Jaunākais izdevums

AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", šogad plāno sasniegt 20 miljonus pārvadāto pasažieru, intervijā sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš uzsvēra, ka, pārvadājot 20 miljonus pasažieru ar vilcieniem, tas būtu augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nešpors skaidroja, ka galvenais iemesls pasažieru skaita kāpumam ir jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Pēc viņa teiktā, šie vilcieni satiksmē pilnvērtīgi tika ieviesti pērn augustā, bet pilnībā cilvēki tos ir sākuši novērtēt šogad.

Viņš papildināja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana satiksmē ir veicinājusi jaunu klientu piesaisti, kuri iepriekš izmantoja citus pārvietošanās veidus. "Tas nozīmē, ka parādās jauni klienti ar citām prasībām un gaidām, tādēļ jādara viss, lai neliktu viņiem vilties," piebilda PV vadītājs.

Tāpat viņš akcentēja, ka pašlaik ir mainījusies VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) stratēģija, jo pasažieru pārvadājumi ir kļuvuši par prioritāti, tādējādi notiek aktīva dzelzceļa līniju un peronu modernizācija. "Protams, no vienas puses tas rada neērtības, jo, piemēram, Tukuma līnijā notiek ļoti apjomīgi remontdarbi, bet infrastruktūra ir jāmodernizē," atzina Nešpors.

PV vadītājs skaidroja, ka nozīmīgs spēlētājs ir arī Autotransporta direkcija (ATD), kas veido reģionālo pārvadājumu modeli valsts mērogā, un ir būtiski, kā tiek veidoti savienojumi. Vēsturiskais modelis paredzēja, ka vairākos virzienos, piemēram, uz Liepāju, uz Daugavpili, paralēli kursē vilcieni un autobusi, bet patlaban ir mērķis šo modeli mainīt, lai par satiksmes mugurkaulu kļūtu dzelzceļš un autobusi kalpotu kā mobilitāti veicinošs elements, viņš minēja.

Vienlaikus viņš atzina, ka tas prasīs zināmu laiku, jo sistēma ir jāveido citādāk.

Komentējot nākamo gadu attīstību, Nešpors atzina, ka būs nepieciešams apjomīgs finansējums infrastruktūras modernizācijai. "Ikviens papildu reiss, ikviens papildu savienojums prasa finansējumu, uz komerciāliem pamatiem šo sistēmu izveidot ir ļoti izaicinoši, tādēļ tas prasa valsts dotāciju. Tā kā pašlaik budžeta prioritātes ir citas, arī tas būs jāņem vērā, domājot, cik ātri veiksies ar plāniem un iecerēm," piebilda Nešpors.

Jau ziņots, ka PV šogad desmit mēnešos pārvadājis kopumā 18 miljonus pasažieru, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Latvijā pa dzelzceļu pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 19,445 miljonus pasažieru, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023. gadā, kā arī par 5,3% vairāk nekā pirms pandēmijas jeb 2019. gadā.

Tāpat vēstīts, ka 2023. gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus 2023. gada decembrī un 2024. gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.

PV ir izveidots 2001. gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no LDz veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija LDz meitasuzņēmums, taču 2008. gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu.

Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu.

"Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums," klāstīja "Elron" valdes loceklis.

Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota.

"Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu," norādīja Ērenpreiss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. novembra AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome saskaņā ar statūtiem darbosies pilnā sastāvā - uzņēmuma akcionāru sapulcē par padomes locekli uz pieciem gadiem iecelts Andris Lubāns, informē Satiksmes ministrija.

Tādējādi uzņēmuma padomē strādā tās priekšsēdētājs Mikus Ozols un padomes locekļi Māris Macijevskis un Andris Lubāns.

Andra Lubāna kompetences jomas PV padomē ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, uzņēmumu un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. A. Lubānam ir ilggadīga pieredze, kas saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Lubāns bijis valdes priekšsēdētājs VAS "Latvijas dzelzceļš", valdes loceklis RPSIA "Rīgas satiksme", kā arī valdes priekšsēdētājs - ģenerālsekretārs Biedrībā "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto."" Profesionālo pieredzi transporta nozarē Lubāns ieguvis izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģiju un biznesa modeli uzņēmumam "Pasažieru vilciens", kā arī vadot vairāku transporta nozares projektu ieviešanu, pēdējais no kuriem bija realizētais projekts bateriju elektroautobusu ieviešanai uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielāka kļūst iespēja, ka sen plānotais ekspresvilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt jau decembra vidū, pavēstīja ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid".

"Elron" jau ilgu laiku strādā pie tā, lai maršrutā Tartu-Rīga kursētu ekspresis.

Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka ekspresis sāks kursēt pērn, kad Tartu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šobrīd plānots, ka tas varētu notikt aptuveni pēc mēneša - 15. decembrī, sacīja "Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

"Šodien mēs esam lielā mērā pārliecināti, ka 15. datums ir īstenojams. Latvijas pusē būs tikai piecas pieturas - četras starppieturas un galastacija Rīgā, savukārt Igaunijas pusē vilciens kursēs pa parasto līniju līdz Valgai," sacīja Ērenpreiss.

Šobrīd tiek strādāts pie Igaunijas iekšzemes dzelzceļa kustības grafika pielāgošanas, lai vilciens Valgā nestāvētu pārāk ilgi, bet šķērsotu robežu un turpinātu braucienu teju nekavējoties, klāstīja "Elron" pārstāvis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā otrdien prezentēts pirmais no jaunajiem pasažieru elektrovilcieniem, ko piegādā Šveices ritošā sastāva ražošanas grupa "Stadler Rail", un satiksmes ministrs Jurs Taminsks jauno vilcienu saņemšanu raksturoja kā lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa vēsturē.

Jaunā elektrovilciena prezentēšanas pasākumā ministrs teica, ka vilcienu iepirkums ir bijis ilgs un nepārtraukti smags darbs, kura laikā jāpārvar daudz problēmu. "Tās ir lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa nozarē kopš neatkarības atgūšanas," paziņoja Taminsks.

Elektriskais vilciens tika būvēts "Stadler" rūpnīcā Polijā atbilstoši līgumam ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" (LTG). Gaidāms, ka pasažieru pārvadāšana ar to sāksies nākamgad.

2023. gada jūnijā parakstītais 226,5 miljonu eiro vērtais līgums paredz, ka "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmums "Stadler Polska" piegādās deviņus elektrovilcienus un sešus bateriju vilcienus "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmumam "LTG Link". Līgums, kura termiņš ir līdz 2037. gadam, paredz arī vilcienu tehniskā atbalsta, apkopes un rezerves daļu piegādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviesta "Rīgas vienotā biļete" - jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan "Rīgas satiksmes" transportu.

Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos - autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā. Biļeti var iegādāties no 15.jūlija, un tā būs derīga no 24.jūlija.

"Ar "Rīgas vienoto biļeti" mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā," uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Raiti Nešporu, kurš iepriekš šo amatu pildīja uz laiku līdz brīdim, kad padome ievēlēs kompānijas jauno vadītāju, kas izvēlēts, organizējot publisku konkursu, informē PV.

Savukārt kompānijas valdes locekles amatā padome iecēlusi Zani Āboliņu.

Nešpors amata pienākumus sāk pildīt trešdien, bet Āboliņa darbu amatā sāks šogad 19.novembrī. Abiem valdes locekļiem pilnvaru termiņš noteikts uz pieciem gadiem.

Kompānijā informē, ka Nešpora atbildības jomas būs finanšu vadība, cilvēkresursu vadība, komercdarbības attīstība un korporatīvās pārvaldības joma, savukārt Āboliņas atbildības jomas būs administratīvā pārvaldība, pārmaiņu vadība, kvalitātes un drošības pārvaldības sistēmas (DPS), kā arī risku vadības nodrošināšana.

PV padomes priekšsēdētājs Mikus Ozols norāda, ka pēdējo četru gadu laikā Nešpors sevi ir pierādījis kā profesionāli ar nepieciešamajām kompetencēm un pieredzi, kas virza uzņēmuma attīstību un pārmaiņu procesus. Viņa aktīvā iesaiste darbības efektivitātes uzlabošanā ir stiprinājusi PV ilgtspēju un sagatavojusi uzņēmumu nākotnes izaicinājumiem.