Dublinas lidostā uz skrejceļa saskrējušās divas Ryanair lidmašīnas. Abiem lidaparātiem nodarīti bojājumi, taču neviens cilvēks nav cietis, vēsta Īrijas telekanāls RTE.

Negadījuma dēļ nedaudz traucēta Dublinas lidostas darbība, aizkavējot vairāku lidmašīnu izlidošanu.

Sadursme notikusi laikā, kad lidmašīnas pirms izlidošanas brauca pa lidostas skrejceļu. Vienai lidmašīnai bojāta aste, bet otrai - spārns, apstiprināja Ryanair.

«Divas mūsu lidmašīnas šorīt lēni pārvietojās pa skrejceļu Dublinas lidostā. Vienas lidmašīnas spārns aizķēra otras asti. Abas lidmašīnas tajā brīdī pakļāvās Dublinas lidostas gaisa satiksmes kontroles dienesta instrukcijām,» teikts Ryanair paziņojumā.

Abu lidmašīnu pasažieri ar autobusiem nogādāti atpakaļ lidostā, un Ryanair nodrošinās citas lidmašīnas reisiem uz Edinburgu un Zadaru, teikts paziņojumā.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem, informē uzņēmums.

Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā "Vivi" pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri).

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Eiropas tūrisma privāto sektoru pārstāvošo asociāciju tīkls (NET), atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par testēšanas protokolu ceļotājiem un vienotu pieeju attiecībā uz karantīnas ierobežojumu noteikšanu. To pareizi īstenojot, tiks atgūta uzticība ceļošanai un tūrisma nozare varēs sākt atjaunoties, uzskata nozares pārstāvji.

28.oktobrī Eiropas Komisija vēlreiz mudināja dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes ieteikumu par vienotu un saskaņotu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, uzsverot, ka pilsoņiem un uzņēmumiem ir vajadzīga skaidrība un paredzamība. Visi atlikušie ar Covid-19 saistītie iekšējās robežkontroles pasākumi ir jāatceļ.

NET cer, ka tiks pieņemts Eiropas testēšanas protokols ceļotājiem, kā arī vienota pieeja karantīnas prasībām attiecībā uz visiem pārvietošanās veidiem. Ceļojumu un tūrisma nozarei vajadzīgas uzticamas un efektīvas pārbaudes, lai aizstātu karantīnas un citus ceļošanas ierobežojumus, tādējādi atjaunojot patērētāju uzticību ceļošanai.

Ar nākamā gada janvāri autovadītājiem Īrijā par maksas autoceļu izmantošanu nāksies tērēt vairāk naudas, cenas pieaugs par vismaz 10 centiem, vēsta baltic-ireland.ie.

Maksājumi pieaugs lielākajā daļā no 11 maksas autoceļiem, izņemot Dublinas ostas tuneli un vēl dažus ceļus. Cenu kāpums tiek pamatots ar inflāciju.

Autobraucējiem tas radīs papildus finansiālo spiedienu, līdztekus ar pieaugošajām degvielas cenām, ceļu nodokļa palielināšanos un izmaiņām transportlīdzekļu apdrošināšanas politikā. Benzīna cena kopš pagājušā gada oktobra ir pieaugusi par 20 centiem litrā un, visticamāk, augs arī turpmāk, ziņo portāls.

Valsts Ceļu pārvalde ( NRA ) ir apstiprinājusi, ka tuvākajās nedēļās tiks parakstīts lēmums par to, ka nodeva uz Dublinas M50 1.janvārī pieaugs par 10 centiem. Maksas pieaugums skars 103 tūkstošus autovadītāju, kuri izmanto ceļu katru dienu, un papildus ienesīs 3,5 miljonus eiro gadā. Līgumi starp valsti un privātajiem uzņēmējiem, kas apkalpo «tollus», nodevu ļauj palielināt, ja pieaug inflācija. Pagājušajā gadā tā pieauga par 2%.

Viens no Īrijas vislabāk apmaksātajiem mēriem, Korkas pilsētas pašvaldības vadītājs, saņem lielāku algu nekā premjerministrs Izraēlā, Zviedrijā, Spānijā un Krievijā. Tomēr pašvaldību ieņēmumu samazināšanās dēļ pieņemts lēmums samazināt Īrijas pilsētas mēru algas, raksta Independent.ie.

Šis lēmums attiecas uz divu Īrijas pašvaldību – Dublinas un Korkas pilsētu – vadītājiem.

Patlaban Korkas lordmēra alga ir 120,07 tūkstoši eiro gadā, tāpat viņa rīcībā ir jauna Ford automašīna ar šoferi un prezentāciju un ceļojumu izdevumu budžets, kas kopumā veido teju 200 tūkst. eiro gadā. Dublinas lordmērs pelna teju 70 tūkstošus gadā, un arī viņa alga tiek papildināta ar ceļojumu un prezentācijas izdevumu budžetiem. Salīdzinājumam - Belfāstas pašvaldības vadītājs nopelna vien 55 tūkst. eiro gadā.

Samazinoties ieņēmumiem, Īrijas lielākās pilsētas šādus tēriņus vairs nevar atļauties. Paredzams, ka Korkas un Dublinas pašvaldību gada budžeti tiks «cirpti» 25 – 35% apmērā.

Īrijas galvaspilsētas Dublinas dome, cerot mazināt budžeta problēmas, šogad ieviesa 500 eiro maksu par ugunsdzēsēju brigādes izsaukšanu, bet pilsētas iedzīvotāji to ignorē un izliekas rēķinus neredzam, vēsta baltic-ireland.ie.

Pirmo trīs ar pusi mēnešu laikā pēc maksas ieviešanas esot izrakstīti rēķini par kopējo summu vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, bet samaksāti tikai nedaudz vairāk nekā 12 tūkstoši eiro.

Atbildīgās iestādes gan apgalvojot, ka par iztrūkumu neuztraucas, jo šī situācija cilvēkiem ir jauna. Iedzīvotājiem izsūtīti atgādinājumi par rēķinu apmaksu, bet soda naudas pagaidām netiek plānotas.

Jaunie tarifi paredz, ka par Dublinas ugunsdzēsēju brigādes izbraukšanu uz ugunsgrēku ir jāmaksā 500 eiro par pirmo stundu, bet par izbraukšanu uz ceļu satiksmes negadījuma vietu – 610 eiro par pirmo stundu. Par katru nākamo brigādes darba stundu jāmaksā 450 – 485 eiro.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mājas īrēšana ārpus Īrijas galvaspilsētas Dublinas šobrīd maksā vidēji gandrīz 700 € mēnesī, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta portāls Baltic Ireland. Saskaņā ar jaunākajiem Privāto dzīvojamo platību īres padomes (PRTB) un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) datiem galvaspilsētā mājas īre izmaksā vidēji 1275 € mēnesī.

Gada laikā līdz jūnija beigām īres maksa mājām Dublinā pieauga par 10,5%, bet dzīvokļiem pat vēl vairāk – 12%. Ārpus Dublinas nomas maksa trīs mēnešu laikā līdz jūnijam pieauga par 2,6%, salīdzinot ar to pašu ceturksni pagājušajā gadā.

Tomēr PRTB norāda, ka īres maksas vidējais līmenis joprojām ir par 19% zemāks nekā 2007.gadā.

Īres maksa Dublinā par māju ir vidēji 1275 €, bet par dzīvokli – 1134 €, savukārt ārpus Dublinas par māju – 648 €, bet par dzīvokli – 640 €.

Kā raksta Baltic Ireland, tautas skaitīšanas 2011.gadā dati liecina, ka gandrīz 475000 mājsaimniecību savu dzīvesvietu īrēja un kopš 2006.gada šis skaitlis bija palielinājies par 47%. 2011.gadā savs mājoklis piederēja 70% iedzīvotāju, salīdzinoši 2006.gadā – 75%.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Īrijas dzelzceļa pakalpojumu operators Irish Rail plāno jaunu starppilsētu vilcienu līniju, kas pasažieriem no Korkas, Galvejas un Belfāstas ļautu nokļūt tieši Dublinas lidostā, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Uzņēmums apgalvo, ka līnija varētu izmaksāt apmēram 300 miljonus eiro un gaisa transporta pasažieriem sniegtu piekļuvi visam dzelzceļu tīklam un veicinātu tūrismu.

Tāpat Irish Rail varētu nodrošināt dzelzceļa satiksmi no dažādiem reģioniem tieši uz lidostu, samazinot pasažieriem nepieciešamību izmantot dārgās lidostas autostāvvietas.

Taču šim plānam ir arī ēnas puse – tas piesaistītu vairāk pasažieru Dublinas lidostai, savukārt samazinātu to skaitu reģionālajās lidostās. Jau tagad maršrutu un pasažieru skaita samazināšanās pagājušajā gadā par 3,8% rada nopietnas bažas par Korkas lidostas nākotni.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Anglija ļaus ceļotājiem no ASV un Eiropas Savienības (ES), kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, ierasties bez karantīnas, trešdien paziņoja Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šepss.

Jaunie noteikumi būs spēkā no pirmdienas, 2.augusta plkst.4 (plkst.6 pēc Latvijas laika).

"Mēs palīdzam atkalapvienot cilvēkus, kas dzīvo ASV un Eiropas valstīs, ar viņu tuviniekiem un draugiem Lielbritānijā," sacīja ministrs.

Skotijas valdība paziņoja, ka šīs noteikumu izmaiņas no pirmdienas attieksies arī uz pilnībā vakcinētiem ES un ASV ceļotājiem Skotijā.

Velsas valdība paziņoja, ka izsaka "nožēlu" par lēmumu atcelt karantīnas prasības ES un ASV ceļotājiem Anglijā, bet piebilda, ka būtu "neefektīvi", ja Velsā būtu spēkā citi noteikumi.

Ir gaidāms, ka Ziemeļīrijas valdības ministri tuvākajās dienās izskatīs savu nostāju attiecībā uz šīm izmaiņām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pakāpeniski tiks ieviesta iekāpšana lidmašīnā, vadoties pēc noteiktām grupām, lai visiem ceļotājiem nodrošinātu raitāku un ērtāku iekāpšanu.

Sākot no 6. oktobra, iekāpšana airBaltic lidojumos tiks veikta, balstoties grupu principā, un tās būs norādītas katra pasažiera iekāpšanas kartē.

Šīs sistēmas mērķis ir mazināt drūzmēšanos iekāpšanas sektoros un nodrošināt mierīgāku lidojumu sākumu. Pasažieriem atliks tikai pārbaudīt savu grupas numuru iekāpšanas kartē un iekāpt lidmašīnā, kad tiks nosaukta viņu grupa.

Laura Vecvanaga-Puķīte, airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju vecākā viceprezidente, norāda: “Jaunā sistēma nodrošina lielāku skaidrību un mierīgāku atmosfēru iekāpšanas sektoros. Aicinot pasažierus iekāpt lidmašīnā, vadoties pēc skaidri noteiktām grupām, tiks samazināta drūzmēšanās, paātrinot iekāpšanu lidmašīnā, tādējādi arī palīdzot mūsu apkalpei. Agrā iekāpšanas iespēja joprojām ir pieejama klientiem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, un ģimenēm ar maziem bērniem. Kad pasažieri iekāpšanas laikā seko grupai, kas norādīta iekāpšanas kartē, mēs varam veikt iekāpšanu efektīvāk un nodrošināt reisu laicīgu izlidošanu.”

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Īrija drīzumā kļūs par pirmo valsti Eiropā, kurā visos vilcienos būs pieejams Wi-Fi internets, vēsta baltic-ireland.ie.

Starppilsētu un Dublinas piepilsētas maršrutos pasažieri brauciena laikā var sērfot internetā jau tagad, bet līdz šā gada beigām bezmaksas Wi-Fi kļūs pieejams visos Iarnrod Eireann maršrutos.

Šī projekta tehnisko nodrošinājumu finansē valsts transporta pārvalde un tā ietvaros ir aprīkoti vairāk nekā 250 vilcienu vagoni. Līdz gada beigām aprīkojums tiks uzstādīts piepilsētas vilcienos, DART un Dublinas–Belfāstas maršruta vilcienos un tas nozīmē, ka visos dzelzceļa maršrutos būs pieejams Wi-Fi.

Šī ir daļa no valdības plāna nākamā gada laikā nodrošināt piekļuvi internetam visā sabiedriskajā transportā.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Dublinas lidostas pirmajā terminālī sāks izmēģināt pašapkalpošanās automatizēto pasu kontroli, atsaucoties uz RTÉ sniegto informāciju vēsta Baltic Ireland.

Tas nozīmē, ka personām, kuras vecākas par 18 gadiem un ceļo ar ES valstu, EEZ valstu vai Šveices pasēm, vairs nebūs jāstājas rindā pie imigrācijas amatpersonas. Tā vietā personu apliecinošos dokumentus varēs pārbaudīt elektroniski.

Projekta autori cer, ka e-vārti (e-gates) atvieglos robežkontroles procedūru tiem 4,4 milj. pasažieru, kuri ik gadu valsts robežu šķērso Dublinas lidostā, raksta Baltic Ireland.

Īrijas Tieslietu ministrs Alans Šaters norādījis, ka pašapkalpošanās automatizētā pasu kontrole jau darbojas daudzās Eiropas lidostās un tā ne tikai uzlabo pasažieru apkalpošanu, bet arī stiprina robežu drošību.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Latvijas padrēgnais klimats un palietotā infrastruktūra mūsu valsti nav nostādījusi starp populārākajiem ceļojuma galamērķiem, kas ir viens no galvenajiem skaidrojumiem kāpēc ārvalstu tūristi Latvijā uzturas salīdzinoši neilgi un iztērē mazāk naudas nekā mūsu tūristi ārzemēs.

2011.gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 379,5 milj. Ls, kas ir par 14% vairāk nekā 2010.gadā., savukārt mūsu valsts iedzīvotāji ārzemēs pērn iztērējuši 402,6 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu pērn šķērsojuši nepilnus 5,64 miljonus reižu, kas ir par 10% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas datiem līdzīga tendence bija arī Centrālajā un Austrumeiropā, ienākošā tūrisma vidējais pieaugums bija 8%.

Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4,1 diennakti. No vairāku dienu ceļotājiem 72% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem vairāku dienu ceļotājiem 35% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.