Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

BluOr Bank no 9. septembra piedāvās investoriem iegādāties subordinētās obligācijas ar fiksētu 10% gada likmi.

Obligācijas varēs iegādāties gan privātie, gan institucionālie investori, obligācijas nominālvērtība – 1000 EUR, peļņas izmaksa - katru ceturksni.

Kopējais emisijas apjoms - 30 miljoni eiro, kas tiek sadalīts vairākās sērijās. Parakstīšanās tiks atvērta 9. septembrī plkst. 10.00 un tiks slēgta 27. septembrī plkst.15.30.BluOr Bank ir pieredzējis ieguldījumu tirgus dalībnieks.

Pēdējo 20 gadu laikā banka ir piedalījusies vairāk nekā 40 obligāciju emisijās kā emitents, emisijas organizators vai aģents, organizējot 40 veiksmīgas obligāciju emisijas.

BluOr Bank ir viena no 6 lielākajām bankām Latvijā un ir iekļauta piecu sistēmiski nozīmīgu Latvijas finanšu iestāžu vidū. Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas valstu klienti veido 98% no kopējā klientu īpatsvara.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Ātro kredītu sektorā kavētāju skaits rūk; nebanku aizdevēji piedziņai nereti nodod pat vismazākās parāda summas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvadītajā gadā mikrokredītu atmaksas rādītāji ir uzlabojušies par 15%, sasniedzot 73,4% kredītus bez kavējuma no kopējā nebanku aizdevēju kredītportfeļa gada beigās, informē Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinājumam: komercbankām patēriņu kredītportfelī mājsaimniecībām (tajos nav iekļauti kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam) pagājušā gada 31.decembrī atmaksas rādītājs bija līdzīgs – 70%. Situācijas uzlabošanos viņa saista ar faktu, ka pagājušā gada 1. janvārī stājās spēkā jauna kārtība klientu maksātspējas vērtēšanā, kas paredz daudz stingrākus nosacījumus. Jaunā kārtība precīzi nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja. Tāpat tā skaidri nosaka principus un darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu; piemēram, uz patērētāju sniegtajām ziņām var paļauties tikai tad, ja kredīta summa nepārsniedz 427 eiro, savukārt, ja kredīts pārsniedz šo summu, tad nebanku kredītdevējiem ir pienākums prasīt klientiem iesniegt VSAA vai VID izziņu, vai arī bankas konta izrakstu. Ieviešot jaunās prasības, ir būtiski uzlabojušies kredītu atmaksas rādītāji, secina B. Fromane. Arī paši kredītņēmēji daudz nopietnāk vērtē savu spēju uzņemties saistības.

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Iespējams, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") paspārnē varētu veidot Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu, 22.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (NA) un komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").

Šādu risinājumu raidījuma diskusijā piedāvāja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne, norādot, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad valsts zaudēs iedzīvotājus. Attiecīgi šāds fonds dotu garantiju, ka, kredītņēmējs pakāpeniski maksājot, tomēr varētu saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli.

Fonda darbības mērķis būtu nepiedzīvot situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus. Šāds fonds varētu pārņemt no komercbankām problemātiskos aizdevumus, vienoties ar aizņēmēju par kredīta atmaksas termiņiem, tādējādi saglabājot īpašumu.

Šuvajeva ieskatā šāds fonds būtu atbalstāms, jo, viņaprāt, "Altum" šī ir neizmantota iespēja. Tāpat Šuvajevs uzskata, ka "Altum" varētu pārveidot par nacionālu banku, kas varētu veicināt konkurenci banku sektorā ar kreditēšanu, jo jau patlaban 80% hipotekāro kredītu ir izsniegti ar "Altum" garantiju.

Lai gan no šī gada sākuma dažādi makroekonomikas rādītāji sākuši signalizēt par zināmu stabilitāti (IKP, preču un pakalpojumu importa un eksporta neliels pieaugums), parādu atgūšanas nozarē joprojām turpinās stagnācija – vidējā maksājuma summa, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājusies, arī parādsaistību apmaksas disciplīna turpina svārstīties, atgādinot, ka nozīmīgai daļai apmaksas grūtībās nonākušo kredītņēmēju krīzes zemākais punkts vēl nav sasniegts. Piebildīšu, ka tā ir normāla prakse, jo kredītsaistību apmaksas rādītāji ekonomikas stabilizācijai pielāgojas ar laika nobīdi.

Savukārt nozares uzņēmumiem šis ir laiks, ko veltīt biznesa funkcionalitātes, efektivitātes un jaunu iespēju pārskatīšanai. Viens no lielākajiem veikumiem un solis pretī parādu piedziņas jomas sakārtošanai Latvijā neapšaubāmi ir Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšana, kas šobrīd apvieno piecus vadošos nozares uzņēmumus.

Šī asociācija un tās uzņēmumi strādās, lai aizsargātu kreditoru intereses (būtībā tā darbosies kā nozares kvalitātes zīme), piedalītos parādu piedziņas nozari reglamentējoša tiesiskā akta izstrādē, kā arī veicinātu izpratni par ētisku parādu atgūšanas praksi un iesaistītos dialogā.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Par noteiktas dokumentācijas iesniegšanu pāris dienas vēlāk, nekā paredzēts, konditorejas fabrikai Laima piemērots sods, dabas resursa nodokli liekot maksāt nevis 1300, bet gan 13 000 latu apmērā.

Droši vien šajā tāpat kā daudzos citos līdzīgos gadījumos, var ilgstoši spriest, kurai no abām iesaistītajām pusēm ir lielāka taisnība - nodokļa maksātājam vai piemērotājam, kas šajā gadījumā ir Valsts vides dienests. Tāpat skaidrs, ka principā katram uzņēmumam pašam jāseko līdzi tam, kurā brīdī kādi dokumenti un kurās institūcijās ir jāiesniedz, un kaut kā neizdarīšanas gadījumā jāvaino vien pašam sevi. Tomēr šeit runa ir par valsts aparāta un atsevišķu tā struktūru spēju strādāt kā servisa iestādēm.

Tātad runa ir par jautājumu, par ko tiek diskutēts jau pēdējos divdesmit gadus, bet reāli uzlabojumi notiek sasirguša gliemeža ātrumā. Šajā kontekstā situāciju var salīdzināt, piemēram, ar notiekošo banku sektorā. Līdz ar piedzīvoto ekonomisko krīzi, kad daudzi kredītņēmēji sāka kavēt vai nepildīt savas saistības, daļai Latvijas komercbanku tika piedēvētas teju rīkļurāvēju spējas un, iespējams, zināmos gadījumos tā arī bija taisnība. Tomēr der atcerēties, kas notiek situācijā, kad pāris dienu tiek kavēts maksājums bankai... Vispirms tiek saņemta SMS īsziņa ar atgādinājumu, ka vajadzētu tomēr samaksāt, vēlāk piezvana attiecīgās bankas kredītspeciālists, tiek sūtītas vēstules, un tikai tad, ja netiek reaģēts ne uz ko no tā visa, kredītņēmējs var sāķt vainot pats sevi.

Saeima pieņēmusi grozījumus Civillikumā, ievērojami rūpīgāk nekā līdz šim precizējot jēdzienu «līgumsods». Proti, cita starpā ir noteikts, ka līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šīs normas pretinieki var izvirzīt vismaz divus argumentus tam, kāpēc Saeimas pieņemtais lēmums nav pareizs, un abos gadījumos nevarēs nepiekrist.

Vispirms jau jāteic, ka nauda ir jāaizņemas nevis tik lielā apmērā, cik gribas, bet tik, cik var atdot. Frāze par apzinīgu aizņemšanos ir bieži skandēta un pamazām jau sāk balansēt uz banalitātes robežas, bet tā ir taisnība. Ne jau «ļaunās bankas» vai citi aizdevēji kādam spiež aizņemties. Jā, to tiek piedāvāts darīt, reizēm pārāk uzbāzīgi un pat derdzīgi, bet ne uzspiests. Tāpat jāteic, ka līgumsodi parasti ir atrunāti līgumā, ko persona paraksta, aizņemoties naudu, taču... Mēdz teikt, ka lielākie meli tiek pieļauti katru reizi, kad cilvēks kādā no interneta portāliem uzklikšķina uz sadaļas ar uzrakstu «iepazinos un piekrītu». Par līgumiem pārsvarā gadījumu var teikt tieši to pašu. Kredītņēmēji nav nekādas svētās govis, taču realitāte ir tāda, ka cilvēki bieži vien naudu aizņemas tāpēc, ka gribas vismaz tādu pašu auto kā kaimiņam, nevis tādēļ, ka aizņemties ļauj ģimenes budžets, un aizdevuma nosacījumus paraksta, tos neizlasot. Šeit arī rodas praktiskā nepieciešamība pēc Saeimas nupat pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Protams, var teikt, ka 10% līgumsoda griesti ierobežo uzņēmējdarbību, tomēr jāņem vērā, ka tādējādi vismaz tiek iegūta summa, ko prātam saprotamā periodā vismaz ir cerības atgūt. Respektīvi, var jau noteikt, ka līgumsods ir 50%, 70% vai pat 150% apmērā no pamatsummas, tomēr jautājums ir par to, cik reāli aizdevējam tādā gadījumā ir atgūt aizdoto naudu kopā ar visiem procentiem un līgumsodu?

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā (t.i., ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā), ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6 tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kopš pērnā gada septembra, kad par 90 % mazinājies TUA pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā - ap 20%, Latvijā kopā - ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas: tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus.

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilgušās Maksātnespējas likuma skatīšanas parlamenta deputāti pirmdien vēl nevienojās par tā uzlabojumiem, kas noteiktu fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmdienas parlamenta ārkārtas sēdes, kuras laikā bija paredzēts balsojums par Maksātnespējas likumu, nespēja vienoties par fizisko personu parādu dzēšanas termiņiem un prasībām, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses, jo īpaši banku pārstāvjus un kredītņēmēju interešu aizstāvjus.

Aizvadītajā nedēļā komisija noraidīja deputātu Annas Seiles (PS) un Madara Lasmaņa (JL) priekšlikumu, noteikt, ka ātrāk saistības varētu dzēst tie grūtībās nonākušie kredītņēmēji, kuru saistības nepārsniedz 100 tūkst. Ls un kas aizņēmušies vienīgā mājokļa iegādei.

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš - nepilnus 60 tūkstošus līgumu.

Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.

Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.