Jaunākais izdevums

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

“Vecāki man nekad neļāva vienkārši laiskoties. Ja bija brīvlaiks, man bija jāstrādā - laukos vai pie mammas. Atceros grūtos vasaras rītus, kad citi mana vecuma draugi un paziņas gāja spēlēt futbolu vai palika mājās gulēt, bet man bija jābrauc strādāt. Lai arī cik skarbi tas neizklausītos, jāatzīst, ka šis laiks man daudz ko deva. Es iemācījos mīlēt darbu un apguvu sarunu vešanas prasmes - tas ir visdārgākais mantojums no mammas, kura jau diezgan agrā vecumā mani bieži ņēma līdzi, kad tikās ar klientiem. Papildus tam jau laicīgi tiku mācīts, ka, kaut ko pārdodot, ir jāpārliecinās, ka pircējam tas palīdzēs - jābūt drošam, ka, darot savu darbu, tu sniedz kādam labumu vai neapšaubāmi radi pievienoto vērtību. Ir ļoti svarīgi, kā tu naudu nopelni, nevis kā tu to tērē,” uzskata LINEN valdes priekšsēdētājs.

Visu rakstu lasiet 29.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Lauksaimniecība

Linen apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro

Db.lv,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecība

Linen plāno jaunu obligāciju emisiju

Db.lv,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

Ekonomika

Rīga gatavojas uzņemt pasaules līmeņa nozares profesionāļus: notiks EFPRA 2025 kongress

Db.lv,23.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. līdz 7. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskās Eiropas tauku pārstrādes un dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāju asociācijas EFPRA (European Fat Processors and Renderers Association) 23. kongress, kas Latvijā pulcēs vairāk nekā 500 nozares profesionāļus no visas pasaules.

Šis ir gada nozīmīgākais notikums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) nozarē, kur vienkopus satiekas politikas veidotāji, zinātnieki, uzņēmēji un nozares līderi, lai diskutētu par aktualitātēm un nākotnes attīstību.

Kongresa programma ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, inovācijām un normatīvās vides izmaiņām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) un barības ražošanas jomā. Tās centrā būs tādi jautājumi kā dzīvnieku tauku izmantošana atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED) kontekstā, ES normatīvo aktu saskaņošana ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) standartiem, alternatīvo proteīnu izmantošanas iespējas un attīstība barības sastāvā, kā arī inovācijas ūdensdzīvnieku barībā un izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas ādas pārstrādes nozare. Kongresā uzstāsies augsta līmeņa eksperti no Eiropas Komisijas (DG SANTÉ), Eiropas Lopbarības ražotāju federācijas (FEFAC), Milānas Universitātes (Università degli Studi di Milano), Cotance, Kevins Makgīnijs (Kevin McGeeney), SCB Group izpilddirektors, kā arī tiks prezentēts EFPRA ikgadējais nozares pārskats.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB,10.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis (Andrius Barštis) un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.jūnija numurā lasi:

Finanses

Izaugsmes iespējas komerciālā nekustamā īpašuma investoriem, kad Baltijas tirgus kļūst par šauru. Hanness Pihls, Summus Capital valdes loceklis

Statistika

Aizbrauc daudz, dzimst mazāk, pensiju gribēs atlikušie

Tēma

44% no Latvijas pilsoņiem televīzija nav svarīgs informācijas avots

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,04.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.marta numurā lasi:

Statistika

Nodokļos iekasē vairāk, bet ne tik, cik plāno

Tēma

Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem

Aktuāli

Rīgas pašvaldība kļūst trūcīgāka

Infrastruktūra

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija. Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs

Meža nozare

Lēnām atgūst zaudēto

Finanses

Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā

Portrets

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Silvija Ozola, izdevniecības MontMasca vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,22.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,03.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tapis kapitāla tirgus barometrs

Tēma

Latvijas UIN ieņēmumu proporcija – vissliktākā pasaulē

Nodokļi

Likme ne vienmēr korelē ar ieņēmumiem

Farmācija

Ar stratēģisku valsts atbalstu vietējie ražotāji var augt strauji. Adrians Van Den Hovens, asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors

Aktuāli

Laiks saprast, no kurienes nāk nauda

Viedoklis

Kriptovalūtas kļūst par “cienījamu” investīciju aktīvu klasi. Jevgēnijs Pankratovs, Rietumu Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Sporta vide

Ir laiks kustēties, lai justos labāk. LNSC valdes loceklis Andris Pārups un BTA valdes locekle Evija Matveja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,15.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tarifi, akcijas un dārdzības gaidas

Tēma

Ekonomiskajai darbībai visvairāk tērē Rīgā

Aktuāli

Tēriņu kāpuma lavīnai vajag aizsprostu

Tarifu karš

Ievedmuitu kari izmainīs globālo tirdzniecību

Tehnoloģijas

Latvijai ir milzīgs potenciāls mākslīgā intelekta izmantošanā

Portrets

Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,13.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,25.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,08.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tiesu izpildītāji parādus atgūst vairāk

Tēma

Pašvaldību deputātu ārvalstu polittūrisms - desmitkārt mazākās nekā Saeimas deputātiem

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda negaidītu optimismu

Digitalizācija

Digitalizācija, kas varētu notikt ātrāk

Portrets

Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Barviķe, mārketinga un tiešsaistes biznesa stratēģijas uzņēmuma SIA PODGROW radītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,18.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.februāra numurā lasi:

Statistika

Kapitāla tirgus 10 soļi, versija 2.0

Tēma

Rīga un Liepāja atbrīvojas no īpašumiem, citviet to bilances vērtība palielinās

Aktuāli

Uzņēmības gars rūk tikai Latvijā

Lauksaimniecība

Zemes nozarēs uzsvars uz saražotā pārstrādi. Zemkopības ministrs Armands Krauze

Siltumapgāde

Atlikumsiltuma izmantošanai ir milzīgs potenciāls

ES finansējums

Sasniedz pasaules rekordu datu pārraides ātrumā

Portrets

Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB,11.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB,17.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēmusi izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Prokurors Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvēršot atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas padomē devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.

Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.

Citas ziņas

Latvija nevar atļauties vairākus mēnešus palikt bez ģenerālprokurora

LETA,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Pārtika

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā

LETA,16.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzina, ka sākotnējās ekspektācijas, sagaidot, ka pēc memoranda parakstīšanas pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, bija pārsteidzīgas.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā ir zināmi konkrēti datumi, kad mazumtirgotāji veikalos plāno ieviest samazinātās cenas preču grozus, taču to nevar izpaust, jo tā ir komercinformācija.

Valainis gan atklāja, ka lielākajai daļai izmaiņas ir plānotas jūnijā.

Pēc ministra teiktā, šajā grozā varētu būt apmēram 50 produktu.

"Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs," sacīja Valainis, piebilstot, ka valsts pusē liela daļa mājasdarba ir izdarīta un tiek gaidīts, kad memorands stāsies spēkā mazumtirdzniecības vietās.

Finanses

Kaz­āks: Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

LETA,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.