Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Februārī noslēdzās atklātais konkurss iepirkumam par Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju – saskaņā ar iesniegtajiem piedāvājumiem plānotā būvdarbu un autoruzraudzības līguma cena ir 4,794 miljoni eiro, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Siguldas Jaunās pils pārbūve un iekštelpu restaurācija tiks uzsākta pavasarī.

Lai veiktu Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju, pašvaldība Valsts kasē ņems kredītu 4,019 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļu no izmaksām – 500 tūkstošu eiro apmērā – segs jau piešķirtais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, 1,409 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kā arī valsts budžeta finansējums – 154,4 tūkstoši eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojektā definētas konkrētas prasības pils pārbūvei un funkciju maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Vakar Siguldā tās domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un uzņēmuma Siguldas Būvmeistars valdes priekšsēdētājs Jānis Libovskis atklāja pirmo pašvaldības īres namu Dzērveņu ielā 5, kas nodrošinās dzīvokļus 20 Siguldas novada ģimenēm. Pie dzīvokļiem tiks tās ģimenes, kas palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai atrodas šī reģistra pirmajā kārtā.

Galvenais nosacījums, lai siguldnieki būtu uzņemti palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai, ir maznodrošinātā statuss.

Šobrīd Siguldas novadā pašvaldības palīdzību dzīvokļa atrašanai gaida 57 personas vai ģimenes, no kurām 30 ir reģistrētas pirmās kārtas reģistrā, bet pārējās 27 – vispārējās kārtas reģistrā, ziņo Siguldas novada dome.

Siguldas novada dome, izstājoties no pirms vairākiem gadiem dibinātās SIA Siguldas mājas, kā kompensāciju par uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīto zemi 820 tūkst. latu vērtībā, saņems īpašumā vienu no uzceltajām daudzdzīvokļu mājām. Ēkas vērtība ir vienlīdzīga ar Siguldas mājas pamatkapitālā ieguldīto zemi. Šī gada februārī Siguldas novada domes deputāti pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar Siguldas mājas un pieņemt bezatlīdzības lietošanā ēku Dzērveņu ielā 5 – tagadējā pašvaldības mājā. Līgums starp Siguldas novada domi un SIA Siguldas mājas būs spēkā līdz uzņēmuma reorganizācijas procesa beigām un dokumentu saņemšanai no Uzņēmuma reģistra.

Līdz 16. aprīlim notiek Siguldas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam pirmās redakcijas un vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana.

Plānojumu izstrādā SIA Metrum, kam darbi jāpabeigt līdz šā gada 15.oktobrim. Teritorijas plānojuma izstrāde saistīta ar 2009.gada jūlijā notikušo administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā Siguldas novada teritorijā ir iekļauta Allažu pagasta teritorija, apvienojot divas pašvaldības ar atšķirīgiem teritoriju plānojumiem un prasībām būvniecībai un teritorijas izmantošanai.

Nolemts izstrādāt arī individuālās aizsardzības zonas 11 Siguldas novada arhitektūras pieminekļiem, kas atrodas Siguldas pilsētas teritorijā, kā arī Allažu baznīcai Stīveru ciemā.

Teritorijas plānojuma iztrādes gaitā īpaša uzmanība veltīta apdzīvojuma struktūras attīstībai Siguldas novadā, skaidro Metrum plānošanas projektu vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne. Izvērtējuma rezultātā ir samazinātas vairāku ciemu teritorijas un precizēta Siguldas pilsētas robeža. Sadarbībā ar Siguldas novada būvvaldi, Allažu pagasta pārvaldi un ainavu speciālisti, profesori Aiju Mellumu veikta esošā Siguldas ainavu plāna analīze un precizēšana, papildus identificētas vērtīgas ainavas Allažu pagastā. Izvērtētas arī esošās ražošanas objektu teritorijas un to paplašināšanas iespējas, noteiktas jaunas –bijušajā armijas noliktavu bāzes vietā Allažos pie Plānupes, viņa stāsta.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Siguldas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu pārbūvēt un paplašināt lielāko vidusskolu Siguldas novadā, kurā mācās vairāk nekā 1100 skolēnu, piebūvējot skolai novadā lielāko sporta zāli.

Pašvaldība lēš, ka projektēšanas izmaksas varētu būt aptuveni pusmiljona eiro apmērā, bet izbūves izmaksas pie pašreizējā būvniecības cenu kāpuma prognozējamas pat vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, ko pašvaldībai vienai nav iespējams paveikt, neatstājot novārtā pārējo pašvaldības infrastruktūru.

Lai paplašinātu Siguldas pilsētas vidusskolu atbilstoši pieaugušajam skolēnu skaitam un izveidotu mūsdienīgu mācību vidi, pašvaldība saskaņā ar vērtējumu par 80 000 eiro 14. aprīlī pieņēma lēmumu iegādāties 5598 kvadrātmetru zemi, savukārt otrs nekustamais īpašumus 5500 kvadrātmetru apjomā, kuru līdz šim pašvaldība īrēja, tika samainīts ar citu nekustamo īpašumu Siguldā. Tādējādi skolas teritorija tiks paplašināta par 11 000 kvadrātmetru.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Siguldas novada pašvaldība nākamajā gadā piešķirs atlaides tiem uzņēmējiem, kuri izbraukuma tirdzniecības vietās veicinās bezatkritumu un beziesaiņojuma preču tirdzniecību vai nodarbosies ar bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat tiks sperti arī citi soļi, kuru mērķis ir vides saudzēšana, liecina pašvaldības paziņojums.

Veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību, Siguldas novada pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē. Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā norit diskusijas par iespējām veikt pakāpeniskas izmaiņas saistošajos noteikumos un pašvaldības darbā īstenot videi draudzīgas idejas.

Nākamajā gadā Siguldas novada pašvaldība arī veiks autorizētu iedzīvotāju aptauju e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, vai atteikties no uguņošanas gadumijā.

"Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju," skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Divdesmit sešos no četrdesmit novadiem, kuros pirms pāris nedēļām tika izsludināta ārkārtas situācija, otrdien tā tika atcelta.

Saskaņā ar valdības sēdē nolemto, ārkārtas situācija no 18. janvāra tiek atcelta Cesvaines novadā, Lubānas novadā, Aizkraukles novadā, Kokneses novadā, Skrīveru novadā, Ērgļu novadā, Amatas novadā, Cēsu novadā, Jaunpiebalgas novadā, Līgatnes novadā, Pārgaujas novadā, Priekuļu novadā, Raunas novadā, Vecpiebalgas novadā, Daugavpils novadā, Ilūkstes novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Aglonas novadā, Zilupes novadā, Preiļu novadā, Vārkavas novadā, Līvānu novadā, Riebiņu novadā, Viļānu novadā un Ventspils novadā.

Savukārt 14 novados ārkārtas situācija pagaidām tiks saglabāta.

Sagaidot 2017.gadu, kad Siguldā, Rīgā un Gaujas reģionā tiks īstenotas Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātes, no 18. līdz 24.aprīlim Siguldā un tās apkārtnē pirmo reizi tiek organizēta Siguldas Restorānu nedēļa.

Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros viesi aicināti baudīt trīs ēdienu maltītes astoņos Siguldas novada un apkaimes restorānos. Katrā restorānā tiks piedāvātas ēdienkartes par divām cenām – 15 un 20 eiro. Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nobaudīt grilētu brieža karbonādi, pīles karpačo, putotu trušu aknu pastēti, Latvijas ogu parfē, bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļus ar paipalu olu, redīsiem un zaķskābenēm.

Gardēžus visas nedēļas ietvaros gaidīs četri Siguldas restorāni: Aparjods, Kropotkins, Garšas frekvence un Gadalaiki, kā arī četri Siguldas apkārtnes restorāni: Kungu rija, Bīriņu pils restorāns, Mālpils muižas restorāns un Rāmkalnu restorāns.

Atzīmējot piecu gadu jubileju kopš Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju ID karšu programmas ieviešanas, Siguldas novada svētkos, 27.maijā, atklāta jaunā ID karšu programma.

Jaunā ID karte ir personalizēta viedkarte, kuru novadā deklarētie iedzīvotāji var saņemt jau no piecu gadu vecuma. Karti var izmantot braukšanas atvieglojumu saņemšanai Siguldas novada sabiedriskajā transportā, iekļūšanai Siguldas novada izglītības iestādēs un lasītāja kartes vietā novada bibliotēkās. Tāpat kā līdz šim Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju ID karšu īpašnieki varēs saņemt aptuveni 200 pakalpojumu ar atlaidēm, īpašos piedāvājumus, kā arī priekšrocības, apmeklējot dažādus kultūras un sporta pasākumus.

Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju ID karšu projekts tika atklāts 2011.gada maijā, un līdz 2016.gadam ID kartes bija saņēmuši vairāk nekā 80% Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju.

Pašvaldības sagatavojušas protesta vēstuli pret ieceri novadus ar reģionālās attīstības centriem izslēgt no iespējas saņemt ES fondu finansējumu lauku ceļiem.

21 Latvijas novadu pašvaldības vadītāji protestē pret to, ka no Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, viņuprāt, nepamatoti izslēgti pagasti, kas administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir iekļāvušies novados ar reģionālās attīstības centriem.

Projektā noteiktais mērķis veicināt pašvaldību ceļu attīstību lauku teritorijā, prioritāri nodrošinot piekļuvi ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām darbībām, pilnībā attiecas arī uz to novadu lauku teritorijām, kuros ietilpst reģionālās nozīmes centri, uzskata protestētāji. Gandrīz puse minēto novadu iedzīvotāju (10 novados – vairāk nekā puse) dzīvo lauku teritorijā, tur atrodas nozīmīgi lauksaimniecisko un mežsaimniecisko nozaru, kā arī citu nozaru uzņēmumi. Šo uzņēmumu sasniedzamībai ir būtiska lauku autoceļu rekonstrukcija, norāda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Ceturtdien, 15.oktobrī Siguldas sporta kompleksa pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, Siguldas 800gades laikā izdotu viena lata monētu, kā arī Siguldas novada pašvaldības informatīvo izdevumu, sākot ēkas būvniecību.

Kompleksu treniņiem izmantos pašreizējie kamaniņu sportisti, bobslejisti un skeletonisiti, kā arī jaunie olimpieši – Siguldas pilsētas vidusskolas sporta klases audzēkņi un visi sportiskie novada iedzīvotāji.

Kapsulas iemūrēšanā piedalījās Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs, bobsleja leģenda, 1984.gada olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Zintis Ekmanis, kā arī projektētāja un būvdarbu veicēja pilnsabiedrības S.J.U.C. pārstāvji – Māris Ozoliņš un Andris Reinholds.

Vērienīgās sporta būves izmaksas ir vairāk nekā 8 miljoni eiro, no kuriem turpat 3 miljonus eiro lielu atbalstu būves tapšanā sniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Siguldas sporta kompleksa pirmajā stāvā plānots izvietot sporta zāli un baseinu ar atpūtas zonu, bet ēkas otrajā stāvā atradīsies vieglatlētikas sektors, smagatlētikas zāle un fitnesa zona. Ēkai būs savienojums – slēgta pāreja – ar blakus esošo Siguldas pilsētas vidusskolu, kā arī funkcionāls savienojums ar vieglatlētikas stadionu.