Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Japānas Centrālā banka, sperot negaidītu soli, nobalsojusi par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas palielināšanu, raksta MarketWatch.

Centrālā banka paplašināja valdības obligāciju iepirkumus līdz aptuveni 80 triljoniem Japānas jenu (727 miljardiem dolāru) gadā, kas ir palielinājums par aptuveni 30 triljoniem jenu, salīdzinot ar iepriekšējo apjomu. Japānas Banka arī norādījusi, ka iegādāsies ilgāku termiņu valdību obligācijas, vidējam termiņam sasniedzot 7-10 gadus.

Banka arī sacījusi, ka trīskāršos biržā tirgoto fondu un nekustamā īpašuma trastu iepirkumus.

Lielākā daļa ekonomistu neprognozēja, ka Japānas Banka spers jaunus monetārās politikas soļus šajā sanāksmē. Rezultātā ASV dolāra/Japānas jenas kurss palecās par 2,23% līdz 110,55 jenām par dolāru, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada finanšu krīzes. Pēc paziņojuma Japānas akciju cenas pieauga un Nikkei Average pakāpās par 4,83%.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Tokijas akciju biržas indekss Nikkei 225 otrdien pārtraucis ilgāko izaugsmes periodu kopš 1988. gada februāra saistībā ar Japānas jenas vērtības kāpumu un investoru vēlmi gūt peļņu no akciju cenu pieauguma.

Tokijas biržas indekss Nikkei 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājās par 26,68 punktiem jeb 0,13% - līdz 20 543,19 punktiem.

Līdz otrdienai indekss kāpumu bija reģistrējis 12 tirdzniecības sesijas pēc kārtas, reģistrējot ilgāko izaugsmes periodu pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā.

Tikmēr Topix indekss otrdien samazinājies par 4,35 punktiem jeb 0,26%, tirdzniecību noslēdzot pie 1674,21 punkta atzīmes.

Analītiķi norāda, ka šis kritums nav nekāds pārsteigums, jo investori izvēlējušies gūt peļņu no šī ilgstošā akciju cenu pieauguma.

Tāpat akciju cenu kritums skaidrojams ar jenas vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

ASV un Eiropas biržās pirmdien samazinājās akciju cenas.

Savienoto Valstu investorus darīja bažīgus ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, izaugsmes palēnināšanās ASV tehnoloģiju sektorā, kā arī analītiķu prognozes, ka Savienoto Valstu ekonomikas izaugsme kļūs lēnāka.

Savukārt Eiropā investoru noskaņojumu pasliktināja neskaidrības par attiecībām starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka, nesaskaņas starp Eiropas Komisiju un Itāliju šīs valsts budžeta deficīta dēļ, kā arī autobūvētāju «Renault», «Nissan» un «Mitsubishi» alianses vadītāja Karlosa Gosna aizturēšana Japānā saistībā ar nedeklarētiem ienākumiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi.

Āzijā visstraujāk kāpa Tokijas biržas indekss "Nikkei 225". Indekss, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, pieauga par 10,2% līdz 34 675,46 punktiem.

Arī galvenie ASV indeksi pēc pirmdienas lejupslīdes otrdien kāpa. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,8% līdz 38 997,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1% līdz 5240,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1% līdz 16 366,85 punktiem.

"Es ceru, ka mēs atgūsim zināmu stabilitāti," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Eblins, piebilstot, ka lejupslīdes riski vēl pastāv.

Tikmēr Eiropā akciju cenu kāpums biržās nebija tik izteikts. Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8026,69 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7130,04 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par nepilniem 0,1% līdz 17 354,32 punktiem.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, investoriem vērojot atsāktās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

ASV biržu indeksi nedaudz pieauga. Neliels kāpums bija arī Frankfurtes biržas indeksam, bet Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV un Ķīnas amatpersonas atsāka tirdzniecības sarunas Vašingtonā. ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka sarunas «norit ļoti labi», bet ir «ļoti sarežģītas».

Tramps pieļāva, ka varētu pagarināt 1.marta termiņu, kurā paredzēts noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja līdz tam nebūs panākta vienošanās. Viņš sacīja, ka nākamā mēneša sākums «nav maģisks datums».

«National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka šo sarunu stāvoklis vēl arvien iedrošina investorus.

«Tiek uztverts, ka sarunas turpinās (..) Ja mēs nonāksim līdz termiņam, situācijas eskalācijas nebūs,» teica Hogans.

ASV akciju cenas ceturtdien pieauga pēc cerībām, ka ASV ekonomikas vājums pamudinās Federālo rezervju sistēmu (FRS) uz jaunām procentlikmju pazemināšanām.

Londonas biržas indekss kritās pēc bažām par Lielbritānijas ekonomikas recesiju, valstij gatavojoties izstāties no Eiropas Savienības (ES). Frankfurtes biržas indekss nemainījās, bet Parīzes birzās indekss pieauga.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija kritušās, reaģējot uz datiem, ka pakalpojumu sektora aktivitāte septembrī bijusi triju gadu zemākajā līmenī.

Iepriekš bija ziņots, ka ASV privātajā sektorā septembrī radīti 135 000 jaunu darbavietu, kas ir mazāk, nekā bija prognozēts, un ka ASV rūpniecisko aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) septembrī negaidīti samazinājies līdz 47,8 punktiem salīdzinājumā ar 49,1 punktu augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2009.gada jūnija.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien lielākoties saruka, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes krasas palēnināšanās pazīmēm.

Tirgu dalībnieki pievērsa maz uzmanības ziņai, ka ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanā nav atrasti pierādījumi prezidenta Donalda Trampa kampaņas cilvēku sadarbībai ar Krieviju.

Britu mārciņas vērtība samazinājās pret eiro un ASV dolāru pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas pirmdienas atzinuma, ka parlamentā šobrīd nav pietiekoša atbalsta, lai rīkotu trešo balsojumu par breksita vienošanos.

Pazīmes par globālās ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos ir parādījušās pēc tam, kad akciju tirgos kopš gada sākuma bija kāpums, ko noteica cerības uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un apdomīgāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Kazino industrija liek cerības uz Japānas tirgu

Japānā ilgstoši bijuši atļauti tikai atsevišķi azartspēļu veidi, piemēram, likmju likšana uz sporta sacensībām – jāšanu, motorsportu utt. Tiesa gan, nupat šīs valsts politiķi lēmuši atvērt šo zemi tradicionālajai kazino industrijai. Tas nozīmē, ka šajā gigantiskajā tirgū par papildu ieņēmumiem būs iespēja cīnīties starptautiskajiem kazino industrijas spēlētājiem. Vēl aptuveni pirms 15–20 gadiem varēja runāt, ka globālais azartspēļu centrs ir ASV ar Lasvegasu priekšgalā. Tomēr šobrīd nozares izaugsme meklējama Āzijā – sevišķi Ķīnas Makao reģionā un nu arī potenciāli Japānā.

Japānas premjera Šinzo Abes plāns pašlaik paredz trīs lielu kazino centru atvēršanu, lai stimulētu tūrismu un ekonomikas izaugsmi. Viņš mērķē 2030. gadā palielināt ārvalstu tūristu skaitu līdz 60 miljoniem (2017. gadā tie bijuši aptuveni 29 miljoni). Starptautiskie kazino grandi jau norādījuši, ka šajos centros investēs desmitiem miljardus ASV dolāru. Šajā pašā laikā ASV investīciju banka Morgan Stanley paredz, ka 2025. gadā Japānas kazino tirgus tiem ģenerēs ieņēmumus vismaz 15 miljardu ASV dolāru apmērā (tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Lasvegasas šīs industrijas pagājušā gada ieņēmumi). Notiekošais par labu var nākt arī šādu uzņēmumu akcijām.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās pēc tam, kad kompānija «Apple» samazināja savu tirdzniecības apjoma prognozi un skaidroja to ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Apple» trešdienas vakarā prognozēja, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušā oktobra-decembra ceturksnī būs krietni zemāks gan par kompānijas, gan analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm.

«Apple» tagad prognozē, ka tirdzniecības apjoms šajā periodā veidos 84 miljardus dolāru (73,7 miljardus eiro). «FactSet» aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pārdošanas apjoms pieaugs par 9% un sasniegs 91,3 miljardus dolāru.

Tirdzniecības apjoma kritums galvenokārt tika izskaidrots ar situāciju Ķīnā, kur palēninājusies ekonomikas izaugsme un «Apple» saskāries ar sīvu konkurenci, ko izrāda tādi iekšzemes ražotāji kā «Huawei» un «Xiaomi».

«Apple» arī atzina, ka patērētāji citos tirgos neiegādājas tik daudz jaunākās paaudzes «iPhone» modeļu, kā uzņēmums bija cerējis. Tas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar šo tālruņu augsto cenu.

ASV biržās ceturtdien akciju cenas kritās, savukārt Eiropas biržās tās palielinājās.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga, tirgiem gatavojoties nopietnākai ziņu plūsmai saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju 20.janvārī.

Volstrītā šī gada pirmā tirdzniecības diena sākās ar kāpumu, kuru vēlāk nomainīja kritums, un akciju cenas dienas gaitā nedaudz samazinājās.

"Ir tāda sajūta, ka līdz pirmdienai nebūs atgriezušies visi spēlētāji. Mēs esam iestrēguši brīvdienu režīmā," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Londonas biržā, kur preču akciju cenu kāpums kompensēja banku akciju cenu kritumu, akciju cenas dienas gaitā pieauga par 1,1%. Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,6%, bet Parīzes biržā - par 0,2%.