Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa,06.03.2024

Jaunākais izdevums

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Kad man bija aptuveni četri gadi, sapņoju kļūt par policistu, atminas J.Grauds. “Arī mans tētis bija policists un kopā mēs bieži skatījāmies dažādas filmas un seriālus par kārtībsargu dzīvi, kas man šķita ļoti aizraujoša. Astoņu gadu vecumā savukārt pievērsos hokejam un ar laiku sapratu - vēlos būt profesionāls hokejists, nevis policists. Arī savu pirmo naudu nopelnīju, tieši pateicoties hokejam. Man bija cerība, ka es būšu hokeja superzvaigzne un līdz 20 gadiem šis mērķis pat likās diezgan reāls. 16-17 gados sāku spēlēt Krievijas Jaunatnes hokeja līgā, bet 18 gados - Rīgas Dinamo junioru komandā, kā rezultātā man parādījās arvien vairāk iespēju attīstīt savu hokejista karjeru. Pēc veiksmīgākās sezonas savā mūžā biju plānojis doties hokeju spēlēt uz Somiju, taču pēdējā spēlē guvu nopietnu traumu, kas manai karjerai pārvilka svītru. Sākumā to nesapratu, likās, ka spēšu atgūties un iesākto turpināt, tāpēc vēl daudzus gadus, paralēli saviem pamatdarbiem, nopietnā līmenī spēlēju hokeju un mēģināju savu sapni piepildīti,” teic J.Grauds.

Pirmais J.Grauda darbs ārpus hokeja laukuma bija kādā pārdošanas uzņēmumā, kur jaunā puiša uzdevums bija tirgot ūdens filtrus. “Uz šo uzņēmumu, neilgi pēc traumas gūšanas, mani uzaicināja mans draugs. Viņš veidoja savu pārdošanas komandu un vēlējās, lai tajā būtu sportisti, jo viņš uzskatīja, ka atlēti ir ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Un tiešām - šīs īpašības konkrētajā darbā noderēja, jo vairākas reizes nedēļā mēs klauvējām pie svešinieku durvīm un centāmies ūdens filtrus pārdot klātienē. Tas nebija vienkārši, jo cilvēku reakcijas, protams, bija dažādas. Taču, tā kā biju satraumējies un iepriekšējā līmenī hokeju spēlēt vairs nevarēju, man bija vajadzīgs plāns B. Veicot šo darbu, es iemācījos būt nekaunīgs un jāatzīst, ka šī īpašība man noder joprojām. Dažkārt, lai gūtu panākumus biznesā un pastāvētu par savām idejām, ir jābūt nedaudz nekaunīgam,” spriež J.Grauds.

Nekaunība nes veiksmi

Tieši pateicoties nekaunībai, J.Grauds ieguva arī savu nākamo darbu. “Tirgoju ūdens filtrus Siguldā, un biiju nonācis pie kādas lielas privātmājas durvīm, kuras man atvēra sieviete. Diezgan ilgi biju centies viņu pierunāt iegādāties mūsu produkciju, kad mājās ieradās viņas vīrs. Skats no malas noteikti bija interesants - sieva mājās ar nepazīstamu, jaunu puisi, kurš mēģina viņai kaut ko pārdot, taču es nebiju noskaņots padoties. Pārsteigts biju, kad vīrietis man piedāvāja iziet ārā - parunāties. Manā galvā bija dažādi scenāriji, kā šī situācija varētu attīstīties, taču nebiju iedomājies, ka viņš man piedāvās darbu. Izrādās, ka viņš bija uzņēmuma Antalis, kas nodarbojās ar rūpnieciskā iepakojuma ražošanu un pārdošanu, direktors un viņiem bija nepieciešami darbinieki. Vēl arvien atceros, ka viņš man teica - Man patīk tava nekaunība un veids, kā tu dari savu darbu! Vai Tu gribētu pie manis strādāt? Man tika piesolīta laba alga, mašīna, dators, sociālās garantijas un citi bonusi, kas tolaik man šķita ļoti vilinoši, tāpēc piekritu. Zemapziņā gan diezgan ātri sapratu, ka šis darbs nav priekš manis, taču, tā kā apstākļi bija labi, izlēmu palikt,” teic J.Grauds, kurš joprojām paralēli nodarbojās arī ar hokeju, cerot pilnībā atgūties no traumas un kādreiz atgriezties uz lielās hokeja skatuves. “Tas bija ļoti izaicinoši. Katru dienu astoņus gāju uz darbu, beidzu sešos, bet jau astoņos vakarā man bija jābūt treniņā, Jelgavā. Mājās biju vien ap pusnakti - un tā tas turpinājās apmēram gadu. Arī nedēļas nogales man nebija brīvas, jo tad bija spēles. Šī saspringtā grafika dēļ hokejā sāku slīdēt uz leju - no pirmās maiņas uz otro, tad trešo, un tas mani vairs neapmierināja, tāpēc sāku apsvērt citas darba iespējas, jo hokeju mest malā arvien vēl nebiju gatavs,” teic J.Grauds, kurš 2016. gadā pievienojās Aktīvās pārdošanas aģentūrai.

Izaicinājumi nebiedē

Arī uz šo uzņēmumu mani uzaicināja mans draugs - mēs abi bijām pirmie darbinieki, atminas J.Grauds, neslēpjot, ka tieši darbs šajā kompānijā savā ziņā lika pamatus viņa pašreizējam biznesam. “Piedāvājām zvanu centra pakalpojumus un pa telefonu tirgojām visu iespējamo, jo sadarbojāmies ar ikvienu uzņēmumu, kas vēlējās ar mums strādāt. Šis laiks noteikti paplašināja manu redzesloku, jo katru dienu iemācījos kaut ko jaunu - iepazinu līdz šim nezināmas preces un pakalpojumus, kā arī labāk izpratu pārdošanas specifiku pa telefonu. Vienā brīdī mūs uzrunāja liels aizdevējs, kurš vēlējās, lai mēs zvanām viņu lielajiem klientiem un pārdodam kredītus. Šis projekts izvērtās ļoti veiksmīgs, kā rezultātā aizdevējs vēlējās ar mums sadarboties lielākā apmērā. Šim projektam bija nepieciešams arī savs vadītājs. Lai gan es uzskatīju, ka esmu šim amatam piemērots kandidāts, mans priekšnieks sākumā tā nedomāja, jo ar vienu kāju arvien vēl biju hokejā. Šī iemesla dēļ sākotnēji par vadītāju tika izvēlēts mans kolēģis, taču laika gaitā pierādījās, ka viņš ar šiem pienākumiem netika galā, tāpēc iespēja tika dota man,” teic J.Grauds, neslēpjot, ka vadības izvirzītie mērķi gan bijuši ļoti ambiciozi.

“Man bija ievērojami jāpaplašina komanda un jāsasniedz mērķis - kļūt par šī aizdevēja vienīgo realizācijas kanālu. Tas likās nereāli, taču es piekritu, jo es gribēju pierādīt, ka es varu! Pāris mēnešu laikā izveidoju 20 cilvēku komandu un divas reizes palielinājām kredītu pārdošanas apjomu. Klients bija starā, kā ietekmē mūsu uzņēmums no zvanu centra pārtapa par sadarbības partneri tikai šim vienam kreditētājam, jo mums vairs nebija resursu, lai uzņemtos citus projektus. Tolaik pātraucu spēlēt arī virslīgā, jo arī tam man vairs neatlika laika,” stāsta J.Grauds, piebilstot, ka prieks par panākumiem gan nebija ilgs, jo pēc kāda laika aizdevējs paziņoja, ka sadarbību ar zvanu centru pātrauc. “Bijām kļuvuši viņiem pārāk dārgi. Sākumā tas bija šoks, jo vienā brīdī bizness vienkārši sagruva. Bijām spiesti atlaist visus darbiniekus un sākt no nulles,” teic J.Grauds.

Rada jaunu biznesu

Tā kā bijām guvuši lielu pieredzi kredītu pārdošanas jomā, radās ideja, ka mēs varētu turpināt darboties šajā nozarē, atminas J.Grauds. “Sākām uzrunāt kreditētājus. Zinājām, kādas problēmas ir aizņēmējiem, un sapratām, kā savest viņus kopā ar citiem aizdevēju. Tā tapa SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma. Mēs pārzinājām tirgu, taču mums nebija savas datu bāzes, tāpēc sākumā bizness neattīstījās tik raiti kā gribētos. Pirmo pusgadu strādājām ar zaudējumiem, taču mums bija sajūta, ka mums izdosies, tāpēc mērķtiecīgi turpinājām doties uz priekšu un ar laiku - mums tiešām izdevās,” teic Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Par būtiskākajiem izaicinājumiem esošajā amatā viņš uzskata spēju pielāgoties ārējiem apstākļiem un komandas vadību. “Izaicinājumu pēdējos gados nav trūcis, taču mēs esam iemācījušies situācijas pieņemt un izmantot tās savā labā. Tāpat lielu uzmanību pievēršu arī komandas vadībai. Uzskatu, ka man, kā līderim, ir jājūt, kas ir vajadzīgs maniem darbiniekiem - citreiz zināšanas mutē ir jāieliek ar karotīti, taču citreiz - jārīkojas pilnīgi pretēji. Darbā ar cilvēkiem ir jāatrod pareizais balanss - kurā brīdī darbinieks jāmotivē, kurā brīdī - jāļauj viņam darboties pašam un kurā - jāšķiras,” atzīmē J.Grauds.

Nezaudē dzirksteli

Jau kopš agras bērnības Jorens ir bijis ļoti mērķtiecīgs puisis, atzīmē Lelde Grauda, Rīgas Apgabaltiesas tiesnese un J.Grauda mamma. “Atceros, ka savā laikā mēs viņam nopirkām profesionālos hokeja vārtus un viņš līdz vēlam vakaram trenēja metienu precizitāti un stiprumu. Citreiz mēs visi jau gulējām, bet viņš palika pagalmā un trenējās. Tas, manuprāt, par viņu ļoti daudz ko pasaka - viņš tic saviem mērķiem, kā arī ir gatavs ieguldīt laiku un enerģiju, lai tos sasniegtu. Neslēpšu - dzīvē ir bijuši dažādi laiki, un arī Jorens, neilgi pēc pilngadības sasniegšanas, dzīvē neizdarīja tās pareizākās izvēles, taču, manuprāt, tieši šīs mācības ir ļāvušas viņam kļūt par to cilvēku, kas viņš ir šobrīd. Viņš vienmēr ir bijis spītīgs un nekad nav padevies. Es vienmēr ticēju, ka viņš sasniegs daudz, protams, sākumā domāju, ka viņš būs hokejists, taču šobrīd man ir patiess prieks, ka viņš ir sevi piepildījis citā jomā. Patiesībā - man ir pilnīgi vienalga, ar ko viņš nodarbojas, galvenais - lai viņš ir laimīgs, un tagad viņš tāds patiešām ir. Redzu, ka uz darbu viņš iet ar prieku un viņa acīs ir dzirkstele,” teic L.Grauda.

Pats J.Grauds min, ka šo dzirksteli vienmēr ir palīdzējuši noturēt tieši paši tuvākie - viņa ģimene, kas nekad nav ļāvusi padoties vai salūzt. Arī J.Grauda draugs, uzņēmējs Jānis Plotnieks piekrīt - J.Grauds ir ļoti mērķtiecīgs cilvēks. “Mēs esam pazīstami jau kopš skolas laikiem un jāsaka, ka tolaik viņš bija salīdzinoši noslēgts un mierīgs puisis. Principā iepazīt viņa īsto es ir iespējams tikai vēlāk - kad tiek cauri cietajai čaulai. Mums bija kopīgi hobiji - gan sports, gan motorolleri, tāpēc skolas laikos ātri sadraudzējāmies. Kad dzīvoju Amerikā, kontakts uz pāris gadiem pazuda, bet tagad atkal esam to atjaunojuši un viens otru atbalstām. Par Jorena spēcīgākajām īpašībām es uzskatu pašpārliecinātību, spēju fokusēties un atklātību. Viņš noteikti nebūs no tiem, kas citiem apzināti melos, un to es vērtēju ļoti augstu. Viņš nemāna cilvēkus, bet ir atklāts un vienmēr gatavs palīdzēt,” teic J.Plotnieks. Rihards Bukarts, Latvijas Izlases hokejists J.Graudu raksturo kā spēcīgu līderi. “Esam pazīstami jau kopš bērnības - kopā spēlējām hokeju, un esmu novērojis, ka Jorenam noteikti piemīt līdera dotības. Katrā spēlē viņš grib sevi pierādīt un neatlaidīgi cīnās, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu. Viņš ir ļoti centīgs cilvēks, un ir gatavs darīt daudz, lai uzvarētu. Manuprāt, Jorens ir no tiem līderiem, kas ar savu piemēru lieliski spēj parādīt citiem, kā lietas ir jādara. Tāpat viņam piemīt arī labas komunikācijas prasmes, taču Jorens nav no tiem, kas tikai runā - viņš arī dara,” atzīst R.Bukarts.

Jābūt vienotiem

Pats J.Grauds par noderīgākajām īpašībām vadītāja amatā savukārt uzskata cilvēcību un spēju atrast balansu. “Vadītājam ir nevis jāvada, bet jābūt līderim. Viņam ir jārāda piemērs saviem darbiniekiem, jo, manuprāt, komanda uzticēsies tikai tādam līderim, kurš pats varēs izdarīt to, ko prasa no saviem darbiniekiem. Tāpat vadītājam ir arī jābūt cilvēcīgam un jāspēj atrast balansu starp labo un slikto. Jā, reizēm ir jābūt skarbam, taču tajā pašā laikā vadītājam nepieciešamības gadījumā ir arī jābūt gatavam palīdzēt savai komandai un doties kaujas laukā kopā ar viņiem,” teic J.Grauds, uzsverot, ka ļoti noderīgas īpašības biznesā ir arī mērķtiecība un drosme.

“Mēs esam daudz riskējuši - ja kaut ko darām, ejam uz pilnu banku! Tam viennozīmīgi nepieciešama drosme, taču mēs uzticamies viens otram un rūpējamies viens par otru. Kolēģi mums ir kā otra ģimene, jo darbā mēs pavadām ļoti daudz laika, tāpēc veidot labas savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgi. Uzņēmums ir vienots mehānisms, kur katrs cilvēks veic savu darbu. Tikai kopā mēs varam sasniegt labāku rezultātu un īstenot izsapņotās idejas, tāpēc vienmēr jāatceras - komandai jāstrādā viena mērķa vārdā,” atgādina Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB,29.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB,28.01.2025

Dalies ar šo rakstu

Politiķu nespēja izpildīt iepriekš lemto, bailes par savu politisko nākotni, nevēlēšanās atteikties no rotaļlietas valsts kapitālsabiedrībām un jo īpaši to pilnīgas kontroles un pat ideja, ka viena valsts kapitālsabiedrība varētu iegādāties citās kapitālsabiedrībās ārvalstu investoriem piederošās daļas, Latviju ved valsts kapitālisma slazdā ar visām no tā izrietošajām sekām. Šāds secinājums skanēja diskusijā Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pārāk maz brauc mājās

Intervija

Baltija ir gatava pamest Krievijas elektrotīklu. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs

Darba laika uzskaite

Cik maksā 15 minūtes?

Tēma

Latvijas ģimenēs sunīšu jau ir vairāk nekā bērnu

Maksātnespēja

Maksātnespējas līkloču gads

ES finansējums

Uzlabo sabiedriskā transporta sistēmu

Portrets

Zane Beķere, biroja mēbeļu un darba vides aprīkojuma tirgotāja AS AJ Produkti valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Miglāns, dzērienu tirdzniecības uzņēmuma Vīnoga vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,03.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,13.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,09.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB,09.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums 15

DB,09.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB,23.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.jūlija numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju skaits Eiropā aug tikai uz migrantu rēķina

Tēma

Budžeta ieņēmumus apdraud neredzamais imports, nevis ēnu ekonomika

Aktuāli

Naudu rakt zemē nav gudri

Nodokļi

Kapitāla pieauguma nodokļa celšanas vilinājums

Investīcijas

Ārvalstu investīcijas — pamatkapitālā + 58%

Enerģētika

Ūdeņradim Latvijā vajadzīga stratēģija

Investoriem nepieciešama stabilitāte. Dankans Bārkers, Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,05.11.2024

Dalies ar šo rakstu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.novembra numurā lasi:

Statistika

IKP 3. ceturksnī sarucis par 2,4 %

Tēma

84% no valsts finansējuma profesionālajai kultūrai saņem Rīga

Uzņēmējdarbība

Ar negatīvu kapitālu strādājošu uzņēmumu joprojām daudz

Lauksaimniecība

AmberStone investē Vaiņodes bekona attīstībā

Finanšu tehnoloģijas

Vai FinTech būs Latvijas lielā iespēja?

Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Ražošana

Līgatnē atkal ražo papīru

Portrets

Liāna Pudule-Indāne, NovaTours vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Rūdis Rubenis, SIA Saruna vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB,04.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.februāra numurā lasi:

Statistika

Jo attīstītāka valsts, jo vairāk cilvēku mācās internetā

Tēma

ASV prezidenta izaicinājums pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju attīstībai

Aktuāli

Heirēka! Bērni ēd

ES finansējums

Ieguldījums tūrisma attīstībai Ziemeļkurzemē

Metāllūžņi

Nolaidības dēļ nozari dāvinām kaimiņiem

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumos kritums turpinās

Apdrošināšana

Prēmijas aug straujāk par atlīdzībām

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB,10.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,20.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.maija numurā lasi:

Statistika

Teātru apmeklējums vēl aizvien atpaliek no 2019. gada

Tēma

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Aktuāli

Patiesībā minimālā alga Latvijā ir 914,93 eiro

Meža nozare

Koksnes resursu ieguvē viena miljona pieaugums

Ražošana

Krīze Staļos ir aiz muguras

Portrets

Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Balode, eksperimentālā kino festivāla Process direktore

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB,16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību