Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.

Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.

Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.

Viļņā no 1.janvāra par 60% tiks paaugstināta pašvaldības autostāvvietu maksa, nolēma pašvaldība.

Automašīnu novietošanas zilajā zonā, ko veido Viļņas centrs, no nākamā gada maksās četrus eiro stundā līdzšinējo 2,5 eiro vietā (par pirmo automašīnas novietošanas stundu būs jāmaksā 3,50 eiro). Sarkanajā zonā autostāvvietu maksa pieaugs no 1,5 eiro līdz 2,5 eiro stundā, dzeltenajā zonā tā palielināsies no 0,6 eiro līdz vienam eiro un zaļajā zonā pieaugums būs no 0,3 eiro līdz 0,5 eiro.

Automobiļu ar elektrisko dzinēju novietošana zilajā zonā pirmajā stundā būs bezmaksas, par otro stundu būs jāmaksā 3,5 eiro un par katru nākamo stundu - četri eiro.

Pašvaldība cenu pieaugumu skaidro ar nepieciešamību regulēt satiksmes plūsmu un veicināt alternatīvu pārvietošanās veidu izmantošanu. Tā arī cenšas radīt apstākļus, lai sastrēgumu laikā atsevišķās vietās stāvvietu noslodze nepārsniegtu 85%. Pašvaldība cer, ka pakalpojuma maksas celšana ļaus atbrīvot stāvvietas Viļņas centrā, jo īpaši vecpilsētā, kur šobrīd brīvu stāvvietu gandrīz nekad nav.

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Rīgā azartspēles plānots aizliegt organizēt teju visā pilsētā, paredz no jauna izstrādātais Rīgas domes saistošo noteikumu projekts.

Pašvaldībā izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas noteiks teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana būs aizliegta.

Kā preses konferencē teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), galvenais saistošo noteikumu mērķis ir Rīgu padarīt brīvu no azartspēlēm.

Azartspēles nebūs atļauts organizēt pašvaldības nekustamajos īpašumos, apkaimju centros, kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās, Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

Azartspēlu organizēšanas aizliegumu plānots noteikt izglītības iestāžu teritorijās, 300 metru attālumā no tām, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās, kā arī 500 metru attālumā no tām, 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām, kā arī savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo zonu robežām.

Tuvākā mēneša laikā Rīgā tiks pilnībā slēgta autotransporta satiksme uz tilta pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Tas tiks darīts, ņemot vērā pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē iekļautās rekomendācijas.

Pārvada slēgšana radīs neērtības satiksmē, tomēr drošības riski, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti, norāda pašvaldībā.

Veicot satiksmes pārvada tehniskā stāvokļa novērtēšanu, secināts, ka pārvada velves bojājumu apmērs ir palielinājies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm.

Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Pašlaik izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

Rīgā šogad tiks izveidota atbalsta programma, lai piedāvātu īres dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, intervijā stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA).

Zeps skaidroja, ka tiks apsvērta iespēja arī par dienesta viesnīcu piedāvāšanu speciālistiem. Dome nevis kaut ko pati būvēs, bet slēgs līgumus jau uzbūvētās daudzstāvu mājās par dzīvokļu īri.

Sākotnēji pašvaldība koncentrēsies uz jaunajiem pedagogiem. Pašvaldība līdzfinansēs pusi no īres maksas.

Piedāvāti tikšot standarta vienas vai divu istabu dzīvokļi. Pie konkrētiem nosacījumiem vēl tiekot strādāts.

Šogad plānots projektu sākt un tad vērtēt, cik programma ir efektīva un vai, atbalstot jaunos speciālistus, netiks radīts apgriezts iznākums, radot nepatiku pieredzējušākos speciālistos.

Šogad plānots palīdzēt ar īres dzīvokļiem aptuveni 100 ģimenēm. "Tas nav daudz, bet tas ir starts. Ar kaut ko ir jāsāk, jo šajā jautājumā nekas nav darīts 20 gadus," teica politiķis.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu SIA "We Build Parks" šogad Uzvaras parkā plāno izveidot unikālu skriešanas trasi BTA RIGA RUN PARK ar dažādiem šķēršļu elementiem, kas būs pieejama gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Projekta realizācijai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10.aprīlī, atbalstīja 167 000 eiro piešķiršanu Mājokļu un vides departamentam, lai sagatavotu teritoriju skriešanas parka izbūvei.

AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) un SIA "We Build Parks" ir veikusi ziedojumu Rīgai vairāk nekā 170 000 eiro vērtībā, kas ietver skriešanas parka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, savukārt pašvaldība nodrošinās infrastruktūras sagatavošanu un apzaļumošanu.

BTA nesen sāka sabiedrības informēšanas kampaņu "Kusties, kusties, lai var labi justies", kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt aktīvākiem, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, veicinot veselīgāku un priecīgāku vidi Latvijā. Skriešanas parka izveide pieejamā un ērti sasniedzamā Rīgas vietā tiešā veidā atbilst kampaņas misijai - padarīt sporta vidi pieejamāku ikvienam iedzīvotājam.

Ieņēmumus no "Liepājas metalurga" zemesgabalu atsavināšanas plānots ieguldīt teritorijas attīstībā, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Lai nodrošinātu jaunā Liepājas Industriālā parka ilgtspējīgu attīstību un veicinātu jaunu investīciju piesaisti, ceturtdien Liepājas dome apstiprināja vienošanos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi.

Vienošanās paredz rīcības plānu bijušās rūpnīcas teritorijas attīstībai, tostarp īpašumu nodošanu atsavināšanai, kā arī ielu infrastruktūras objektu nodošanu pašvaldībai. Vienošanās ietver noteikumus par ieņēmumu izmantošanu no zemesgabalu atsavināšanas, kas primāri izmantojami teritorijas attīstībai.

Attīstības koncepcija paredz aptuveni 159 hektāru lielo teritoriju iekļaut Liepājas pilsētvides telpiskajā struktūrā. Koncepcija risina teritorijas iekšējā ielu un inženierkomunikāciju tīkla izveidi un sasaisti ar esošo pilsētas infrastruktūru, jaunas maģistrālās transporta sistēmas izveidi un optimālu savienojumu ar pilsētas maģistrāliem ielu tīkliem.

Rīgas pašvaldības 53 miljonu eiro vērtais skolu ēdināšanas iepirkums nokļuvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) redzeslokā, informē KNAB.

KNAB seko līdzi dažādām norisēm un procesiem publiskajā telpā, tostarp finansiāli apjomīgu iepirkumu īstenošanai, un šis nav izņēmums, kad iepirkums nonācis KNAB redzeslokā, pauda birojā.

Ja KNAB saskatīs signālus vai iestādes rīcībā nonāks informācija, kas liecinās par iestādes kompetencē esošiem likumpārkāpumiem attiecīgā iepirkuma virzības gaitā, KNAB reaģēs, sola birojā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka nesen notikušajā iepirkumā uzvarētāju noteikusi nejaušība, jo 53 miljoni eiro sadalīti izlozē, un tajā laimējies lietuviešu uzņēmumam. Pašvaldība apgalvo, ka visi piedāvājumi bijuši vienlīdz labi, tāpēc izņēmuma kārtā piemērota loterija.

Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Jauna un Latgalē vienīgā industriālā parka būvniecības projektu, kuram Atveseļošanas fonds piešķīris finansējumu 17 125 169,70 eiro (bez PVN) apmērā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības un ģenerāluzņēmēja – SIA “MONUM” vadība.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzinīgi novērtē ALTOP projekta realizācijas progresu, uzsverot tā nozīmīgumu: “Daugavpils ir nozīmīgs daudzfunkcionāls ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Austrumbaltijā. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir uzņēmēji, kas spēj investēt un attīstīt eksportējošus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Pašvaldības uzdevums savukārt ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi, tāpēc topošais industriālais parks būs nozīmīga industriālā telpa, kur varēs attīstīties viedo tehnoloģiju uzņēmumi. ALTOP Industriālā parka būvniecība un turpmākā darbība ir nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona teritorijas attīstībā. Lai top ALTOP!”.

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Šodien pēcpusdienā, proti, plkst.17 sāksies iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana šodien sāksies kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Tāpat, kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirkņi pirmdien, 2.jūnijā, strādās no plkst.17 līdz plkst.20, otrdien, 3.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, trešdien, 4.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.17 līdz plkst.20, ceturtdien, 5.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, bet piektdien, 6.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.12 līdz plkst.15.

Tāpat no šodienas līdz sestdienai plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī pašvaldību vēlēšanu dienā, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā savā pašvaldībā.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.