Finanses

Organizētu grupu tur aizdomās par naudas atmazgāšanu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā

LETA,16.06.2025

Jaunākais izdevums

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Noziedzīgā ceļā gūtie ienākumi, pamatā skaidras naudas veidā, legalizēti, iegādājoties nekustamos īpašumus, ieguldot īpašumu būvniecībā, kā arī iegādājoties kustamu mantu.

Pērn aizdomās par minētajiem noziegumiem likumsargi aizturēja deviņas personas. Aizdomās turētie ir dzimuši no 1962. līdz 1987.gadam. Viens no viņiem jau iepriekš sodīts, taču par cita veida noziedzīgu nodarījumu.

Kriminālprocesā arestēti bezskaidras naudas līdzekļi, nekustamie īpašumi, kas tostarp atrodas Spānijā, transportlīdzekļi, tai skaitā retro auto kolekcija, kapitāldaļas, nauda, dārgmetālu un dārgakmeņu juvelierizstrādājumi, kolekcijas monētas un luksusa rokas pulksteņi aptuveni 15 miljonu eiro vērtībā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska žurnālistiem norādīja, ka vienai personai piemērots apcietinājums, bet pārējām - ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Visi iesaistītie ir Latvijas valstspiederīgie.

"Šādi noziegumi nav ikdiena," teica Bauska, uzsverot, ka izmeklēšana bijusi ietilpīga un prasījusi ievērojamus resursus.

Kriminālprocesā arī lemts par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu apsardzes uzņēmumam, kas reģistrēts Latvijā un izveidots organizētas grupas interesēs un kura izveidei un darbības nodrošināšanai izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Valsts policija 29.aprīlī kriminālprocesu nosūtīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deviņām personām.

Bankas

ASV pārskaitīs Igaunijai 50 miljonus dolāru no Danske Bank soda par naudas atmazgašanu

LETA--ERR,08.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija un ASV parakstījušas vienošanos, kas paredz, ka ASV pārskaitīs Igaunijai 50 miljonus ASV dolāru (48,1 miljons eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Kā informēja Igaunijas Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministrijā, līdzekļi ir jānovirza cīņas pret dažādiem finanšu noziegumiem stiprināšanai. To paredz otrdien ar ASV parakstīt vienošanās.

ASV Tieslietu ministrija piekrita daļu no "Danske Bank" saņemtās soda naudas izmaksāt Igaunijai, lai paustu pateicību un atzinību par Igaunijas iesaistīšanos izmeklēšanā.

Jau vēstīts, ka 2022.gaa decembrī "Danske Bank" piekrita ASV maksāt divu miljardu dolāru naudassodu un vēl 413 miljonus dolāru pēc vienošanās ar ASV Vērtspapīru un biržas komisiju.

ASV Tieslietu ministrija iepriekš secināja, ka Dānijas banka maldinājusi ASV bankas par tās Igaunijas filiāles nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas kontroles pasākumiem, lai veicinātu piekļuvi ASV finanšu sistēmai augsta riska klientiem ārpus Igaunijas, tostarp Krievijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicista Lato Lapsas aizturēšana šā gada janvāra nogalē raisīja ne mazumu diskusiju par tēmu, kāpēc, kas noticis un ko šoreiz viņš nodarījis. Arī pats Lato Lapsa ir publicējis vairākus secīgus video ar skaidrojumiem, tomēr, lai saliktu notikumus “plauktiem” un skaidrotu iemeslus Dienas Bizness uzdeva jautājumus Lato Lapsam tieši.

Vai šim arestam ir priekšvēsture, kuru varat kaut vai minējumu veidā pateikt, turklāt šķirojot, kas ir minējums un kas ir skaidri zināmas lietas? Īsāk, kāpēc tas viss notiek?

Es jau esmu publiski izteicies, ka šī ir klasiska iebiedēšanas un apklusināšanas akcija, izmantojot paklausīgus tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus noziedzīgu pasūtījumu pildīšanai. Kolaboracionistu izstāde Ogres bunkurā, kas turpināsies vēl līdz maijam, „hiēnu cikla” grāmatas, kas atklāj organizētās noziedzības saplūšanu ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem, gaidāmā grāmata „Mentu zaņķis”, kas atklās patiesos korupcijas apmērus tiesībsaargāšanas un tiesu sistēmā, un ģenerālprokurora Jura Stukāna patiesajai sejai veltītā grāmata ar visu izsakošo nosaukumu „Kriminālnoziedznieks”, kā arī mans pētnieciskais darbs, kas saistīts ar grandiozu, prātam neaptveramu, gadiem ilgu Latvijas aizsardzības budžeta un ASV militārās palīdzības izlaupīšanu, izšķērdēšanu un iztirgošanu, - iemeslu pietiek. Šis ir tikai iesākums, turpinājums noteikti sekos.

Citas ziņas

Tiesneses darbnespējas dēļ līdz vasaras sākumam atliek Rimšēviča un Martinsona kukuļošanas lietas izskatīšanu

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.