Starptautiskais mediju koncerns Alma Media pārdevis Baltijas ziņu aģentūru un mediju monitoringu grupu "Baltic News Service" (BNS) Igaunijas uzņēmumam Ou Uudisvoog, paziņoja Alma Media.

Puses vienojušās neizpaust darījuma summu.

Tomēr Alma Media paziņojumā teikts, ka pēc darījuma noslēgšanas Alma Media 2014.gada pirmā ceturkšņa rezultātu ieņēmumi palielināsies par 0,8 miljoniem eiro.

BNS grupai pieder Igaunijā, Latvijā un Lietuvā esošā ziņu aģentūra BNS un mediju monitoringa uzņēmumi Mediaskopas, Mediju monitorings, ETA Uudistetalituse.

2013.gadā BNS grupas apgrozījums veidoja 4,2 miljonus eiro, teikts Alma Media paziņojumā.

BNS grupas jaunais īpašnieks Ou Uudisvoog pieder Igaunijas riska kapitāla kompānijai Koha Capital Ou.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online īpašnieks Somijas mediju koncerns Alma Media pastiprinājis sadarbību ar ASV uzņēmumu Monster Woldwide, lai stiprinātu savas pozīcijas Austrumeiropā un Baltijas valstīs.

Alma Media un Monster Worldwide ir paziņojušas par kopuzņēmuma izveidi, kas ļaus apvienot abu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus Polijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Turpmāk apvienotā uzņēmuma nosaukums būs Alma Career Oy un tas iekļausies Alma Media Digital Consumer Services segmentā. Kopuzņēmums savu darbību Eiropā uzsāks no 2014. gada. 85% akciju uzņēmuma būs Alma Media, bet 15% Monster Worlwide.

«Uzņēmuma stratēģiskie mērķi paliks nemainīgi – fokusēšanās uz personāla atlasi un karjeras pakalpojumiem interneta vidē,» sacīja CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Somijas Alma Media pārdevusi City24, savu interneta nekustamo īpašumu zīmolu, kas darbojas Baltijas valstīs, liecina Alma Media paziņojums.

Pircējs ir 24m2, kas pieder Koha Capital, Igaunijas riska kapitāla kompānijai.

Puses ir vienojušās neatklāt darījuma vērtību.

City24 jau ilgu laiku darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Alma Media akcijas ir kotētas NASDAQ OMX Helsinki.

Starptautiskā mediju grupa Alma Media ar Somijas kapitālu nolēmusi pārdot tai piederošo BNS grupu, kam pieder zinu aģentūra BNS, kā arī mediju monitoringa uzņēmumi Lietuvā (Mediaskopas), Latvijā (Mediju monitorings) un Igaunijā (ETA Monitooring).

Kā vēsta Lietuvas medijs Verslo Žinios, Alma Media meklē potenciālos pircējus visās trīs Baltijas valstīs.

Alma Media BNS grupas pircēju izvēlēsies pēc augstākās piedāvātās cenas, kas apmierinātu uzņēmumu.

BNS vadītāja Lietuvā Jurga Eivaite izskanējušo informāciju Veršlo Zinios nedz apstiprina, nedz noliedz.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmums «Valio» izstrādājis īpašu produktu noformējumu par godu Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienai. Noformējumā izmatota Latvijas nacionālā simbolika — karoga lenta un sakta ar Nameja gredzena motīvu, informē SIA «Valio International».

Īpašais svētku noformējums ietver ne tikai Latvijas karoga lentu, saktu ar Nameja gredzena motīvu un apsveikuma tekstu «Latvija, daudz laimes!», bet arī nozīmīgākos Latvijas neatkarības nostiprināšanas gadskaitļus un datumus.

Svētku iepakojumam izvēlēti divi «Valio» produkti — piens ALMA 2,5 % litra un pusotra litra iepakojumos.

«Jau gandrīz 20 gadus piena pārstrādes uzņēmums «Valio» ir pārstāvēts arī Latvijā, un mēs lepojamies, ka Latvijā mūsu piena produkti ir ļoti iecienīti un pircēji novērtē to kvalitāti. Šogad visas trīs Baltijas valstis svin savu simtgadi. Ideju par apsveikumu vispirms īstenojām Igaunijā, un pašsaprotami radās doma šādā veidā sveikt arī mūsu kaimiņus - Latvijas iedzīvotājus. Konsultējoties ar Latvijas Valsts heraldikas komisiju, izveidojām īpašu mūsu ALMA piena iepakojuma noformējumu ar Latvijas simboliku kā svētku sveicienu. Piens ir viens no populārākajiem un svarīgākajiem produktiem pircēja grozā, un nevienas ģimenes galds nav iedomājams bez tā, tādēļ mums jo svarīgāk šķita svētku apsveikumu izvietot tieši uz šī nozīmīgā produkta, lai mūsu sveiciens sasniegtu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju,» skaidro «Valio International» pārdošanas direktors Rolands Maziņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā šā gada 18. maijā nu jau 12. reizi, piešķirot prestižās 6000 eiro vērtās L΄Oréal Latvijas stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu, tika godinātas trīs šogad veiksmīgākās sievietes zinātnē.

Šogad stipendiju ieguva trīs talantīgas zinātnieces - inženierzinātņu doktore materiālzinātnēs Kristīne Šalma-Ancāne, inženierzinātņu maģistre ķīmijas tehnoloģijā Jevgeņija Lugiņina un dabaszinātņu maģistre bioloģijā Ilze Dimanta.

Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Kristīne Šalma-Ancāne meklē risinājumu globālai saslimšanai – osteoporozei. Tā ir hroniska kaulu slimība, kura skar vismaz 200 miljonus cilvēku visā pasaulē. Zinātnieces pētījums ir vērsts uz tādu kaulu implantmateriālu izstrādi, kas veicinātu osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanu un reģenerācijas procesu, vienlaikus nodrošinot terapeitisku vai ārstniecisku efektu uz osteoporozes skartajiem kaulaudiem.

Šveices uzņēmēji investē 1,8 miljonus eiro, lai no Baltijas valstīm varētu eksportēt līdz pat 200 tonnām izcilāko liellopu gaļas gabalu, aizstājot Dienvidamerikas dārgo importu ar lētāku, bet ekoloģiski tīrāku Baltijas piedāvājumu, stāsta SIA Baltic Vianco Trading vadītāja Alma Spangere.

Taujāta, kādēļ Šveices partneri ieinteresēti darboties tieši Latvijā, viņa atzina, ka Baltijā biznesu var veidot ekonomiski izdevīgāk un dabai draudzīgāk nekā citās valstīs. Ierodoties Latvijā pirms dažiem gadiem, Šveices kompānijas Vianco AG pārstāvji pārliecinājās, ka šeit ir plašas, neapsaimniekotas zālāju platības un iespējas attīstīt ekoloģisku, ekonomiski izdevīgu biznesu.

«Šveicē kaušanai paredzēto dzīvnieku imports aizliegts ar likumu, tādēļ izvēle bija par labu nobarotu liellopu iepirkšanai Baltijā, tad izlases gabalus pārdodot tālāk tirgū. Projekta mērķis ir aizvietot liellopu gaļas dārgāko gabalu - antrekota, filejas un muguras daļas filejas - importu no Dienvidamerikas ar šo gaļas gabalu importu no Baltijas valstīm,» sacīja Spangere.

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia sākusi sarunas par nekustamo īpašumu portālu City24 iegādi Igaunijā un Latvijā.

Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs Svens Nūtmans piektdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka Eesti Meedia un City24 īpašnieks 24 M2 ceturtdien parakstījuši nodomu protokolu par darījuma noslēgšanu.

«Vienošanās panākšana ir atkarīga no veiksmīgas sarunu gaitas. Eesti Meedia ir izteikusi sākotnējo piedāvājumu, un mēs sagaidām strauju virzību, lai panāktu vienošanos vēl līdz rudenim,» viņš klāstīja, tomēr atteicās atklāt iespējamo pirkuma summu.

Nūtmans sacīja, ka Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, ievēros visas likumā noteiktās prasības darījumam, tostarp konkurences normas. «Īstenojot pirkuma darījumu, gan KV.ee, gan City24.ee, kam ir diezgan atšķirīgas tehniskās platformas, turpinās tirgū pastāvēt līdzās,» sacīja kompānijas vadītājs.

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Informācijas tehnoloģiju produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma a/s Elko grupa apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir samazinājies par 11,7% līdz 640 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma samazinājums galvenokārt saistīts ar izmaiņām uzņēmuma partneru darbības jomā un IT tirgus tendencēm, ražotājiem pakāpeniski pārorientējot darbību uz viedtālruņu tehnoloģijām un citiem mobilo tehnoloģiju risinājumiem, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā. Tāpat apgrozījuma kritumu ietekmēja ekonomiskās izaugsmes samazinājumu reģionos, kuros uzņēmums veic darbību.

Uzņēmums pērno gadu noslēdza ar 4,2 miljonu eiro peļņu.

2013. gadā a/s Elko Grupa no a/s SEB banka un a/s Nordea Bank Finland Plc piesaistījusi papildu finansējumu 90 milj. ASV dolāru apjomā, kā arī 500 milj. rubļu no OJSC Promsvyazbank Cyprus Branch. Piesaistītos līdzekļus uzņēmums paredzējis izmantot apgrozāmā kapitāla finansēšanai.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia gatavojas iegādāties nekustamo īpašumu portālus City24 Igaunijā un Latvijā.

Ņemot vērā to, ka iegādei paredzēto uzņēmumu AS Kinnisvaraportaal un SIA City24 tirdzniecības apjoms Igaunijā gadā nepārsniedz divus miljonus eiro, darījumam nav nepieciešams regulatoru apstiprinājums, norāda Eesti Meedia.

Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, vēsta, ka City24 un KV.ee Igaunijā turpinās darboties kā atsevišķi portāli, un kompānija neplāno aktīvi iejaukties šo uzņēmumu vadībā.

City24 portāla iegādē svarīgu lomu spēlējis fakts, ka tas nodrošinās Eesti Meedia iespēju paplašināt darbību Latvijas tirgū, kur KV.ee nav izdevies nostabilizēties.

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

2024. gadā koncernā “Latvijas Finieris” realizēts rekordliels apjoms – 309 tūkstoši kubikmetru saplākšņa produkcijas (2023. gadā – 296,6), informē uzņēmums.

Tas ir vēsturiski augstākais rezultāts uzņēmuma darbībā, kas apliecina ne tikai stabilu saražotā bērza saplākšņa pieprasījumu pasaulē, bet arī “Latvijas Finiera” spēju ar mērķtiecīgu, kvalitatīvu un efektīvu darbu nodrošināt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos.

Koncerna apgrozījums 2024. gadā sasniedza 409,0 milj. EUR (2023. gadā – 404,8). Neto peļņa bija 57 miljoni EUR (2023. gadā – 55,6). Savukārt koncerna EBITDA sasniegusi 82,2 miljonus EUR (2023. gadā – 78).

92 % bērza saplākšņu produkti realizēti 56 eksporta valstīs ārpus Latvijas. To ar zīmolu “Riga Wood” nodrošināja 12 produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumi.

“Situācija saplākšņu tirgos pērn bija sarežģīta. Tomēr šādos apstākļos “Latvijas Finieris” spēja ne tikai saglabāt tirgus daļu, bet to pat palielināt. Tas ir rezultāts ilgtermiņa īpašnieku politikai – mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus uzņēmuma izaugsmē, veidojot uzņēmuma kopējo uzticama partnera reputāciju. Attiecības ar klientiem un savstarpējā uzticēšanās nodrošināja stabilu pieprasījumu, ko ražošanas struktūrvienības spēja savlaicīgi izpildīt. Pieprasījums pēc plāniem un augstas kvalitātes bērza saplākšņiem gandrīz pārsniedza ražošanas iespējas, bet veiktais darbs ražošanas efektivitātē, darba organizācijā un investīcijas ražošanas modernizācijā būtiski uzlaboja efektivitāti un sniegumu,”pauž AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

Divas dienas Usmas ezera atpūtas kompleksā Lejastiezumi 48 uzņēmumu komandas un vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku sacentās dažādu tradicinālu un ne tik tradicionālu sporta veidu disciplīnās, lai noskaidrotu, kuras tad ir spēcīgākās Latvijas uzņēmumu komandas.

Sporta spēļu dalībniekiem kopumā bija iespēja sacensties 20 dažādos komandu sporta veidos un desmit individuālajās aktivitātēs, bet sacensību jaunākajiem dalībniekiem tika organizēts Joma sports - Bērnu kauss. Šogad labākos rezultātus kopvērtējumā uzrādīja valsts AS Latvijas dzelzceļš komanda, iegūstot pirmo vietu, SIA Lattelecom, ierindojās 2. vietā un, attiecīgi 3. vietu ieņēma - AS Liepājas papīrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka arī nākamgad priecāsies redzēt vēl vairāk uzņēmumu pārstāvju - īpaši to, kuri vēl nav izmantojuši šo iespēju saliedēt un motivēt kolektīvu sportiski iedvesmojošā gaisotnē. Iespējams, ka tādējādi Uzņēmēju sporta spēlēs 2019. redzēsim jaunus līderus, kas kļūs par lielākajiem konkurentiem godalgotākajām sporta spēļu komandām.

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs «Civinity» nolēmis papildināt grupas valdes sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ievēlēts biznesa vadīšanas pakalpojumu sabiedrības «Mažeika ir partneriai» vadošais partneris Gintauts Mažeika.

Starp galvenajiem atjaunotās valdes uzdevumiem – jaunu, ar māju apsaimniekošanu saistītu risinājumu attīstīšana, jaunas klientu apkalpošanas programmas īstenošana un darbības efektivitātes palielināšana.

Gintautam Mažeikam ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze vadošos amatos starptautiskajos, valsts un Lietuvas privātkapitāla uzņēmumos, kuri pieder dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem. Bijušais «PZU Lietuva», «Rytų skirstomieji tinklai», «Alma littera holdingas» un citu uzņēmumu vadītājs ir veiksmīgi īstenojis ne vienu vien sarežģītu projektu, kas prasīja liela mēroga izmaiņas.

Kazahstānā bāzētais uzņēmums “Kazphosphate”, kas veic vairāk nekā 20 veidu fosforu saturošus produktu ražošanu, sākot no minerālmēsliem un barības fosfātiem līdz ķīmiskām izejvielām rūpnieciskiem nolūkiem, uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 mēslojuma tirdzniecību Eiropā un atver savu pirmo noliktavu šajā reģionā. Vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem šī produkta plašāka pieejamība Eiropā atvieglos mēslojuma iegūšanu.

Klaipēdā, Lietuvā 19. jūlijā atklāšanas ceremonijā atvērta pirmā “Kazphosphate” pārstāvniecība un noliktava Eiropā. Ceremonijā piedalījās gan uzņēmuma pārstāvji, gan Lietuvā nozīmīgas amatpersonas.

“Noliktavas pieejamība Klaipēdā ir nozīmīgs pavērsies ne tikai “Kazphosphate” izaugsmes ceļā un solis pretim mūsu pamatmērķim – uzņēmuma darbības paplašināšanai globālā mērogā. Tāpat tas ir arī vērā ņemams notikums arī Eiropas lauksaimniecības nozarē kopumā, jo MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 plašāka pieejamība ne tikai samazinās piegādes laiku, bet arī palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu,” skaidro uzņēmuma “Kazphosphate” komercdirektors Bulatkhanov Bauyrzhan.