Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi UIN likumā.
UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas.
Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM).
Attiecībā uz Latvijas ostām Eiropas Komisija (EK) veic izpēti, kur EK jau iepriekš Latvijas gadījumā ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas par uzņēmumiem. Līdz ar to, ievērojot EK skaidroto, neatkarīgi no ostu pārvalžu juridiskā statusa, tām jābūt UIN maksātājām, norāda FM.
Ievērojot EK lietā "Ostu aplikšana ar uzņēmējdarbības nodokli Latvijā" sākto komunikāciju saistībā ar UIN piemērošanu ostu pārvaldēm Latvijā, Satiksmes ministrija 2025. gada 7. janvārī iesniedza informāciju EK, ka Latvija plāno grozīt attiecīgos Latvijas normatīvus, tostarp UIN likumu, lai nodrošinātu, ka ostu pārvaldes ievēro Eiropas Savienības prasības un EK ieteikumus par UIN regulējumu ostu pārvaldēm.
FM skaidro, ka Satiksmes ministrija piedāvāja minēto risinājumu EK, jo pretējā gadījumā EK sāktu formālu izmeklēšanas procedūru pret Latviju, ko tā vēl nav sākusi. FM norāda, ka formālas izmeklēšanas procedūras rezultātā varēja sekot arī Latvijai negatīvs lēmums, secinot, ka atšķirīgs UIN režīms ostām rada selektīvu ekonomisko priekšrocību un tādējādi tas kvalificējas kā nelikumīgs un ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts.
Savukārt pie šāda scenārija Latvijai varētu tikt noteikts pienākums veikt nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšanu ar procentiem no saņēmējiem, proti, visām ostu pārvaldēm - Rīgas brīvostas pārvaldei, Liepājas SEZ pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei - varētu nākties veikt UIN aprēķinu par iepriekšējiem 10 gadiem, brīdina FM.
Lai gan par periodu no 2018. gada UIN objekts varētu veidoties tikai tad, ja ostu pārvaldēm ir bijuši izdevumi, kas nav saistīti ar to saimnieciskās darbības nodrošināšanu, tomēr par periodu līdz 2017. gadam, ieskaitot, UIN būtu jāaprēķina par visu šajā periodā gūto peļņu. Savukārt gadījumā, ja Latvija ņems vērā EK ieteikumus un atbilstoši veiks grozījumus UIN regulējumā, sagaidāms, ka EK lietu slēgs, skaidro FM.
Līdz ar to UIN likumā tiks noteikts, ka UIN maksātājas ir ostu pārvaldes. Minētais attieksies arī uz Liepājas SEZ pārvaldi, kura veic ostu pārvaldes funkcijas, un uz tās darbību ir attiecināmas Ostu likumā noteiktās prasības.
Ņemot vērā, ka atbilstoši UIN likuma normām ar UIN apliekama bāze veidojas tad, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, tad no 2026. gada 1. janvāra ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tostarp novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Tomēr atšķirībā no komercsabiedrībām, kuras tiek dibinātas ar mērķi gūt peļņu un attiecīgi ienākumus no dividendēm izmaksā to dalībniekiem, ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, kurās darbojas komersanti, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai, norāda FM. Arī maksājumi, kas noteikti likumos, kas regulē ostu un SEZ darbību, un izdevumi, kas saistīti ar ostu un speciālo ekonomisko zonu funkciju un darbību veikšanu, ir uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas nolūkos.
Vienlaikus ostu pārvaldēm, piemēram, varētu veidoties ar UIN apliekama bāze gadījumā, ja tās iegādājas vai izmanto reprezentatīvu automašīnu vai veic ziedojumus, kas pārsniedz UIN likumā noteiktos kritērijus. Tāpat kā citās nozarēs, kur valsts atbilstoši normatīviem uzlikusi par pienākumu nodrošināt kādas darbības, piemēram, lidostu vai dzelzceļa darbības, arī ostu pārvaldēm, izdevumi, kas rodas nodrošinot ar ostu un SEZ darbību regulējošajiem likumiem noteiktās funkcijas un darbības, neveido ar UIN apliekamu objektu.
Tādējādi ostu pārvaldēm ir noteikts līdzvērtīgs nodokļa regulējums salīdzinājumā ar citu nozaru komersantiem, ņemot vērā, ka līdzekļi, kurus tās gūst no saimnieciskās darbības tiek ieguldīti ostu darbību nodrošināšanai, bez kuras šī saimnieciskā darbība nevarētu pastāvēt, skaidro FM.
Ja ostu pārvaldei neveidojas ar UIN apliekama bāze, tā, līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam, Valsts ieņēmumu dienestam iesniegs deklarāciju par taksācijas periodu, kas attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi.
