Jaunākais izdevums

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Tajā pašā laikā norēķini ar maksājumu kartēm par profesionālajiem pakalpojumiem 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 288,359 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 12,7% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem, bet par izklaidi - 168,815 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt maksājumi ar norēķinu kartēm aviokompānijām šogad deviņos mēnešos veidoja 135,459 miljonus eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 130,966 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada, bet komunālie pakalpojumi ar maksājumu kartēm apmaksāti 82,854 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos.

Par valdības pakalpojumiem šogad deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm veikta samaksa 46,885 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, par remonta pakalpojumiem - 43,82 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, par auto nomu ar maksājumu kartēm veikta samaksa 31,037 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,7%, bet par lauksaimniecības pakalpojumiem - 20,485 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 12,4%.

Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana: tendences un mērķtiecīga rīcība

Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs,13.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Citas ziņas

Jelgavas klīnikas vadītājas Kintijas Barloti atalgojums četru gadu laikā teju dubultojies

Db.lv,24.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).