Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus uzmanīties no krāpnieciskiem ceļojumu piedāvājumiem, ņemot vērā, ka daudzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji izmanto sociālos medijus, lai reklamētu izdevīgus ceļojumus, informē PTAC.

Krāpnieciski piedāvājumi nereti tiek pasniegti līdztekus krāšņām fotogrāfijām un pozitīvām atsauksmēm, kas var radīt iespaidu, ka šis ir izdevīgs un drošs darījums. Tomēr ne visi piedāvājumi, kas izskatās labi, ir uzticami, dažkārt tās var būt arī viltotas tīmekļvietnes, kopējot jau labi zināmu tūrisma operatoru tīmekļvietnes, skaidro PTAC.

Šādi piedāvājumi var būt maldinoši, jo norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku norādītais konta numurs, un samaksātā nauda nonāks krāpnieku rīcībā, patērētājam zaudējot samaksātos līdzekļus.

PTAC aicina būt piesardzīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu kritiski. Tostarp PTAC aicina izvēlēties tikai licencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas atrodams PTAC uzturētajā datubāzē. Tāpat nepieciešams pārbaudīt pārdevēja reputāciju, pievērst uzmanību tīmekļvietnes adresei.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot situāciju saistībā ar tūrisma operatora SIA "Fisom" organizēto sērfošanas nometni Portugālē, piemērojis kompānijai soda naudu 8048,8 eiro apmērā par negodīgu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, vēstī PTAC.

2024.gada augustā "Fisom" rīkotajā sērfošanas nometnē Portugālē tika konstatēti būtiski pārkāpumi - nometnes dalībnieki, galvenokārt nepilngadīgas personas, tika atstāti bez pienācīgas aprūpes un atbalsta ārvalstīs, nespējot nodrošināt ceļojuma programmas izpildi. Vecāki informēja PTAC, ka organizators nav spējis segt dalībnieku naktsmītņu izmaksas, nodrošināt ēdināšanu, ūdens pieejamību, kā arī atgriešanos Latvijā. Turklāt vairākiem dalībniekiem, par kuru apdrošināšanu organizatoram bija veikti maksājumi, apdrošināšana nebija noformēta.

Tāpat PTAC norāda, ka krīzes situācijā uzņēmuma valdes loceklis pārtrauca saziņu gan ar PTAC, gan ar ceļojuma dalībniekiem un viņu pārstāvjiem, kā arī nesazinājās ar apdrošinātāju "Balta". PTAC sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu organizēja 147 ceļotāju repatriāciju no Spānijas un Francijas, veicot divus repatriācijas reisus, daļēji izdevumus sedzot no valsts budžeta līdzekļiem.

Nebanku kreditētājs AS "4finance", kas strādā ar zīmoliem "smscredit.lv", "ondo.lv" un "vivus.lv", pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto 285 000 eiro sodu par nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu, norādīja "4finance" pārstāvji.

""4finance" kvalitatīvas kreditēšanas pamatā ir rūpīga maksātspējas pārbaude," atzīmēja uzņēmuma pārstāvji, paužot pārliecību, ka kompānija gan iepriekš, gan arī šobrīd kreditē atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

"4finance" PTAC lēmumu pārsūdzēs, norādīja kompānijā.

Jau ziņots, ka PTAC piemērojis "4finance" sodu 285 000 eiro apmērā par negodīgu komercpraksi - nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu.

Pēc PTAC skaidrotā, kompānija patērētājiem izsniegusi aizdevumus, lai gan tos nedrīkstēja piešķirt, ja tā būtu apzinājusi visu informāciju par patērētāja esošajām saistībām.

PTAC norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums uzliek pienākumu kredīta devējam, iegūt informāciju, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, un šobrīd Latvijā ir divi kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs". Taču "4finance" datus par patērētāja saistībām saņēmusi tikai no viena kredītinformācijas biroja - "Crefo birojs", tādējādi pārkāpjot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 25,4% - līdz 311 517 lietām, ceturtdien žurnālistiem sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Viņš informēja, ka 2024.gada beigās Latvijā darbojās 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir par vienu mazāk nekā 2024.gada sākumā.

Priedītis sacīja, ka kopumā gadu gaitā turpina pieaugt patērētāju parādu portfeļa kopsumma, 2024.gadā sasniedzot 1,774 miljardus eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī pieaudzis par 12,8% - līdz 1,366 miljoniem.

Viņš norādīja, ka no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits attiecībā pret nozari pērn samazinājās par 84,4%. Vienlaikus no kredītiestādēm no jauna nodoto kopējā parādu portfeļa summa pērn veidoja 17,925 miljonus eiro, kas ir par 89,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas Banka pievērsīs uzmanību tam, kā līdztekus bankām attīstīt pārējos finanšu tirgus spēlētājus, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka konkurence finanšu sektorā nav pietiekama, tāpēc Latvijas Banka strādā dažādos virzienos, lai vide būtu pievilcīga jauniem tirgus dalībniekiem, kas sniegtu mūsdienīgus, pieejamus un lētākus pakalpojumus, un iedzīvotāji, uzņēmumi no tā iegūtu.

"Ja bankas nedara savu darbu, tad ir jābūt tirgus dalībniekiem, kas to dara. Protams, mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kas ar šo sektoru notiek. Te ir sasaiste arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un šis kopdarbs ir ļoti svarīgs," teica Kazāks.

Viņš atgādināja, ka šogad eirozonā ir panākta iespēja, ka centrālo banku maksājumu sistēmām var pieslēgties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tas mazinās banku oligopola stāvokli un veicinās konkurenci. Latvijas Banka ir arī izstrādājusi jaunu regulējumu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos un ļautu tām kreditēt arī juridiskas personas. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai ieviestu tā saucamo vieglās bankas licenci, kur kapitāla prasība ir viens miljons eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi ūdens skaitītāju reformu, kas paredz, ka vecie skaitītāji vairs nebūs ik pēc 4-6 gadiem jāverificē, bet to vietā būs jāuzstāda pilnīgi jauni, kuras vajadzēs mainīt reizi desmit gados vai pat vēl ilgākā laika periodā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) skaidro, ka pašreizējais ūdens skaitītāju verifikācijas process ir formāls un rada liekus izdevumus iedzīvotājiem. Viņš apgalvo, ka šādu praksi nav pamata turpināt, bet jaunā kārtība cilvēkiem ļautu ietaupīt naudu.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veikts pētījums atklājis, ka skaitītāju verificēšana Latvijā notiek pavirši. Izpētot skaitītājus 15 mājās, izrādījies, ka liela daļa ierīču ražotas vēl 90.gados. Pēdējo četru gadu laikā verificēšanas uzņēmumi par labām atzinuši ap miljonu lietotu iekārtu. PTAC pārbaudījis arī pašas laboratorijas, un atklājies, ka verifikācijai cauri tiek divas trešdaļas nederīgu skaitītāju.

Eiropas Komisija un 25 ES dalībvalstu, kā arī Islandes un Norvēģijas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pagājušā gada nogalē veica pārbaudes tiešsaistes veikalos, kas pārdod lietotas preces, piemēram, apģērbu, elektroniskas iekārtas un rotaļlietas.

Pārbaudot 356 tiešsaistes tirgotājus, konstatēja, ka 185 no tiem (52 %), iespējams, ir pārkāpuši ES patērētāju tiesības.

Pārbaudot tiešsaistes veikalus, konstatēts:

40% gadījumu patērētāji nebija skaidri informēti par atteikuma tiesībām – iespēju atgriezt preci 14 dienu laikā bez iemesla un bez maksas.

45% gadījumu nebija sniegta pareiza informācija par tiesībām atgriezt bojātas preces vai tādas preces, kas neizskatās vai nedarbojas tā, kā norādīts reklāmā.

57% gadījumu nebija ievērotas Direktīvas (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem 10. panta 6. punktā noteiktās patērētāja tiesības viena gada laikā izvirzīt pretenziju par neatbilstošu preci.

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.

Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja "Tez Tour" vadītājs.

Lai palīdzētu patērētājiem saprast, cik droši ir aizņemties naudu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izveidojis jaunu, viegli lietojamu kalkulatoru. Ar to ikviens var pārbaudīt, vai viņu ienākumi ir pietiekami, lai segtu esošos vai plānotos kredītus.

Šis kalkulators aprēķina, cik liela daļa no patērētāja mēneša neto jeb algas aiziet kredītmaksājumiem. Ja šī summa ir pārāk liela, tas nozīmē, ka aizņemties var būt riskanti.

Pārāk liels kredīts var radīt patērētājam grūtības ikdienā – var rasties sarežģījumi laikus samaksāt rēķinus, segt kredītsaistības, kas var ietekmēt patērētāja finanšu iespējas nākotnē. Pārāk lielas kredītsaistības var apgrūtināt uzkrājumu un finanšu drošības spilvena veidošanu. PTAC direktore Zaiga Liepiņa saka: “Mēs vēlamies, lai cilvēki aizņemas atbildīgi un zina, vai viņi tiešām varēs atmaksāt aizdevumu.”

Patērētājs var izvēlēties vienu no 4 aprēķina veidiem – atkarībā no tā, cik liela ir alga, vai ir apgādājamie un kādi ir patērētāja izdevumi. Tas palīdzēs iegūt visprecīzāko rezultātu. Lai veiktu aprēķinus, patērētājam būs jāzina, cik saņem “uz rokas” mēnesī; cik maksā mēnesī par kredītiem (ieskaitot jauno aizdevumu, ja tāds ir); cik cilvēku ir apgādībā (piemēram, bērni).

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Regulējums nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanai Latvijas Bankai būtu jāsakārto šogad, lai 2026.gadā vai vēlākais 2027.gadā, to varētu realizēt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka lēmums par nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai ir politisks, taču līdzšinējās sarunas liecina par atbalstu.

Tostarp Kazāks minēja, ka par attiecīgo jautājumu ir runājis arī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un redzējums sakrīt.

"Manuprāt šī uzraudzība ir jākoncentrē Latvijas Bankā," sacīja Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka vēlētos, lai šogad varētu tikt skaidrībā ar juridiskajiem nosacījumiem un, cerams 2026.gada laikā vai vēlākais 2027.gadā šis solis jau būtu īstenots. "Ļoti ceru, ka šā gada laikā juridiskais risinājums tiks sakārtots," sacīja Kazāks.

Šobrīd Latvijā nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē.

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

EM iepriekš norādīja, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs - prasības veikt šo pienākumu atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim regulējums uzlika par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023.gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.