Latvijā ieviestie netīrās naudas identificēšanas paņēmieni ir apgrūtinājuši dzīvi ne tikai bankām, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem, turklāt tiesību eksperti norāda uz bīstamiem formulējumiem normatīvajos aktos.
Savukārt tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti šo kritiku noraida un bažas uzskata par pārspīlētām.
Tāds ir secinājums pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas Bizness rīkotās konferences Bankas mainīgajā pasaulē. To, ka pārmaiņas banku sektorā bija nepieciešamas, neviens nenoliedza, tomēr ieteikumi, ko darīt vai nedarīt, atšķīrās.
Daudz funkciju
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja, ka mūsdienās bankas ir kļuvušas ne tikai par norēķinu un finansēšanas nodrošinātājām vai biznesa aģentēm līdzīgi kā citi uzņēmumi, bet par valsts drošības un nodokļu maksāšanas kontroles instrumentu. “Jaunie darbības nosacījumi rada nepieciešamību mainīt rīcības modeļus gan bankām, gan klientiem, gan valsts institūcijām,” tā G. Bērziņš. Viņš atzina, ka bankām ir jāatrod tāds līdzsvars starp piedāvāto pievienoto vērtību un risku, kas nodrošinās atbilstošu klientu skaitu, klientu apmierinātību un konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem akcionāriem.
No spēka pozīcijām
“Latvijā divus gadus ir noticis “kapitālais remonts” banku sistēmā, un skan jau paziņojumi, ka tas ir beidzies, taču vienlaikus arvien vairāk dzirdams no augstām amatpersonām, ka no viena grāvja esam iebraukuši otrā,” secina Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.
Visu rakstu lasiet 6.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
