Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.
Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.
Konservēšanas pirmsākumi
Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.
Pusgadsimtu vēlāk, 1865. gadā, Luijs Pastērs (1822–1895) zinātniski pamatoja, ka paaugstinātā temperatūrā tiek iznīcinātas praktiski visas baktērijas. Kopš tā laika Apēra atklātā konservēšanas metode tiek dēvēta par pasterizāciju, jo pēc Pastēra pētījumiem tika izstrādāti tehnoloģiskie standarti konservu ražošanai. Masveida konservu ražošana aizsākās tikai XIX gadsimta beigās, kad tika izgudrota automātiskā konservu kārbu aizvākošana un katras kārbas aizlodēšana vairs nebija roku darbs. XIX gadsimta beigās Rīgā tika uzcelta pirmā rūpnīca ar pasterizācijas procesu konservu ražošanā. Savukārt XX gadsimta sākumā Latvijas ražotāji kļuva slaveni ar zivju konserviem «Šprotes eļļā», ko ražoja firma K. V. Mortensen. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Latvijā tika saražoti vidēji seši miljoni šprotu konservu kārbu gadā. Zivju konservu ražošana tika attīstīta arī XX gadsimta 30. gados, kad Latvijas zivju konservi tika eksportēti uz 20 valstīm, galvenokārt uz ASV un PSRS, kā arī uz Poliju, Lietuvu, Franciju un Vāciju, bet Latvijas zivju konservu eksporta apjoms pārsniedza 900 tonnu gadā.PSRS laikā zivju konservu ražošana bija nozīmīga Latvijas specializācija. Latvijā ražoja ne tikai šprotu un brētliņu konservus, bet aptuveni 40 dažādus zivju produkcijas konservu veidus. 1972. gadā Latvija patērēja tikai 24% no saražotajiem zivju konserviem, bet pārējo eksportēja, galvenokārt uz Krieviju un Ukrainu. 13% no zivju konservu produkcijas eksportēja ārpus PSRS. (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: Zvaigzne, 1975, 378. lpp.)
Latvijai atgūstot neatkarību, nozarei izdevās pārvarēt privatizācijas radītos satricinājumus, un XX gadsimta pirmajā desmitgadē zivju konservu eksports bija viens no svarīgākajiem posteņiem Latvijas pārtikas rūpniecībā. 2005. gadā Latvijas daļa sardīnēm līdzīgu zivju konservu grupā bija 10,5% no pasaules kopējā eksporta. Ievērojami zivju konservu ražošanas apjomu samazinājumi bija saistīti ar Krievijas noteiktajām sankcijām pret Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu zivju konservu eksportu uz Krieviju (spēkā kopš 2014. gada 1. augusta). Līdz pat 2015. gadam Latvija bija nozīmīgākā šprotu un līdzīgu zivju konservu piegādātāja Krievijas tirgum. Vēl 2014. gadā Latvijas daļa no visa Krievijā importētā sardīnēm līdzīgu zivju konservu apjoma bija vairāk nekā 70%, tikmēr Latvijas daļa visu pasaules valstu eksportā bija 5,14%. 2015. gadā Latvijas šprotu un citu zivju konservu eksports uz Krieviju bija tuvu nullei, bet 2016. gadā Latvijas daļa visu pasaules valstu eksportā saruka līdz 2,71%. Latvijas zivju konservu ražotājiem izdevās atrast jaunus realizācijas tirgus, sākt ražot pasaulē pieprasītu zivju sugu konservus, un no 2019. gada pieauga gan konservu ražošanas apjoms, gan to realizācijas vērtība.
Šprotu eksports
2024. gadā Latvijas daļa visu pasaules valstu sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksportā bija jau 4,5%. Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati, pēc ienākumu apjoma no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta 2024. gadā pasaules līdere bija Maroka (21,3% no pasaules kopējā eksporta). Pēc tam sekoja Ķīna (18,3% no pasaules kopējā eksporta), Taizeme (10,9% no pasaules kopējā eksporta), Portugāle (7% no pasaules kopējā eksporta) un Indonēzija (5,2% no pasaules kopējā eksporta). Latvija bija 6. vietā pasaulē. Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija ar 29,3 eiro bija neapstrīdama pasaules līdere, otrajā vietā pasaulē bija Horvātija (9,57 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Portugāle (7,94 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 3,56 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,92 eiro uz vienu iedzīvotāju – 13. vietā pasaulē. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Makreļu konservi
Pašlaik Latvija ir arī nozīmīga makreļu konservu eksportētāja pasaulē. 2024. gadā pasaules līdere bija Ķīna (35,2% no pasaules kopējā eksporta), otrajā vietā bija Taizeme (9,3% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā – Vjetnama (8,3% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 3,6% no pasaules kopējā eksporta bija 7. vietā. Pēc ienākumiem no makreļu konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē bija Kaboverde (33,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija Latvija (13,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Dānija (7,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 0,17 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 19. vietā pasaulē, bet Igaunijai makreļu konservu eksporta apjoms bija nenozīmīgs.
Siļķu konservi
2024. gadā pasaules līdere pēc siļķu konservu eksporta apjoma bija Polija (36,7% no pasaules kopējā eksporta), otrajā vietā bija Dānija (17,6% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā – Lietuva (6,8% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 5% no pasaules kopējā eksporta bija 6. vietā. Pēc ienākumiem no siļķu konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē bija Dānija (13,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija Latvija (12,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Lietuva (11,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 1,14 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 9. vietā pasaulē.
Lašu konservi
Vēl 2022. gadā Lietuvas lašu konservu eksports nebija iespaidīgs, bet no 2023. gada šī produkta ražošana un eksports Lietuvā palielinājās vairāk nekā desmit reižu un ir kļuvusi par nozīmīgu Lietuvas specializāciju. 2024. gadā pēc lašu konservu eksporta apjoma Lietuva (13,2% no pasaules kopējā eksporta) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas (20,8% no pasaules kopējā eksporta). Trešajā vietā ar 10% no pasaules kopējā eksporta bija Taizeme. Latvijas daļa globālajā lašu konservu eksportā bija 1% (16. vieta pasaulē). Šādi rezultāti nodrošināja Lietuvai pirmo vietu pasaulē, rēķinot ienākumus no lašu konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju (41,6 eiro). Otrajā vietā bija Dānija (9,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Latvija (5,4 eiro uz vienu iedzīvotāju).Latvijai ir augstas pozīcijas arī citu jūras velšu konservu eksportā, kuru globālais tirgus apjoms naudas izteiksmē ir ievērojami mazāks par sardīņu, lašu vai makreļu konservu tirgu. 2024. gadā Latvija (aiz Luksemburgas) bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaviāra konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju (1,3 eiro), kā arī otrajā vietā pasaulē (aiz Islandes) pēc ienākumiem no kaviāra atdarinājumu (kaviāram līdzīgu zivju izcelsmes produktu) konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju (2,5 eiro).
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
