No kosmētikas tirgotāja SIA «Oriflame Latvija» valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aleksandrs Mārtiņš Čakste-Štāls, kurš šo amatu ieņēma kopš 2015.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju apstiprināts Zviedrijas pilsonis Niklass Karls Einars Frisks.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 24.janvārī.

SIA «Oriflame Latvija» valdē turpina darboties valdes locekles Galina Kekštiene un Dorota Anna Steciuk-Godzieba.

SIA «Oriflame Latvija» dibināts 1992.gadā, un uzņēmums tiešajā tirdzniecībā pārdod kosmētiku. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā kompānija «Oriflame Holdings B.V.», kurai pieder 100% SIA «Oriflame Latvija» pamatkapitāla daļu 2 220 880 eiro vērtībā.

SIA «Oriflame Latvija» 2016.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,648 miljonu eiro apjomā, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 178 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 21 darbinieku un nodokļos Latvijas valsts budžeyā samaksāja 835 tūkstošus eiro.

Reģistrētas izmaiņas SIA Oriflame Latvija valdē, to atstājot līdzšinējai valdes loceklei Kristinai Sālei (Kristina Sahle), informē Lursoft.

K. Sāles vietā stājies Birgers Ludvigs Fredriks Nilsons (Briger Ludvig Fredrik Nilsson).

Pārskata gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 3,458 milj. Ls - salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, vērojams 1,2% pieaugums. Finanšu gadu Oriflame Latvija noslēdza ar zaudējumiem 454,9 tūkst. Ls apmērā - salīdzinot ar 2010. gadu, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās, jo iepriekšējo pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 607,6 tūkst. Ls apmērā.

Oriflame Latvija ir kosmētikas kompānija, kas darbojas tirdzniecības jomā.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,561 milj. Ls un uzņēmuma kapitālu daļu vienīgais īpašnieks ir Oriflame Holdings B.V.

Kosmētikas tirgotāja SIA Oriflame Latvija apgrozījums pērn samazinājies līdz 3,038 miljoniem latu, liecina uzņēmuma iesniegtā jaunākā gada pārskata dati.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu pērn Oriflame Latvija apgrozījums sarucis par 12,12%. Tāpat kā 2011.gadā, arī pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, kas gan samazinājušies par 83,84 tūkstošiem latu un pārskata gadu kosmētikas tirgotājs noslēdzis ar 371,1 tūkstoša latu zaudējumiem. Ar zaudējumiem SIA Oriflame Latvija strādājis teju visus uzņēmuma pastāvēšanas gadus.

1992.gadā dibinātā SIA Oriflame Latvija vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Nīderlandes Oriflame Holdings B.V.

Zīmols Oriflame uzsācis sadarbību ar sportisti Lauru Ikaunieci-Admidiņu, kura kļūs par zīmola vēstnesi.

Zīmola mārketinga direktors Baltijas valstīs Egmonts Gāliņš norāda, ka «sportiste ir skaista sieviete ar veselīgu dzīvesveidu un uzvarētājas attieksmi. Tādējādi viņa ideāli atbilst Oriflame vērtībām».

L. Ikauniece-Admidiņa citu aktivitāšu starpā piedalīsies kā modele Oriflame katalogos un virzīs noteiktus produktus un produktu līnijas Beauty un Wellness kategorijās. Sadarbība kopumā tiks pakāpeniski atklāta 2017. gada laikā.

2016. gadā Laura Ikauniece-Admidiņa tika atzīta par Latvijas labāko sportisti.

Oriflame ir 1967. gadā dibināta tiešās tirdzniecības skaistumkopšanas kompānija, kas šobrīd darbojas vairāk kā 60 pasaules valstīs.

Pagājušajā gadā Oriflame Latvija ir izdevies izkļūt no zaudējumiem, ar kuriem uzņēmums strādājis jau vairāk nekā desmit gadus, liecina Lursoft dati.

Oriflame Latvija peļņa 2014. gadā bija 82,234 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā piedzīvoja kritumu, sarūkot līdz 3,011 miljoniem eiro. 2013. gadā uzņēmums apgrozīja 3,644 miljonus eiro. Pozitīvas izmaiņas pērn piedzīvoja arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājs, kas sasniedza jau 24,98.

Lursoft rīcībā eošā informācija norāda, ka 2014. gadā Oriflame Latvija veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā sasniedza 911,38 tūkstošus eiro.

Oriflame Latvija vadība savā ziņojumā norāda, ka uzņēmums turpinās attīstīt savu darbību tiešās tirdzniecības jomā, neskatoties uz to, ka konkurence turpina pieaugt. Vadība arī norāda, ka ir pamats uzskatīt, ka 2015. gads uzņēmumam būs veiksmīgs.

Nē, vecākā profesija nav tā, ko jūs iedomājāties! Šīs un citas savas nozares atziņas, dilemmas un pretrunas DB izklāsta Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas (Seldia) izpilddirektors Mauritss Bruginks

Cik sena ir tiešā tirdzniecība?

Ļoti sena. Tās moderno versiju sāka amerikāņu Avon 1886. gadā, bet vispār jau tiešā tirdzniecība ir vissenākais tirdzniecības modelis.

Visai loģiski.

Pirmais zināmais gadījums ir, kad Ieva paradīzē Ādamam pārdeva zināmo augli.

Kā likumos atšķirt Hare Krišna grāmatu ieskapētāju no tiešās tirdzniecības aģenta?

Tas ir grūti. Tāpēc mēs šeit esam – lai paskaidrotu, kā attiecīgos likumus vajadzības gadījumā izmantot pret Hare Krišna, bet ne pret mūsu tirdzniecības pārstāvjiem.

Vai jūs varētu to paskaidrot mūsu vidējam aritmētiskajam lasītājam?

Iespējams, no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izstāsies arī a/s Prisma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» stāstījis a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.

Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzinis Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Pagājušajā gadā Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas biedru kopējais pārdošanas apjoms pieaudzis lēnāk nekā 2013. gadā. Tas palielinājies par 2%, sasniedzot 29,7 miljonus eiro (bez PVN). Patlaban Latvijā tiešajā tirdzniecībā iesaistīti vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku.

Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas (LTTA) valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čakste uzskata, ka tiešā pārdošana nav zaudējusi savu pievilcību kā iepirkšanās veids. Pārdošanas apjoma lēnāku izaugsmi galvenokārt noteica iepriekšējā gada pirmais ceturksnis, kuru ietekmēja eiro ieviešana un nepieciešamība patērētājiem pielāgoties jaunās valūtas vērtībai. Arī iespējamu ārēju draudu un ģeopolitiskās spriedzes radītās svārstības patērētāju vēlmēs un izmaiņas tēriņos liegušas uzņēmumiem palielināt savus pārdošanas apjomus ar lielāku ātrumu.

Cilvēku skaits, kas iesaistīti tiešajā tirdzniecībā, pēdējo pāris gadu laikā vienmērīgi pieaudzis. Pagājušajā gadā LTTA un Aptauju Centra veiktā sabiedriskā aptauja liecina, ka 6% respondentu personīgi vai kāds no viņu ģimenes locekļiem ir iesaistīti tiešajā tirdzniecībā, savukārt 5% respondentu pauda gatavību sākt sadarboties ar kādu no tiešās tirdzniecības uzņēmumiem.

Rīgā aizvadīta BayWa r.e. Solar Systems organizētā, Baltijā pirmā izstāde, kas veltīta pilnībā saules enerģijas apguves risinājumiem. Tajā nozari pārstāvēja vairāki desmiti pasaulē un Baltijā vadošie ražotāji, prezentējot jaunākās tirgū esošās tehnoloģijas. Pasākums organizēts ar mērķi stiprināt saules enerģijas profesionāļu kopienu, atbildot uz arvien pieaugošo klientu vēlmi pēc videi draudzīgākiem elektroieguves risinājumiem.

Pēdējos gados Latvijā un Baltijā pieaug sabiedrības interese par viediem un videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem. Tendences liecina, ka kopējā elektroenerģijas bilancē saules enerģija ieņem arvien būtiskāku lomu - šī gada pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šai pašā periodā gadu iepriekš.

Šis ir laiks, kad enerģētiskā neatkarība, viedā energopārvaldība un atjaunīgie resursi kļuvuši par reālu nepieciešamību, nevis tikai nākotnes vīziju. Strauji augošās elektroenerģijas cenas, ģeopolitiskie riski un Eiropas Savienības noteiktie klimata mērķi liek gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām meklēt uzticamus, ilgtspējīgus un lokāli piemērotus risinājumus. BayWa r.e. valdes loceklis Ģirts Pēkals uzsver, ka Baltijā līdz šim nav bijis neviena pasākuma, kas vienuviet pulcētu vadošos ražotājus, uzstādītājus, inženierus un gala lietotājus, lai dalītos ar pieredzi, risinājumiem un tehnoloģiskām inovācijām tikai atjaunojamo energoresursu jomā: “Mēs redzam šo kā platformu, kas stiprina saules enerģijas profesionāļu kopienu, ļaujot ražotājiem un tehnoloģiju uzstādītājiem aci pret aci apspriest nestandarta risinājumus, tendences un izaicinājumus.”

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāra pienākumus pirmdien sāk pildīt ekonomists un Saeimas deputāts Jānis Upenieks, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ministrijā skaidro, ka Upenieks šim amatam izvēlēts ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi gan valsts pārvaldes, gan arī privātajā sektorā, it īpaši finanšu jomā.

Viņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bet patlaban viņš studē Vidzemes Augstskolas maģistrantūrā politikas un pārvaldības specialitātē.

Kopš 2016.gada Upenieks ieņēma parlamentārā sekretāra amatu Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī 11. un 12.Saeimā strādājis dažādās Saeimas komisijās, tai skaitā, Budžeta un finanšu komisijā. Upenieks ir ieņēmis finanšu analītiķa amatu SIA Stenders Ziepju Fabrika, Oriflame Kazkhstan un GE Money Latvia. Tāpat Upeniekam ir pieredze darbā Latvijas Olimpiskajā komitejā un Latvijas Sporta federāciju padomē.

Latvijas pārstāvji - radošā apvienība "Skudras Metropole" - uzvarējuši vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā "BEA World Festival", kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē R/A "Skudras Metropole" projektu vadītāja Nora Kancīte.

"Skudras Metropole" 1. vietu ieguva par pērnā gada nogales "Citādām Ziemassvētku vakariņām", kuras starptautiskā žūrija atzina par labāko nominācijā "Privātais pasākums".

BEA (best event award) festivāls un konkurss notika jau 14. gadu, šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules, sākot ar Eiropas lielvalstīm - Itāliju, Vāciju, Lielbritāniju - un beidzot ar Indiju, Austrāliju, Ķīnu, Izraēlu, ASV u. c. Pasākumu rīkotājiem šī balva ir līdzvērtīga kā Grammy balva mūziķiem vai Oskars kino nozares speciālistiem, tāpēc pat iekļūšana tā dēvētajā šortlistē ir cienījams panākums. Dienu pirms apbalvošanas ceremonijas Milānā, kur šogad risinājās "BEA World Festival", nominētais pasākums bija jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā bija gan daudzu ietekmīgu kooperāciju un zīmolu mārketinga nodaļu vadītāji (Ferrari, Lavazza, Red Bull, Oriflame, Airbus u. c.), gan pasaules prestižāko pasākumu aģentūru pārstāvji.

Zviedrijas kosmētikas kompānijas Oriflame Cosmetics pārdošanas apjomi šā gada trešajā ceturksnī sasniedza 274,5 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, kad tie bija 294,6 miljoni eiro, raksta MarketWatch.

Tomēr par spīti apgrozījuma kritumam peļņa šā gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 11,8 miljoniem eiro, salīdzinot ar 5,7 miljoniem eiro iepriekš.

Uzņēmums paziņojis, ka, neskatoties uz iepriekš izteikto priekšlikumu maksāt ceturkšņa dividendi 0,25 eiro par akciju, tā prioritāte tomēr būs parāda samazināšana tuvāko ceturkšņu laikā, līdz ar to nākamā gada pirmajā ceturksnī dividendes netiks maksātas.

Tirgus situācija Ukrainas Austrumu daļā saglabājas izaicinājumu pilna, savukārt Centrālajā un Rietumu daļā situācija uzlabojas. Krievijā pārdošanas apjomi palielinājās par 1%, bet kopumā NVS valstīs pārdošanas apjomi saruka no 181,1 miljona eiro līdz 112,7 miljoniem eiro.

Astoņu gadu laikā kopš norisinās pozitīvisma kampaņa «Uzslavē labu servisu!» šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu. Kopumā ikviens klients martā varēs uzslavēt 1400 klientu apkalpošanas vietas visā Latvijā, informē kampaņas organizatori.

Pieteikušies visdažādāko nozaru pārstāvji – Rimi, Statoil, Lido, McDonald’s, Starptautiskā lidosta Rīga, Valmieras pašvaldība, Banku augstskola, Lattelecom, K-Rauta, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Elkor, ZeDonats, Cinamon, Oriflame, davanuserviss.lv, Madara, Hotel Jūrmala SPA & Conference Centre, Double Coffe, Lursoft, Venden, Zvaigzne ABC un daudzi citi zīmoli.

Kampaņā iesaistīties vēl šonedēļ var iesaistītes jebkurš uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus privātām personām vai B2B (Business-to-business) uzņēmumiem, kā arī aicināta iesaistīties jebkura valsts un pašvaldības iestāde.

Uzņēmumiem būtu jāiesaistās ilgtspējīgā attīstībā un sociālā darbā, jo tas nostiprina uzņēmuma reputāciju un lojalitāti, palīdz darbiniekiem kļūt augstāk kvalificētiem un motivētākiem, kā arī rada kvalitatīvāku gan darba vidi, gan sabiedrību, trešdien seminārā Stratēģiskās sociālās investīcijas: win-win pieeja stāstīja Korporratīvās ilgtspējas un atbildības institūta (Institute for Corporate Sustainability and Responsibility) pārstāve Dace Avena.

Seminārā tika runāts par to, kādēļ stratēģiskās sociālās investīcijas (SSI) uzņēmumiem ir nozīmīgas, kā izvēlēties uzņēmumam atbilstošās mērķa grupas, ar kurām strādāt sociālās atbildības veicināšanas virzienā. Tika stāstīts arī par to, kā saprast, kas ir interesants uzņēmumā strādājošiem. Savā pieredzē par darbinieku brīvprātīgo darbu stāstīja SEB bankas pārstāve Agnese Strazda, pieredzē par sociālās atbildības veicināšanu dalījās Electrolux Latvia pārstāvis Eduards Reneslācis un Soros Foundation Latvia pārstāve Aija Tūna.

Viens no semināra organizatoriem – asociācija Dzīvesprieks nodarbojas ar bāreņu un bez vecāku gādības palikušu jauniešu skološanu. Papildus arodizglītības programmām jauniešiem tiek mācīta angļu valoda, datoru mācība un mājsaimniecības priekšmeti. Dzīvesprieka pārstāve Līga Landiša stāstīja par asociācijas pieredzi, sadarbojoties ar uzņēmumiem un institūcijām. Asociācjai izveidojusies sadarbība ar Electrolux, GlaxoSmithKline, Hauska Partner, If, Intrac, Krāsu serviss, Nordea, Oriflame, Prolux, SEB banka, Snickers, StoraEnso, Systemair, TBWA Latvia, Vairāk saules, Vivacolor, arī zvērinātu advokātu biroju Petrovs un partneri, kā arī British Chamber. Daži uzņēmumi atbalsta asociāciju materiāli, bet ir arī tādi, kas iesaistās audzēkņu izglītošanas darbā, vēlāk arī pieņemot apmācītos audzēkņus darbā. «Uzņēmumiem jābūt sociāli atbildīgiem, jo tādējādi tiek izglītots arī potenciālais kompānijas klients vai darbinieks,» norādīja D. Avena.

Tiešās tirdzniecības pārdošanas apjomi Latvijā aizvadītā gada laikā pieauguši par 11%, liecina Baltijas tiešās tirdzniecības asociācijas (BTTA) un Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas apkopotie dati.

Kopš 2011. gada Lietuvā tiešās tirdzniecības apjoms audzis no 23,4 miljoniem eiro (bez PNV) uz 36,45 miljoniem, Latvijā no 23,4 miljoniem uz 26 miljoniem, bet Igaunijā – no 24,9 miljoniem uz 29,7 miljoniem. Vislielākā izaugsme vērojama Igaunijas tiešās tirdzniecības nozarē (+19%) un Lietuvā (+16%). Latvijas tiešās tirdzniecības industrija pērn augusi vislēnāk – par 11%.

Baltijas valstīs audzis arī tiešās tirdzniecības reģistrēto pārstāvju skaits. Kopš 2011. gada Latvjā tas palielinājies par 4% (no 26,5 tūkstošiem konsultantu uz 27,6 tūkstošiem 2012. gadā), Igaunijā par 5% (no 20,5 tūkstošiem uz 21,5 tūkstošiem), bet Lietuvā – par 1% (no 30,3 tūkstošiem uz 30,6 tūkstošiem).

Tiešās pārdošanas uzņēmums Amway ir iegādājies XS® Energy zīmolu, ko līdzfinansē bijušais Amway īpašnieks Deivids Vandervēns. Šis darījums ļauj palielināt zīmola ģeogrāfisko izplatību, liecina medijiem sniegtā informācija.

Amway ir ieguvis tirgus daļu strauji augošajā enerģijas dzērienu nozarē, kuras ieņēmumi no 3,8 miljardiem ASV dolāru 1999. gadā ir pieauguši līdz 27,5 miljardiem 2013. gadā. Saskaņā ar Euromonitor un Research and Markets datiem paredzams, ka līdz 2018. gadam tie ik gadu palielināsies par 13%.

Kopš 2003. gada Amway ir vienīgais XS izplatītājs. Šajā laikā zīmola noiets ir palielinājies līdz 150 miljoniem ASV dolāru gadā. Produkcija ir pieejama 38 pasaules valstīs.

Darījuma ietvaros Vandervērs pievienosies Amway kā XS zīmola viceprezidents un galvenais vadītājs.

Amway ir tiešās pārdošanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Adā, Mičiganā, ASV. Pārdotākā Amway produkcija ir Nutrilite™ vitamīni, minerālvielas un uztura bagātinātāji, Artistry™ sejas kopšanas un kosmētikas līdzekļi, kā arī eSpring™ ūdens attīrīšanas sistēmas — to visu tirgo tikai Amway komersanti.