Pērn poligrāfijas nozares uzņēmumos investēti 15 miljoni latu; šogad apstiprināti projekti par sešiem miljoniem latu

Taču, visticamāk, kopējais investīciju apjoms nozarē būs divreiz lielāks. Līdz šim ieguldījumus veikuši SIA Preses nams Baltic, SIA Livonia Print, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Talsu tipogrāfija u.c. «Investīcijas ir nozīmīgas, uzņēmumos ir jaunas, modernas iespiedmašīnas, grāmatu iesiešanas līnijas un cita jaudīga tehnika, kas liek cerēt, ka turpmāk būs labi un laikā izdarāmi pasūtījumi,» stāsta Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd provizoriskie dati par lielāko uzņēmumu darbību 2012. gadā vēl tiek apkopoti, taču, tā kā investīcijas lielākoties ir vērstas jaudu un tirgus apjomu palielināšanai, varētu būt sagaidāmas pozīciju maiņas lielāko nozares uzņēmumu sarakstā.

Latvijas poligrāfijas nozares uzņēmumu apgrozījums eksporta tirgū pieaudzis par ceturto daļu; neliela izaugsme ir arī pašmāju tirgū

Kopumā eksports nozarē veido vairāk nekā pusi no apgrozījuma – 60%. Pērn eksporta apgrozījuma pieaugums bija 25%. «Tie nav pagājušā gada panākumi – tas ir četru piecu gadu darba rezultāts,» teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Latvijas ražotājiem nav cerību ražot par zemākām cenām nekā Ķīnas vai Indijas poligrāfijas uzņēmumiem lētās produkcijas segmentā. Tāpēc vietējie uzņēmumi izvēlas strādāt ar mazākām tirāžām un augstu kvalitāti – grāmatas, mākslas albumi, dažādi ceļveži u.tml.

«Uz šo gadu skatāmies ļoti cerīgi. Pieauguma tempam vajadzētu saglabāties tādam pašam, kā līdz šim. Visi lielie ražotāji plāno attīstību – citu variantu pat nav,» teic I. Bečere.

Poligrāfijas uzņēmums SIA McĀbols poligrāfija 24. martā svin savu dzimšanas dienu, ziņo Klientu Portfelis.

Pēdējo gadu laikā SIA McĀbols poligrāfija izdevies palielināt savu apgrozījumu no 149,7 tūkst. eiro (105,2 tūkst. Ls) 2008. gadā līdz 1,69 milj. eiro (1,19 milj. Ls) 2012. gadā. Tiesa, neņemot vērā aizpagājušā gada apgrozījumu, pēc trīs gadu pārtraukuma uzņēmums gadu atkal noslēdzis ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums, kurš nodarbojas ar brošūru, avīžu, bukletu, reklāmstendu, grāmatiņu, mapju, kartiņu, CD noformējumu u.c. lietu drukāšanu, savas pastāvēšanas laikā vairākkārtīgi mainījis savu nosaukumu. Laika posmā no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2003. gada vidum tas bijis zināms kā SIA Mazāva, savukārt no 2003. gada jūnija līdz 2009. gada maijam, kad tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu, poligrāfijas uzņēmums nesa SIA Repro Nova vārdu.

Poligrāfijas uzņēmums Reneprint pēc apjomīgām investīcijām ražošanā kāpina apgrozījumu un vērš skatienu uz Krievijas tirgu.

Par to DB stāsta uzņēmuma izpilddirektors Juris Zauers. Triju gadu laikā apgrozījums kāpis septiņas reizes – no 0,72 milj. latu 2010. gadā līdz 6,02 milj. latu 2012. gadā –nodrošinājis SIA Reneprint iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu topā Gazele, ko veido DB sadarbībā ar Lursoft.

SIA Reneprint ir daļa no Reneprint Poligrāfija grupas, kuras kopējais apgrozījums 2012. gadā sasniedz 13 milj. latu, kopā ar tajā ietilpstošo SIA Rene pluss. Pagājušajā gadā panākts arī 40% eksporta apjoma pieaugums. Uzņēmums ir optimistisks arī par šo gadu – plāno 30% apgrozījuma pieaugumu.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

2013.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas dati.

Šis pieaugums gada izteiksmē ir nedaudz lēnāks nekā novembrī, kad izaugsme sasniedza 3,2%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,9%, bet eksportētajai - par 2,3%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,2%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 19,3%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Lielākie cenu pieaugumi bija vērojami poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 11,5%), apģērbu ražošanā (par 2,3%), metālu ražošanā (par 1,5%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,4%).

Kopš daļa projektu vadības ir nodota Centrālās finanšu un līgumu aģentūras rokās, ir parādījušās uzņēmējus neiepriecinošas nianses, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmas organizēšanu Latvijā nodarbojas vairākas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Kopš lielākā daļa projektu vadības ir nodota CFLA rokās, uzņēmēji norāda, ka ir parādījušās nianses, kas neiepriecina. «Mēs ļoti vēlētos, lai arī CFLA uzskatītu nozaru asociācijas par saviem sadarbības partneriem, vairāk uzticētos tām un palielinātu to lomu birokrātijas mazināšanā, kā to savās vadlīnijās rekomendē Eiropas Komisija,» norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) plānotais dabas resursu nodoklis drukātajiem reklāmas materiāliem ir nesamērīgs un aptuveni divas reizes pārsniedz papīra vidējo tirgus cenu tonnā, norāda Reneprint Poligrāfija valdes loceklis Mārtiņš Ramiņš.

Viņš uzsver, ka papīra cena tirgū ir no 400 līdz 1000 eiro par tonnu, kamēr plānotais nodoklis ir 91 santīms kilogramā, kas ir 910 lati jeb vairāk nekā 1200 eiro par tonnu. «Tas ir neadekvāts sadārdzinājums,» skaidro M. Ramiņš.

Eksperts atgādina, ka šīs pārmaiņas skars ne tikai poligrāfijas nozari vien, kādēļ diezin vai budžetā būs sagaidāms vēlamais efekts.

«Poligrāfijas nozares asociācija ir publiski paudusi, ka drukas apjoms varētu potenciāli samazināties par 70%, kas nozīmē dramatisku kritumu arī reklāmas materiālu izplatītājiem. Piemēram, arī Latvijas Pasts, kuru valsts aizvien dotē un kuram zināmu ienākumu daļu veido tieši reklāmas materiālu izplatīšana,» norādīja Ramiņš.

Atsevišķām nozarēm dažādu faktoru ietekmē gads nav iesācies veiksmīgi, norāda Ekonomikas ministrija.

Vienā no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – pārtikas rūpniecībā 2015.gada janvārī gada griezumā produkcijas apjomi bija par 5,6% mazāki nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka kopš 2014.gada otrās puses nozari ietekmē Krievijas noteiktais pārtikas importa embargo. Ražošanas apjomu samazinājums bija vērojams arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, papīra ražošanas nozarē, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, transportlīdzekļu ražošanā, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē.

2015.gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi samazinājās par 3,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), bet gada griezumā produkcijas apjomi bija par 0,6% zemāki nekā iepriekšējā gada janvārī (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu atpūtas preču tirgotājam SIA «Gandrs», kuram aizliegts reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde lēmumu pieņēmusi 18.aprīlī, bet 25.aprīlī tas ierakstīts komercreģistrā. «Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Gandrs» uz šī gada 7.martu bija izveidojies nodokļu parāds 4006 eiro apmērā.

Šis ir otrs SIA «Gandrs» piemērotais nodrošinājums. Joprojām ir spēkā 2018.gada septembrī VID piemērotais aizliegums komercreģistrā ierakstīt aktīvās atpūtas preču tirgotāja SIA «Gandrs» reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu atsaukšanu un daļu īpašnieka izslēgšanu no dalībnieku reģistra, ja ar šādu pieteikumu komercreģistrā vēršas SIA «Gandrs» vai tās pārstāvis.

SIA «Gandrs» nonāca mediju uzmanības lokā, kad 2018.gadā maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja kriminālprocesu pret uzņēmuma vienīgo īpašnieku - Askoldu Kļaviņu, kurš tajā brīdī vēl bija Saeimas deputāts. KNAB bija aizdomas, ka Askolds Kļaviņš izmantojis Saeimas deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 25,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 33,2 %, eksportētajai produkcijai – par 19,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 23,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 15,5 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,3 %.

Augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada pļaujas mēnesi apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,7%, tajā skaitā eksporta tirgus produkcijai par 7,8%, bet vietējā tirgū bija vērojams pieaugums par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apgrozījuma samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada augustu, bija metālu ražošanas nozarē – par 82,2% un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē – par 45,3%. Abām nozarēm krituma pamatā bija eksporta samazinājums.

Visstraujākais pieaugums bija tekstilrūpniecībā – par 22,7%, tajā skaitā vietējā tirgū par 31,4%. Savukārt vislielākais pieaugums vietējā tirgus produkcijai bija iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 32,5%, bet apgrozījuma kritums eksporta tirgos šis nozares kopējo izaugsmes rādītāju minimizējis līdz 12,6%.

Eksporta tirgos gada laikā vislielākais pieaugums bija dzērienu ražošanā, pieaugumam sasniedzot 19,1%, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā (+18%).

Kopumā banku kredītportfeļa noturīga izaugsme varētu atsākties vien tuvāko pāris gadu laikā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Banka.

Centrālā banka paredz, ka nākotnē kreditēšanas dinamiku noteiks uzņēmumiem izsniegto kredītu attīstības tendences, bet mājsaimniecības joprojām atturēsies no jaunu kredītsaistību uzņemšanās, un to parāda līmenis pakāpeniski saruks. Lai gan kredītiestāžu kopējais kredītportfelis turpinās mazināties, atsevišķu lielāko kredītiestāžu pārstāvju izteikumi liecina, ka eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu būt kredītspējīga auditorija.

Pērnā gada novembrī un decembrī palielinājās kredītieguldījumu atlikums mežsaimniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (koksnes ražošanā un poligrāfijā), enerģētikā, ūdensapgādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, uzglabāšanā, informācijas un finanšu pakalpojumos.

Investējot iekārtās, poligrāfijas nozares uzņēmumi plāno vēl vairāk stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos, izvērst darbību jaunās nišās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paredzēts, ka septembrī Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) sāks izmantot jaunu žurnālu drukas iekārtu, kas ļaus dubultot ražošanas jaudu un būtiski palielināt uzņēmuma darbību eksporta tirgos, DB stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Oskars Brenčs. Šobrīd notiek būvdarbi un darbinieku apmācība.

Jaunā drukas iekārtas iegāde uzņēmumam ir būtisks notikums, jau pirms vairākiem gadiem kompānijas vadība norādīja, ka tāda nepieciešama turpmākās attīstības nodrošināšanai. Kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro, no kuriem daļu sedz ES, proti, projekts tiek īstenots Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4,8 milj. eiro, attiecināmais struktūrfondu finansējums – vairāk nekā viens milj. eiro, attiecināmais valsts budžeta finansējums – 0,26 milj. eiro, liecina LIAA informācija. Kopumā uzņēmuma pastāvēšanas laikā investēti 17 milj. eiro, jaunās investīcijas ir liels izaicinājums, saka O. Brenčs.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024. gada novembrī pirmo reizi pērnā gada vienpadsmit mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu +0,3% apmērā pret 2023. gada novembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tomēr kopējās rūpniecības apjomi samazinājās par 3%, ko ietekmēja 20,7% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos.

Pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 3%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 3,6%. Nelielā ieguves rūpniecība pieauga par 15,5%, kas kopējās rūpniecības kritumu attiecībā pret apstrādes rūpniecību samazināja līdz -1,4%.

Pagājušā gada novembrī apstrādes rūpniecības pieaugumu nodrošināja tieši lielākās apakšnozares. Kokrūpniecība, kas ir nozīmīgākā apakšnozare, uzrādīja ievērojamu pieaugumu 8,9% apmērā pret 2023. gada novembri. Arī pārtikas nozare, kas ir otra lielākā apakšnozare, uzrādīja 6,7% pieaugumu. Abām minētajām nozarēm pieaugumi novembrī bijuši lielākie visa 2024. gada laikā. Arī nemetālisko minerālu ražošana pieauga par 2,2%, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājās vairs tikai par 0,5% pret 2023. gada novembri, kur sarukumi ik mēnesi kļūst arvien mazāki. No mazākām nozarēm būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības pieaugumā veidoja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+34,2%), poligrāfija (+21,8%) un mēbeļu ražošana (+14,2%). Savukārt no lielākas izaugsmes apstrādes rūpniecību atturēja dzērienu ražošana (-24,2%), citur nekvalificētu iekārtu ražošana (-20,4%) un autobūve (-19,8%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pazeminājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palika nemainīgā līmenī. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija vērojams elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,2%), apģērbu ražošanā (par 4,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,2%) un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par 2,7%). Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam metālu ražošanā (par 3,0%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,7%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,3%, bet eksportētajai - par 2,1%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,5%) un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošana (par 2,3%), bet lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums metālu ražošanā (par 5,2%).

No 2014. gada 1. janvāra dabas resursu nodoklis (DRN) būs jāmaksā arī par reklāmas izdevumiem un materiāliem.

To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Par likumprojektu balsoja 53 deputāti, bet 34 tautas kalpi bija pret.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātais nodokļa apmērs ir 0,91 lats par kilogramu. Nodoklis tiktu piemērots gan uzlīmēm (ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu), gan skrejlapām, bukletiem, brošūrām, kas satur jebkāda veida reklāmu, gan arī ielūgumu kartiņām un pasākumu reklāmas plakātiem. Nozares pārstāvji iepriekš klāstīja, ka piedāvātais dabas resursu nodokļa apmērs reklāmas izdevumiem un materiāliem ir unikāls Eiropas Savienībā, turklāt draud ar cenu kāpumu 30-70% apmērā.