Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.
Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.
Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”
Rūpnieciskās jaudas, izejvielu pieejamība un spējas nodrošināt stabilas piegādes ķēdes bija šī gada diskusiju un rīcībpolitikas pamatā. NATO samitā Hāgā īpaši tika uzsvērts, cik svarīgi ir alianses valstīm būt gatavām operatīvi nodrošināt būtiskākās tehnoloģijas, komponentes un iekārtas arī krīzes situācijās. Latvijas uzņēmumiem šajā jomā ir ko piedāvāt – gan augstas precizitātes metālapstrādes un elektronikas iekārtas, gan prasmes izstrādāt specializētas detaļas un komponentes, ko iespējams ātri pielāgot aizsardzības vajadzībām. Šis ir brīdis, kad mūsu industrija var kļūt par nozīmīgu sadarbības partneri NATO dalībvalstu armiju vadošajiem piegādātājiem.DAIF Latvija jau iepriekš – 2022. gadā – aicināja valdību un Ekonomikas ministriju strādāt pie tautsaimniecības noturības jautājumiem, mazinot ražotāju un pakalpojumu sniedzēju atkarību no piegādātājiem ārpus NATO dalībvalstīm un partnervalstīm.
Arī NATO tagad aicina katru valsti rūpīgi izvērtēt un mazināt atkarību. Mēs aicinām Latvijas valsts institūcijas arvien ciešāk sadarboties ar vietējiem ražotājiem, veidojot stratēģiskos krājumus un attīstot ražošanas kapacitāti, kas var stiprināt mūsu valsti un visu aliansi kopumā.
Kibertelpa ir mūsdienu aizsardzības līnija, kurā neredzam fiziskos ieročus. Samitā tika skaidri pausts, ka arī kiberuzbrukumi tiek uzskatīti par nopietniem drošības apdraudējumiem – līdzvērtīgiem militāram iebrukumam. Īpaša uzmanība tika pievērsta kritiskās infrastruktūras aizsardzībai – tādai kā elektroapgāde, veselības aprūpes sistēmas vai datu pārraides centri. Uzbrukums šādām sistēmām var nopietni ietekmēt sabiedrības ikdienas dzīvi un valsts funkcionēšanu. NATO samitā paustā apņemšanās atvēlēt 5 % aizsardzības budžeta, tostarp 1,5 % kiberdrošībai, ir nopietni jāizvērtē gan no sabiedrības noturības, gan ekonomiskās drošības prizmas.
Latvijā jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi ar augstu kompetenci kiberdrošībā, kas spēj nodrošināt gan preventīvus risinājumus, gan reaģēt uz apdraudējumiem. Vairāki DAIF Latvija biedri aktīvi attīsta inovatīvus kiberdrošības risinājumus, iesaistās starptautiskos konsorcijos, apliecinot mūsu uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskā mērogā. Ir svarīgi, lai šis potenciāls tiktu iekļauts valsts aizsardzības un drošības koncepcijās. Tas nozīmē ne tikai sadarbību starp privāto sektoru un valsts institūcijām, bet arī ieguldījumus apmācībās, testēšanas vidēs un reālos scenārijos, kur kopīgi trenēties, lai stiprinātu mūsu kibertelpas drošību un veicinātu tās aizsardzību.
Tikpat nozīmīgs vektors ir kosmosa telpa, kur Latvijai jāpapildina kosmosa stratēģija ar aizsardzības mērķiem paredzētu komercsektora iesaisti. Simboliski, ka 25. jūnijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus, kas paredz Latvijas industrijas un zinātnes dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās un 4,9 miljonu eiro papildu ieguldījumu. Šis finansējums sekmēs Latvijas zinātnes un augsto tehnoloģiju nozares attīstību, veicinās uzņēmumu un pētniecības institūciju dalību starptautiskos projektos un nodrošinās ekonomiskos ieguvumus un drošību.
Ko tas nozīmē mums – Latvijai un katram no mums? No malas šie jautājumi par kritiskām izejvielām, kiberdrošību vai kosmosa tehnoloģijām var šķist tāli un tehniski. Taču patiesībā tie ir ļoti cieši saistīti ar mūsu ikdienas drošību un labklājību. Runa nav tikai par armiju vai ieročiem. Runa ir par to, vai krīzes brīdī bruņotajiem spēkiem, iekšējās drošības un palīdzības dienestiem būs pieejami sakari, elektrība, medikamenti, vai būs ražošanas spējas kritisko pakalpojumu un preču grupās.
Proti, vai mēs spēsim aizsargāt kritisko infrastruktūru – arī slimnīcas un skolas – no arvien jaudīgākiem kiberuzbrukumiem? Vai spēsim paši saražot nepieciešamo, ja globālās piegādes ķēdes apstājas? Mēs redzam, ka NATO valstis arvien vairāk apzinās – aizsardzība sākas ar stipru ekonomiku, gudrām tehnoloģijām un gatavību rīkoties kopā. Arī Latvija ir daļa no šīs kopējās sistēmas, un mums ir visas iespējas dot savu pienesumu.
Mūsu uzņēmēji un zinātnieki nav novērotāji, bet aktīvi dalībnieki – inovāciju radītāji, tehnoloģiju izstrādātāji, drošības stiprinātāji. DAIF Latvija jau ir devusi savu ieguldījumu NATO diskusijās, un mēs esam gatavi sadarboties ar valdību, uzņēmējiem un pētniekiem, lai Latvija būtu uzticams partneris šajos svarīgajos drošības procesos.
