Latvijas Krājbankai ir 238 tūkstošiem noguldītāju, kuriem valstij var nākties izmaksāt likumā paredzētās obligātās kompensācijas par zaudētajiem noguldījumiem.
Kā šodien pēc valdības sēdes pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane, pārsvarā bankai esot mazie noguldītāji.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Pēc Krūmanes vārdiem, lēmums par Krājbankas darbības apturēšanu sekojis pēc tam, kad 18.novembrī bankā konstatēti noziedzīgi nodarījumi lielā apmērā.
Kā ziņots, FKTK padome pirmdien nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra, informēja FKTK.
FKTK nolēmusi apturēt arī Krājbankas valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Latvijas Krājbankā konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu, informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Policijas vadītājs apstiprināja, ka ir apcietināts bankas priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs, kuru līdzdalība iztrūkuma izveidē tiek noskaidrota.
Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, un tiek lemts par viņa izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.