plaša un daudzpusīga industriālā centra izveidei. Plānojam ēku kompleksu attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu biznesa vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Fund” partneris.

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.