Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.

Niķeļa cena varētu nokrist līdz 13,6 tūkstošiem dolāru par tonnu, veidojot 29% kritumu no pašreizējām cenām, liecina neatkarīgā analītiķa Džima Stellakis tehniskā analīze.

Niķeļa cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā (LME) kopš 23 mēnešu augstākās atzīmes sasniegšanas 16. aprīlī samazinājās par 44%, pastiprinoties bažām par Eiropas parādu krīzi un Ķīnas ieviestajiem nekustamā īpašuma atvēsināšanas pasākumiem, raksta Bloomberg. Metāla cena maksā 19,13 tūkstošus dolāru.

Kopumā niķeļa cena šogad ir pieaugusi par 3%, kas ir vienīgais kāpums starp sešiem galvenajiem metāliem, kas tiek tirgoti LME. Tas ir arī vienīgais no galvenajiem LME kotētajiem metāliem, kuriem saskaņā ar Bank of America Merrill Lynch šogad tiek prognozēts deficīts. Aptuveni divas trešdaļas saražotā niķeļa apjomi tiek izmantoti nerausējošā tērauda ražošanā.

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Vara, niķeļa un svina cenas pirmdien samazinājās, valdot bažām, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās varētu tikt apdraudēta, kas rada risku sarukt pieprasījumam pēc metāliem, raksta Bloomberg.

Bažas tirgus dalībnieku vidū rada Eiropas valstu parādu krīze un ASV publicētie dati par mazāku darbavietu skaitu nekā gaidīts.

Vara cena Londonas Metālu biržā samazinājās par 3,2% līdz 6076,25 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena vairāk nekā septiņu mēnešu laikā. Niķeļa cena kritās jau sesto dienu pēc kārtas līdz 17,5 tūkstošiem dolāru par tonnu, savukārt svina cena saruka par 4,5% līdz 1535 dolāriem par tonnu.

Tāpat kritās alumīnija cena – par 2,7% līdz 1830 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena kopš oktobra sākuma, bet cinka cena samazinājās par 3,9% līdz 1577 dolāriem.

Ceturtdien izejvielu cenas saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, un lielāko kritumu piedzīvoja naftas un ražošanas metālu cenas, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka tirgū ir pārāk lielas rezerves, raksta Bloomberg.

Bloomberg Commodity Index saruka par 0,6% līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada jūlija. Cinka cena samazinājās par 3%, niķeļa cena – par 2,5%, bet naftas cena nokritās zem 80 dolāriem par barelu pirmo reizi kopš 2012. gada jūnija.

Lielākais kritums starp Bloomberg Commodity Index iekļautajām izejvielām bija tieši cinkam, kura cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada marta. Cinka rezerves šogad ir pieaugušas par 5,2%, bet niķeļa – par 43%.

Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada augusta, bet benzīna cenas ASV sasniegušas zemāko atzīmi kopš 2011. gada februāra.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Vara cena otrdien samazinājās pirmo reizi piecu dienu laikā pēc tam, kad investori noslēdza savas pozīcijas, metāla cenai pirmdien sasniedzot trīs mēnešu augstāko atzīmi.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā samazinājās par 1,5% līdz 7398 dolāriem par tonnu. Pirmdien metāla cena sasniedza 7510 dolārus par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 29. aprīļa. Cena kāpj, jo pieaugums akciju tirgos uzlaboja noskaņojumu par globālās ekonomikas atveseļošanos.

«Tagad ir labs laiks peļņas gūšanai, ņemot vērā 1000 dolāru kāpumu pēdējo desmit dienu laikā,» uzskata Yong Futures Co analītiķis Wu Džindžians. «Joprojām pozitīvais noskaņojums akciju un izejvielu tirgū liecina, ka vara cena būtiski nekritīs nākamo dienu laikā.»

Varš nebija vienīgais metāls, kura cena piedzīvoja kritumu. Tāpat samazinājās cinka cena – par 2,5% līdz 2069 dolāriem par tonnu, niķeļa cena – par 1,1% līdz 21,7 tūkstošiem dolāru par tonnu un alvas cena – par 0,4% līdz 19,8 tūkstošiem par tonnu.

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Pirmdien izejvielu cenas pasaulē saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, jo naftas cena saruka, bet jaunākie Ķīnas dati uzrādīja izaugsmes bremzēšanos.

Bloomberg Commodity Index, kas apkopo 22 pasaules izejvielu cenu izmaiņas, zaudēja 1,7% no savas vērtības, sarūkot līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada maija.

Izejvielu cenas sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, jo Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ierobežo pieprasījuma kāpumu, savukārt vairāku izejvielu rezerves pieaug.

Zelta cena samazinājās par 2,1%, bet pēc tam spēja pakāpties par 0,8% līdz 1176,29 dolāriem par unci. Svētdien Šveicē notika referendums, kurā vēlētāji balsoja par prasību centrālajai bankai turēt vismaz 20% no tās aktīviem zelta stieņu veidā. Patlaban to īpatsvars ir 8%. Ja vēlētāji būtu nobalsojuši par šo priekšlikumu, Šveices Bankai būtu jāiegādājas vismaz 1500 tonnu zelta, taču tas tika noraidīts.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Izejvielu sektors piedzīvo sliktāko ceturksni vairāk nekā gada laikā, investoru vidū valdot bažām, ka lēnāka izaugsme valstīs sākot no Ķīnas līdz pat ASV ierobežos pieprasījumu, raksta Bloomberg.

S&P GSCI Total Return Index, kurš apkopo 24 izejvielu cenas, kopš marta beigām samazinājies par 10%, ko veicināja ražošanas metālu, benzīna un jēlnaftas cenu kritums. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada pirmā ceturkšņa.

Otrdien indekss samazinājās par 2,9%, kas ir lielākais kritums pēdējo trīs nedēļu laikā, jo publicētie dati liecināja, ka ASV patērētāju noskaņojums jūnijā ir pasliktinājies vairāk nekā prognozēts. ASV ekonomikas izaugsme nākamo divu ceturkšņu laikā saruks, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti. Tas pats notiks Ķīnā, kas ir lielākais patērētājs visām izejvielām, sākot no oglēm līdz pat varam.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Vara cenas otrdien pieaugušas, tirgū valdot runām, ka Eiropas centrālā banka palīdzēs Grieķijai tikt galā ar tās budžeta deficītu, raksta Bloomberg.

Līdz ar to metāla cena atguvusies no tās zemākā līmeņa vairāk nekā trīs mēnešu laikā. Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā pieauga par 1,2 % līdz 6527,5 dolāriem par tonnu. Pagājušajā nedēļā nākotnes darījumu cenas nokrita līdz 6225 dolāriem par tonnu, kas ir zemākais līmenis kopš 19. oktobra.

Tāpat pieaugumu piedzīvo citu metālu cenas. Alumīnija cena Londonas biržā kāpa par 0,7 % līdz 2026 dolāriem par tonnu, cinka cena – par 0.8 % līdz 2038 dolāriem par tonnu, bet svina cena – par 1,4 % līdz 1992,72 dolāriem par tonnu. Niķeļa cena pieauga par 0.8 % līdz 17 407 dolāriem par tonnu, bet alvas cena palielinājās par 0,7 % līdz 15,3 tūkstošiem dolāru par tonnu.

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Ceturtdien vara cena Londonas un Ņujorkas biržā turpināja samazināties, valdot bažām, ka publicētā mājokļu atskaite varētu signalizēt par nevienmērīgu ekonomikas atveseļošanos ASV, kas ir pasaules otrs lielākais metāla patērētājs.

Austrumpensilvānijas, Dienvidņūdžersijas un Delavēras ražošanas indekss varētu atspoguļot vājāku izaugsmi, liecina Bloomberg aptaujāto ekonomistu prognozes.

Vara cena septembra piegādēm Comex biržā nokritās par 1,4% jeb 4,35 centiem līdz 2,97 dolāriem par mārciņu. Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā saruka par 1,6% līdz 6541 dolāram par tonnu.

Tāpat kritās arī citu metālu cenas. Niķeļa cenas trīs mēnešu piegādēm Londonas biržā samazinājās par 1,2% līdz 19,8 tūkstošiem dolāru par tonnu, bet alumīnija cena – par 1% līdz 1985 dolāriem par tonnu. Cinka cena nokrita par 3,3% līdz 1769 dolāriem par tonnu, bet svina cena – par 1% līdz 1743 dolāriem.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Ceturtdien izejvielu cenas pieauga gan Eiropā, gan Āzijā, investoru vidū valdot gaidām signālus par tālāko ASV Federālo Rezervju sistēmas rīcību un sarūkot Ķīnas naudas tirgus likmēm.

Standard&Poor's GSCI indekss, kas apkopo 24 izejvielu cenas, pieauga par 0,3%.

WTI naftas cena pieauga par 0,3% līdz 95,76 ASV dolāriem par barelu.

Tāpat no iepriekšējo dienu krituma līdz zemākajam punktam kopš 2010. gada augusta atguvās zelta un sudraba cenas. Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,9% līdz 1237,6 dolāriem par unci. Savukārt zelta cena augusta piegādēm Ņujorkas Comex biržā pieauga par 0,5% līdz 1236 dolāriem par unci.

Sudraba cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 1,1% līdz 18,7515 dolāriem par unci, platīna cena pieauga par 1,4%, pallādija – par 2%.

Niķeļa cenas ceturtdien pieauga par 1,5%.

Pirmdien vara cena Londonas biržā nokritusi līdz desmit nedēļu zemākajai atzīmei.

Metāla cenas kritumu veicināja dolāra vērtības pieaugums, kā arī Ķīnas lēmums ierobežot banku kreditēšanu, kas samazina vara kā investīcijas pievilcīgumu, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā samazinājusies par 2.2 % līdz 6.6 tūkstošiem dolāru pat tonnu, kas ir zemākais līmenis kopš 16. novembra. Pagājušajā nedēļā metāla cenai bija lielākais nedēļas kritums kopš 2008. gada decembra.

Tāpat Londonas metālu biržā kritušās citu metālu cenas – cinka cena samazinājās par 1.7 %, svina cena – par 3.2 %, bet niķeļa cena – par 0.5 %.

Pasaulei var nākties pierast pie ilgstoši zemām izejvielu cenām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daudzi investori gadiem ilgi bija pieraduši dzīvot ar pieņēmumu, ka nākotnē faktiski vienīgais loģiskais izejvielu cenu virziens ir uz augšu. Kādu laiku tā arī bija realitāte, kas daudzu izejvielu ieguves un pārstrādes nozarēs stimulēja milzīgas investīcijas. Šādas investīcijas nozīmēja, ka attiecīgā izejviela tiek iegūta vairāk, bet nu jau novedusi pie situācijas, ka šajos tirgos ražošanas jaudu pārpalikums ir gluži vai normāls stāvoklis. Nav izslēgts – lai šāda situācija mainītos, tam būs nepieciešams samērā ilgs laiks. Tas nozīmē, ka, iespējams, paspēsim pierast pie krietni zemākām plaša klāsta izejvielu cenām.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Pirmdien izejvielu cenas pasaules biržās pieauga līdz gandrīz sešu mēnešu augstākajam līmenim, tirgus dalībnieku vidū palielinoties bažām, ka Krievijas un Ukrainas konflikts samazinās dārgmetālu, enerģētikas un labības izejvielu piegādes apjomus, raksta Bloomberg.

Standard & Poor’s GSCI Index, kas apkopo 24 izejvielu cenas, pieauga par 0,7% līdz augstākajam līmenim kopš 4. marta.

Niķeļa cena trīs mēnešu piegādēm Londonas biržā pakāpās par 2,6% līdz 17,845 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā atzīme kopš pērnā gada februāra, bet pallādija cena – par 1,3% līdz 32 mēnešu augstākajam līmenim.

Sankcijas, kas attieksies uz Krievijas enerģētikas un lauksaimniecības produktiem, visdrīzāk, netiks noteiktas, jo tās enerģētikas piegādes apjomi ir pārāk nozīmīgi Eiropai, lai tā riskētu ar pārtraukumiem, savukārt liela daļa no Krievijas pārtikas eksporta nonāk jaunattīstības valstīs, norāda Goldman eksperti. Tomēr sankcijas varētu tikt vērstas uz tēraudu, varu un alumīnija eksportu, un Krievija varētu apdomāt pretējas sankcijas niķelim un pallādijam.

Jebkādas ziņas par izejvielu cenu pieaugumu pēdējos mēnešos kļuvušas jau teju apnicīgas. Tiesa gan, tās tāpat turpina durties acīs. Piemēram, Financial Times ziņojis, ka 2021. gada janvārī litija karbonāta, kas ir nepieciešams bateriju ražošanā, cena bijusi aptuveni 9,6 tūkst. ASV dolāru par tonnu.

Savukārt šā janvāra beigās tā bija pārsniegusi jau 50 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Faktiski ievērojams deficīts draud tām lietām, kas nepieciešamas Rietumvalstu grandiozajiem enerģijas transformācijas plāniem.

Attiecīgi tas liek domāt, ka šo plānu cena kļūs arvien augstāka. The Wall Street Journal (WSJ) apkopotie dati liecina, ka litija jonu akumulatoru gadījumā to cena kopš 2010. gada ir sarukusi par 90% līdz aptuveni 130 ASV dolāriem uz kilovatstundu. WSJ rēķina, ka maģiskā robeža, kad elektroauto var ekonomiskā ziņā konkurēt ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja spēkratiem, esot 100 ASV dolāri uz kilovatstundu.

Daudzi paredzējuši, ka šo robežu baterijām izdosies sasniegt dažu tuvāko gadu laikā. Tiesa gan, WSJ secina, ka šis mērķis, ņemot vērā bateriju metālu deficītu, var būt arī attālāks. Tiek izcelts, ka šādām baterijām arī nepieciešamais kobalts gada laikā ir sadārdzinājies par 120% un niķeļa sulfāts – par 55%. Pieprasījums bez piedāvājuma Pamatā šāds cenu pieaugums seko lielajam pieprasījumam un pieņēmumiem par šāda milzīga pieprasījuma noturību nākotnē.