Piena iepirkuma cenas esot nodzītas zem pašizmaksas, taču lauksaimnieki turpina palielināt ganāmpulkus, investē, gatavojoties vēl asākai konkurencei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd piena lopkopības nozarē esot ārkārtas situācija, saimniecībās naudas plūsma esot apsīkusi, jāiztiek no rokas mutē, jo nepieciešams veikt investīcijas, rēķinoties ar konkurences palielināšanos saistībā ar plānoto ES brīvās tirdzniecības līguma slēgšanu ar ASV.

Palielina ganāmpulku

2013. gadā z/s Pilslejas, kas nodarbojas ar piena lopkopību, strādāja ar augstu rentabilitāti, sasniedzot 32%. «Šobrīd saimniecībā ir 600 govju, kas ir par 100 govīm vairāk nekā pagājušajā gadā. Esam gan piepirkuši, gan pieaudzējuši klāt paši. Nākamajā gadā plānojam turpināt palielināt ganāmpulku,» DB stāsta z/s Pilslejas vadītājs Uldis Krievārs. Viņš uzsver, ka z/s Pilslejas ir viena no top 20 saimniecībām pēc govju skaita un viena no top 10 saimniecībām pēc izslaukuma, kas ir 18 tonnu dienā. Zemnieku saimniecības ganāmpulkā ir tikai Holšteinas šķirnes melnraibās govis, kurām esot augstāki izslaukuma rādītāji nekā Latvijas brūnaļām.

Bebru pagasta Ulda Krievāra zemnieku saimniecība Pilslejas iecerējusi ieguldīt vairāk nekā 1,85 miljonus latu biogāzes un koģenerācijas stacijas izveidē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājalapā.

Konkursā savus pieteikumus iesniedza Liepājas uzņēmums SIA UPB Energy un Rīgas kompānija SIA P.M.G., un par uzvarētāju tika atzīti rīdzinieki.

Biogāzes un koģenerācijas stacijas būve tiks veikta ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību.

Zemnieku saimniecība Pilslejas reģistrēta 1992. gadā. Pērn uzņēmums apgrozīja vairāk nekā 1,2 miljonus latu un peļņa veidoja vairāk nekā 319 tūkstošus latu. Pilslejas pērn nodarbināja vidēji 30 strādājošos.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Elektroniski publiski ticamu datu pieejamības trūkums spiežot zvērinātus notārus prasīt z/s īpašniekiem izziņas no Uzņēmumu reģistra par savu statusu. Zemnieki ir nemierā ar zvērinātu notāru prasību pierādīt savas īpašumtiesības uz z/s pirms līgumu slēgšanas.

Savukārt zvērināti notāri norāda uz juridiski ticamu datu trūkumu elektroniskā vidē, jo ziņas saņem nevis no jaunās Uzņēmumu reģistra valsts informācijas sistēmas kā pirm avota, bet gan no Uzņēmumu reģistra datu atkalizmantotāja SIA Lursoft, kura datiem ir tikai informatīvas raksturs.

Šo riņķadanci papildina arī jautājums par to, vai zvērinātiem notāriem ir jāmaksā valsts nodeva par izziņu saņemšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem (ja jāmaksā, tad klientiem jārēķinās ar dārgākiem notāru pakalpojumiem, ja nav jāmaksā, tad rodas jautājums, kas par to maksā).

Piena lopkopības z/s Pilslejas īpašnieks un vienlaikus lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs ir neizpratnē par jauno kārtību. «Lai noslēgtu zemes nomas līgumu vai veiktu citas darbības pie notāra, notārs pieprasa Uzņēmumu reģistra izziņu, kas apliecina, ka esmu saimniecības īpašnieks. Turklāt šī izziņa ir derīga tikai 15 dienas un maksā noteiktu naudas summu. Murgs tas ir,» skaidro lauksaimnieks, paužot neizpratni par jauno kārtību. Pēc viņa paustā, tā ir birokrātija un apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, jo vienkāršāk būtu notāriem ieskatīties valsts reģistra datos, kur skaidri ir redzami saimniecību īpašnieki.

No lauksaimniekiem nav ziņu, ka cenas piena iepirkšanai Lietuvā ir kļuvušas mazākas tā dēvētā «piena kara» rezultātā, ko Krievija izvērsusi pret kaimiņiem, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Iemesls, kādēļ nav mazinājušās piena iepirkuma cenas Lietuvā, par ko bija nobažījušies Latvijas piena ražotāji, ir augstās piena cenas pasaulē. Tās savukārt ir ietekmējis sausums Jaunzēlandē, skaidroja zemkopības ministre.

Jau vēstīts, ka Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Latvijas piena nozares eksperti tikmēr izteica bažas par aizlieguma ietekmi uz pašmāju tirgu un cenām. LPKS Trikāta valdes priekšsēdētājs, z/s Pilslejas īpašnieks Uldis Krievārs pauda, ka Krievijas rīcības rezultātā iespējama piena produktu cenu korekcija, taču tā, visticamāk, nebūs dramatiska. «Nav pamata dramatiskam cenu kritumam, jo pasaules tirgū industriālo piena produktu cenas ir virs vidējā līmeņa,» pauda piena ražotājs. Piena iepirkumu cenu kritumu Lietuvā iepriekš paredzēja arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Divas piena ražošanas saimniecības Latvijā šogad pārsniegušas 12 tūkstošu kg vidējo atzīmi.

Par to liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija par 2011/2012. pārraudzības gadu, kas beidzās 30. septembrī. Vidēji 12,5 tūkstošus kg piena no govs izslaukti z/s Ceriņi Rūjienas novadā, bet 12 tūkstoši – z/s Kalna Dambrāni Viesītes novadā. Vēl sešas saimniecības spējušas pārsniegt 11 tūkstošu kg robežu – z/s Pilslejas Kokneses novadā, z/s Sporas Naukšēnu novadā, z/s Kalndunduri Krimuldas novadā, z/s Jāņlejas Ventspils novadā, z/s Dzintari un z/s Zilūži Kocēnu novadā.

Saskaņā ar LDC datiem, vidējais piena izslaukums valstī aizvadītajā piena pārraudzības gadā pieaudzis par 361 kg, sasniedzot 6489 kg. Savukārt ganāmpulku skaits gada laikā samazinājies par 361 un uz šā gada 30. septembri pārraudzībā esošo ganāmpulku skaits bija 5233. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem ganāmpulku skaits bija teju divas reizes lielāks, nekā šobrīd. Kopumā valstī ir 164 096 govis, no tām pārraudzībā atrodas ap 75 %.

Krievijas liegums importēt piena produktus no Lietuvas var palielināt konkurenci Latvijā.

Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor piena produktu importu no Lietuvas aizliedzis no pirmdienas. Krievijas Federācijas galvenais sanitārais ārsts, Rospotrebnadzor vadītājs Genādijs Oņiščenko rīkojumu par aizliegumu parakstījis 6. oktobrī, un tad tas nosūtīts Muitas dienestam, vēsta ITAR/TASS.

Latvijas piena nozares eksperti pauž bažas par aizlieguma ietekmi uz pašmāju tirgu un cenām. LPKS Trikāta valdes priekšsēdētājs, z/s Pilslejas īpašnieks Uldis Krievārs pieļauj, ka Krievijas rīcības rezultātā iespējama piena produktu cenu korekcija, taču tā, visticamāk, nebūs dramatiska. «Nav pamata dramatiskam cenu kritumam, jo pasaules tirgū industriālo piena produktu cenas ir virs vidējā līmeņa,» pauda piena ražotājs. Krievijas rīcība neesot bijis liels pārsteigums, jo jau 2009. gadā tā aizliedza ievest piena produktus no atsevišķiem Lietuvas uzņēmumiem, pamatojoties uz produktos konstatētām antibiotiku paliekām.

Patlaban ir grūti novērtēt, cik lielus ekonomiskus zaudējumus Lietuvai būs radījušas Krievijas sankcijas pret valsts kravu pārvadājumiem un piena produktiem. Lietuva sagaida, ka ar Eiropas Savienības (ES) palīdzību sarunās ar Krieviju būs iespējams nostāties uz racionāla ceļa, citējot Lietuvas vēstnieka Latvijā Ričarda Deuguša pausto Latvijas Radio, vēsta lsm.lv.

«Patlaban Maskavā atrodas divas darba grupas, kuras diskutē ar Krievijas institūcijām, kas ir atbildīgas par pārtikas drošību un kontroli. Sarunās piedalās arī Eiropas Komisija. Cerams, ka mēs saņemsim kādu skaidrojumu par to, kādas īsti ir problēmas ar šiem piena produktiem, tādēļ ka Lietuva netika informēta tādā ceļā, kā to paredz vienošanās starp Krieviju un ES,» radio pauda Lietuvas vēstnieks.

«Mūsu rīcībā bija tikai politiskie paziņojumi, informācija masu medijos un Krievijas atbildīgo iestāžu interneta mājas lapās. Tas ir mazliet neparasts sadarbības veids ar ES partneriem. Cerēsim, ka tagad būs iespējams nostāties uz daudz racionālākas un abpusējas sapratnes takas,» viņš norādīja.

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.

Pētījumu veica neatkarīga pētniecības un konsultāciju organizācija "CE Delft", kas specializējusies vides problēmu inovatīvu risinājumu izstrādē.

Analizējot gaisa kvalitātes, iedzīvotāju veselības un transporta datus vairāk nekā 400 pilsētās, tika konstatēts, ka fosiliju degvielas radītais piesārņojums 2018.gadā katram pilsonim izmaksājis vidēji 1250 eiro - apmēram 4% no gada ienākumiem.

Gaisa piesārņojums palielina iespējamību, ka var rasties apstākļi, kas zināmi kā Covid-19 riska faktori, teikts pētījumā.

"Mūsu iegūtie dati sniedz papildu pierādījumu tam, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai Eiropas pilsētās vajadzētu būt starp galvenajām prioritātēm jebkurā mēģinājumā uzlabot Eiropas pilsētu iedzīvotāju labklājību," uzskata pētījuma autori. "Tagadējā Covid-19 pandēmija tikai to uzsver."

Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta Balvu novada Ičas upē, kā arī Aiviekstē.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Viņa paskaidroja, ka Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmējot, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.

Tikmēr no Ičas upes šodien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigto zivju - to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometrus garš. Stašāne atzina, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.

Jau divas reizes Tepera ezerā , Smiltenē, ir ieplūdis nezināmas izcelsmes piesārņojums zilganzaļā krāsā: pirmo reizi pirms aptuveni nedēļas, un otro reizi - laikā no vakardienas, 2. oktobra, līdz šodienai, 3. oktobrim, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ziemeļlatvijai par to paziņojuši cilvēki, kuri peldēšanās sezonu nav vēl noslēguši.

Pirmajā piesārņojuma reizē vielas paraugus analīžu veikšanai savā laboratorijā paņēma uzņēmums Smiltenes NKUP, secinot, ka piesārņojumu Teperī radījusi ķīmiska, ūdenī nešķīstoša viela bez smakas. Tā nogulsnējusies virspusē.

Laboratoriskajās analīzēs konstatēts, ka ķīmiskā viela satur palielinātu fosfora un slāpekļa daudzumu un ievērojami palielinātu ķsp (ķīmisko skābekļa patēriņu). Tas apstiprina, ka tiešām ir noticis piesārņojums.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Publiskajā telpā nereti izskan bažas par siltumapgādes radītajām emisijām, taču patiesībā galvenie piesārņojuma avoti ir pavisam citi, skaidro Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Rīgas domes gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka slāpekļa dioksīda piesārņojumu Latvijas galvaspilsētā galvenokārt veido autotransports, turklāt lielākais piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nemaz nestrādā. A.Tihane norāda, ka arī cieto daļiņu piesārņojums maksimumam pietuvojas vai to pārsniedz pārsvarā ārpus apkures sezonas, kas nozīmē, ka siltuma ražotāju izmantotajām gāzes iekārtām faktiski nav ietekmes uz gaisa kvalitāti Rīgas centrā.

Situācija laba

Mazas jaudas dabasgāzes apkures iekārtas praktiski nerada cieto daļiņu, sēra oksīdu vai benzola piesārņojumu, savukārt slāpekļa oksīdu (NOx) savienojumi veidojas tikai nelielā apmērā, salīdzinot ar citām apkures dedzināšanas iekārtām, skaidro A.Tihane. “Apsildīt mājokļus ar dabasgāzi ir ne vien ērti un droši, bet arī pilsētas videi draudzīgi un ilgtermiņā izdevīgi. Ja dabasgāze sadeg pilnībā, rodas tikai oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens tvaiks. Turklāt, lai iegūtu vienu kilovatstundu enerģijas no dabasgāzes, CO2 izmeši ir gandrīz par 50% mazāki nekā, piemēram, dedzinot koksni. Papildus CO2, citās dūmgāzēs var atrast arī NOx, sēra savienojumus, benzolu, oglekļa monoksīdu un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas - putekļi, izdedži un citas mikroskopiskas vielas - tiek uzskatītas par vienu no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, jo ilgtermiņā tās var būtiski ietekmēt cilvēka veselību,” skaidro A.Tihane.

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Piesārņojumu Kaucītes strautā izraisījis nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma pārrāvums naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, un šobrīd piesārņojums upē ir ierobežots.

Tā informē Valsts vides dienests.

Plkst. 7.20 Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) saņēma informāciju, par naftas produktu noplūdi Rundāles novada Kaucītes strautā.

Ierodoties notikuma vietā, VVD Jelgavas RVP inspektori kopā ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu (VUGD) sāka meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

Šobrīd nelegālā pieslēguma pārrāvuma vieta atrasta. VVD Jelgavas RVP inspektori konstatēja, ka pārrāvums noticis naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, pie Rītausmas ciemata, Īslīces pagastā, Bauskas novadā. Arot lauku, nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma caurule plīsa un degviela ieplūda meliorācijas grāvī, kas ietek Kaucītes strautā. Kaucītes strauta piesārņojums plešas četru kilometru garumā. Arī Lielupē ieplūdis minimāls dīzeļdegvielas daudzums.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Kaut Eiropa ir ekoloģijas tehnoloģiju pirmrindniece, dalībvalstis tiks spiestas savā ekonomikas politikā sistēmiski iestrādāt resursu efektīvas izmantošanas principus, saka ES vides komisārs Janess Potočniks. Kopā ar ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāru Antonio Tajani viņš Ķīnā piedalījās Zaļās izaugsmes misijā, turpinot ES standartiem atbilstīgas Ķīnas vides politikas veicināšanu.

Jūsu vizīte Ķīnā par sadarbību vides projektos ir ar lieliem solījumiem Eiropas uzņēmējiem. Bet būsim godīgi – cik daudz uzņēmēju no salīdzinoši nelielajām un jaunajām dalībvalstīm spētu kaut ko tik apjomīgu «celt»?

Kā jau visam, arī šai ziņai ir labā un sliktā daļa. Vides politikā iederas, piemēram, atkritumu saimniecība. Jaunajās dalībvalstīs tā parasti ir pro- blemātiska, un atkritumu poligoniem tiek veltīts salīdzinoši vairāk platības nekā Rietumeiropā. No otras puses, jums ir milzu iespēja tos atkritumus apsaimniekot daudz labāk, salīdzinot ar esošo situāciju. Tā ir laba iespēja jaunām darba vietām, pārstrādes industrijai un uzlabojumiem. Ja raugās šādi, jums ir lielākas iespējas nekā valstīs ar attīstītu atkritumu saimniecību un attiecīgi arī iespējas celt savu kompetenci, kas tālāk var tikt izmantota kā zināšanu eksports.