Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Vācijas dienvidu pilsētā Minhenē setsdien, 17.septembrī atklāti ikgadējie alus svētki Oktoberfest.

Šogad tie notiek pastiprinātas drošības apstākļos, kas saistīts ar to, ka pēc jūlijā notikušajiem diviem uzbrukumiem, par kuriem atbildību uzņēmās Islāma valsts, Vācijā vēl aizvien ir izsludināts augsts trauksmes līmenis.

Festivāla teritorijā aizliegt iet ar mugursomām, visiem apmeklētājiem pirms ieejas festivāla norises vietā jāiet caur skeneri, vēsta ārvalstu mediji.

Prognozēts, ka festivālu divu nedēļu agrumā apmeklēs aptuveni seši miljoni cilvēku.

Oktoberfest šogad svin 206 gadu jubileju, taču vairākas reizes tie savulaik ir atcelti – holeras epidēmijas dēļ, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Minhenes alus svētkos «Oktoberfest», kas noslēdzas svētdien, apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Divas nedēļas ilgušos svētkus apmeklējuši 6,3 miljoni cilvēku jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

Mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 600 apmeklētājiem, kas bija izdzēruši pārmērīgi daudz alus, jeb par 120 mazāk nekā pērn.

Lai gan «Oktoberfest» šogad svin 209.gadadienu, šie svētki tika rīkoti tikai 186.reizi, jo pasākums vēstures gaitā ir ticis atcelts divu holeras epidēmiju, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Oktobra alus svētku pirmsākums bija Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzu svinības 1810.gada 12.oktobrī.

Pagājušās nedēļas nogalē Vācijā, Minhenē sācies populārais alus festivāls Oktoberfest.

Pasākumu atklāja pilsētas mērs Kristians Ude (Christian Ude), un tas tiek popularizēts kā lielākais alus festivāls pasaulē.

Kā liecina informācija festivāla mājaslapā internetā, dārgākais alus litrs maksā 9,85 eiro (gandrīz 7 latus) un cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augušas. Lētākais alus litrs maksā 9,40 eiro.

Oktoberfest pirmsākumi meklējami jau 1810. gadā, un tas atpazīstams visā pasaulē.

#1/22

Foto: EPA

#2/22

Foto: AFP

#3/22

Foto: EPA

#4/22

Foto: EPA

#5/22

Foto: EPA

#6/22

Foto: EPA

#7/22

Foto: EPA

#8/22

Foto: AFP

#9/22

Foto: AFP

#10/22

Foto: EPA

#11/22

Foto: AFP

#12/22

Foto: AFP

#13/22

Foto: EPA

#14/22

Foto: EPA

#15/22

Foto: EPA

#16/22

Foto: AFP

#17/22

Foto: EPA

#18/22

Foto: EPA

#19/22

Foto: AFP

#20/22

Foto: AFP

#21/22

Foto: EPA

#22/22

Foto: AFP

Skatīties pārējos attēlus

No trešdienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim.

Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.

Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī, sacīja Zēders.

Kurcs pavēstīja, ka Austrija no 19.maija atkal būs atvērta tūristiem, bet Bavārija tiks atvērta tūrismam divas dienas vēlāk.

Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.

Piektdien aprit 100 dienas, kopš Vācijā valsts mērogā ieviesta minimālā alga, taču politiķi, ekonomisti un arodbiedrības joprojām debatē par jaunieveduma lietderību.

Nodarbinātības ministre Andrea Nālesa ceturtdien kārtējo reizi slavināja viņas pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) veikumu, panākot minimālās algas ieviešanu visas valsts mērogā un nosakot, ka jebkuram strādājošajam par savu darbu jāsaņem vismaz 8,5 eiro stundā.

«Minimālā alga nav nesusi jebkādu vērā ņemamu darbavietu zaudējumu vai cenu pieaugumu. Tās rezultātā lielam skaitam ļaužu kļuvis labāk. Tā bijusi veiksme,» norādīja ministre.

Arī sabiedrības acīs jaunais likums līdz šim izpelnījies atzinību.

Aptauja, kuru veikusi Arodbiedrību konfederācija (DGB), liecina, ka 86% vāciešu atbalsta minimālās algas ieviešanu, lai gan tā tieši skārusi tikai trīs procentus respondentu.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Vācijas iedzīvotāju skaits 2024.gada beigās bija nedaudz zem 83,6 miljoniem, kas ir par 121 000 jeb 0,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā, piektdien paziņojis Federālā statistikas pārvalde.

Iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis ievērojami mazāk nekā 2023.gadā, kad pieaugums sasniedza 338 000 jeb 0,4%.

Provizoriskie dati liecina, ka 2024.gadā Vācijā nomira par 330 000 cilvēku vairāk nekā piedzima. Līdzīga situācija bija arī iepriekšējā gadā.

Iedzīvotāju skaita pieaugumu atkal veicināja imigrācija, lai gan starpība starp iebraukušajiem un izbraukušajiem samazinājās no 660 000 līdz 420 000 cilvēku.

Vācijas rietumu zemēs 2024.gadā bija vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums - 0,2%, savukārt austrumu zemēs, izņemot Berlīni, iedzīvotāju skaits saruka par 0,3%. Lielākais absolūtais pieaugums bija Bavārijā, kur iedzīvotāju skaits palielinājās par 73 000.

Kompānijas Coca-Cola darbinieki Vācijā šīs nedēļas sākumā uzsākuši streiku, pie kura novedis darbinieku un uzņēmuma konflikts par algām un darba laiku. Streiks uzsākts vairākās Coca-Cola ražotnēs, un tas varētu pārņemt visas 50 Coca-Cola ražotnes valstī, ziņo thelocal.de.

Streiki notiek Coca-Cola ražotnēs dazādās pilsētās – Traunreutā un Memmingenā Bavārijā, kā arī Gomaringenā Vācijas dienvidrietumu daļā. Tuvāko dienu laikā gaidāmas aktivitātes vēl 50 vietās Vācijā.

Streika dalībnieki šogad vēlas algu palielināšanu par sešiem procentiem, kā arī streiko pret Coca-Cola plāniem ieviest elastīgu darba laiku, kurš dažkārt paredz arī obligātu darbu nedēļas nogalēs. Tāpat dzērienu ražotājs apsver iespēju samazināt darbavietu skaitu.

Vācijā vairāk nekā 50 ražotnēs strādā 10,6 tūkstoši darbinieku. Pašlaik visu 50 ražotņu strādājošie izteikuši streika brīdinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) noslēgusi sadarbības līgumus ar pārstāvjiem sešās ārvalstīs: Igaunijā, Irākā, Itālijā, Samarā (Krievija), Vācijā un Katalonijā (Spānija).

Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro: «Eksports un pārdošana ir divas uzņēmējdarbības «karstākās» tēmas šodien - mazā tirgus un katastrofālās demogrāfiskās situācijas dēļ tās savu aktualitāti Latvijā nezaudēs vēl ilgi. Šādos apstākļos viena no LTRK prioritātēm ir eksporta atbalsta stiprināšana. Šogad uzsākam visaptveroša LTRK pārstāvju tīkla izveidi.»

«LTRK pārstāvju uzdevums šajās valstīs būs nodrošināt un sekmēt sadarbību ar attiecīgās valsts uzņēmējiem, sniegt tiem dažādus biznesa pakalpojumus, sadarboties ar ārvalsts publiskā un nevalstiskā sektora institūcijām, uzņēmējus apvienojošajām organizācijām un Latvijas ārējām ekonomiskām pārstāvniecībām,» sacīja LTRK valdes loceklis Andris Vanags.

Rettenmeier grupa, ar galveno mītni Vācijā, Bavārijā, iegādājas Ikea Industry piederošo kokzāģētavu Inčukalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Rimicāns.

Kokzāģētavas pārstrādes jauda ir 330 00m m3 priedes zāģbaļķu gadā un tā atrodas vienā teritorijā ar SIA Rettenmeier Baltic Timber. Uzņēmuma 215 darbinieki turpinās darbu uzņēmumā.

Ar to Rettenmeier grupa palielina kopējo zāģēšanas kapacitāti no 2,5 milj. m3 uz 2,83 milj. m3. Ikea Industry kokzāģētavai Inčukalnā ir 150 000 m3 gadā žāvēšanas jauda, uzņēmumā ietilpst arī līmēto masīvkoka plātņu ražotne ar jaudu 10 000 m3 gadā.

Uzņēmuma iegādes darījuma rezultātā arī Rettenmeier un Ikea Industry kopuzņēmums A/S Inčukalns Timber pāriet Rettenmeier īpašumā . A/S Inčukalns Timber ir mežizstrādes uzņēmums un nodarbina 49 darbiniekus.

Atjaunošanas darbi plūdos cietušajās Vācijas kopienās izmaksās vairākus miljardus eiro, pirmdien paziņoja iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē apstiprināti 117 nāves gadījumi, bet Ziemeļreinā-Vestfālenē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 47. Viens cilvēks gājis bojā arī Bavārijā.

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 107

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja...

Simtiem cilvēku plūdos tika ievainoti. Ir arī bez vēsts pazudušie, bet viņu skaits nav precīzi zināms, jo telefona sakari plūdos cietušajos rajonos vēl nav pilnīgi atjaunoti.

Apmēram 30 000 cilvēku Vācijas rietumos vēl arvien ir bez elektrības.

Ir paredzēts veidot atjaunošanas fondu, kas tiks apspriests, kad būs novērtēti plūdu nodarītie postījumi.

Ziņu avoti valdībā pirmdien pavēstīja ziņu aģentūrai DPA, ka plūdi nodarījuši divu miljardu eiro vērtus postījumus autoceļu un dzelzceļu tīklam.

Plūdi skāruši arī Rietumvācijas uzņēmumus. Autodaļu ražotājs ZF, enerģētikas firma RWE un vara pārstrādes uzņēmums "Aurubis" ir daži no lielajiem uzņēmumiem, kuriem plūdu dēļ bija jāaptur vai jāsamazina ražošana.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Saskaņā ar tiem Latvijā 2016.gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu jauniešu bezdarba līmenis pieaudzis par vienu procenta punktu.

Savukārt Igaunijā pagājušajā gadā darba nebija 13,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva. Tur bezdarbnieku rindās pērn bija 14,5% jauniešu pretstatā 16,3% jauniešu iepriekšējā gadā.

ES vidēji pagājušajā gadā bezdarbnieku rindās bija 18,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 1,6 procenta punktiem mazāk nekā 2015.gadā.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Čehiju, Vāciju, Austriju, Šveici vēl joprojām moka plūdi, un ūdens celšanās nākamās nedēļas sākumā tiek paredzēta arī Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Aizsargvaļņu celšanā iesaistoties tūkstošiem avārijas dienestu darbinieku un brīvprātīgo, no applūšanas izdevies izglābt Vācijas pilsētu Drēzdeni, savukārt Slovākijā aizsargvaļņi palīdzējuši no postažas pasargāt Bratislavu, vēsta pasaules mediji.

Centrāleiropā kopumā plūdos dzīvību zaudējuši 15 cilvēki, un, pārplūstot Elbai, apdraudētas vairākas pilsētas Vācijā. Elbas pietekā Zālē ūdens līmenis sasniedzis augstāko atzīmi pēdējo 400 gadu laikā, savukārt ūdens līmenis Elbā pie Drēzdenes pārsniedz normu par aptuveni septiņiem metriem. Drēzdene smagi cieta plūdos 2002. gadā, ziņo BBC.

Situācija vēl aizvien ir bīstama arī Bavārijā, taču tur ūdens līmenis jau sācis mazināties.

Čehijā vairāki reģioni vēl joprojām ir applūduši. Kopumā ceturtdienas pēcpusdienā zem ūdens bija vairāki simti Čehijas pilsētu un ciematu.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu Austrijā no britu kruīza kuģa izglābti vairāk nekā 120 Lielbritānijas pensionāri, kas plūdu dēļ uz kuģa pavadījuši teju nedēļu. Kruīza kuģis sāka ceļu no Vīnes, taču drīz vien kuģošanu nācās pārtraukt pārplūdušās Donavas dēļ. Ūdens līmenis upē ir augstākais pēdējo 500 gadu laikā.

Pirmdien Vācijas dienvidos, tūristu autobusam ietriecoties autofurgonā un aizdegoties, gājuši bojā 18 un ievainoti 30 cilvēki, ziņo policija.

Daudzu ievainoto cilvēku stāvoklis ir smags. Traģiskā avārija notikusi uz šosejas A9 netālu no Minhbergas Bavārijā. Autobusā, kurš pilnībā izdedzis, atradās divi šoferi un 46 cilvēki, lielākoties pensionāri no Saksijas. Avārijas cēlonis vēl nav noskaidrots.

Kas noticis ar satiksmes sastrēgumā uz lielceļa A9 stāvošās kravas automašīnas vadītāju, pagaidām nav zināms. Palīdzību cietušajiem sniedza aptuveni 200 avārijas dienestu darbinieki un tika iesaistīti vairāki glābšanas helikopteri. Policija bloķēja satiksmi uz A9, kamēr turpinājās glābšanas darbi.

Gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers izteikuši līdzjūtību bojāgājušo un cietušo cilvēku ģimenēm.

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.