Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Pēc šomēnes Kannās, Francijā notikušā nekustamā īpašumu gadatirgus MIPIM 2013 apmeklējuma amatu nāksies zaudēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājam Uldim Jansonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neoficiāli zināms, ka U. Jansons nav piedalījies teju nevienā no izstādes norisēm. Pēc atgriešanās Rīgā viņš esot saslimis, bet tad uzrakstījis atlūgumu. To, ka U. Jansons iesniedzis atlūgumu, aģentūrai LETA šorīt apstiprināja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Laila Ivāna.

Uz Kannām bija devies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko (SC). Par Rīgas amatpersonu piedzīvojumiem Kannās šorīt savā tviterkontā ironizē Latvijas Zaļās partijas kandidāts Rīgas mēra amatam Guntis Belēvičs.

«Pagājušonedēļ 3 RD darbinieki bija komandējumā Kannās uz lielāko nekustamo īpašumu messi MIPIM. Maļčiki tak buhaļi, čto na MIPIM ņeprišļi,» raksta G. Belēvičs, tādejādi paužot aizdomas, ka izstādes norišu neapmeklēšana varētu būt saistīta ar alkohola lietošanu. «Piesaistīt investīcijas nav viegli,» piebilst G. Belēvičs.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Veca un neizmantojama benzīnkanna kā augstas kvalitātes interjera diezaina priekšmets? Tieši šāda ideja radusies dāņu zīmolam Danish Fuel, kas iepērk senās oriģinālās vācu degvielas kannas un veido no tām čemodānus uz riteņiem, bāra vai vannasistabas skapīšus.

Kannas pārvērtību process ilgst trīs nedēļas – vispirms notiek griešanas, urbšanas un slīpēšanas darbi, tad kannas tiek apdedzinātas un apstrādātas ar smilšu strūklu, tām tiek izveidota jauna virsma. Iekšējie plaukti tiek veidoti no saplākšņa. Katra priekšmeta izveide ir roku darbs.

Viena šāda diezaina priekšmeta cena ir 469 eiro, liecina informācija zīmola mājaslapā.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) Jelgavas iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki atsavinājuši 569 tūkstošus cigarešu, 152 litrus nelegālā alkohola un 170 litrus dīzeļdegvielas.

Kā informēja VP pārstāvji, 10.aprīlī, Jelgavā kriminālpolicijas darbinieki vienā no jaunbūvēm un garāžām atsavināja lielā apmērā nelegālās cigaretes ar Krievijas , Baltkrievijas un Azerbaidžānas akcīzes markām ar nosaukumiem Winston Blue, More, Palmall, NZ Gold un citiem nosaukumiem, kuras bija safasētas 57 kastēs, kā arī izņēma 61 litrus spirta, kurš bija pildīts dažāda tilpuma plastmasas kannās, 37,1 litrus degvīna, kurš bija pildīts 53 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri, 53,9 litrus vīna, kurš bija pildīts 77 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri un 170 dīzeļdegvielu, kura bija pildīta dažāda tilpuma kannās.

Uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums, kas paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Nekustamo īpašumu projektu konsultants no Austrijas Mihaels Vidmans (Michael Widmann) starptautiskajā izstādē MIPIM Francijā ieinteresējies par kurortoloģijas projektiem Liepājā, saredzot attīstības iespējas šajā jomā arī visai Latvijai.

Mihaels Vidmans plāno ierasties Liepājā vasaras sākumā, lai detalizētu iepazītos ar pilsētas iespējām un attīstības plāniem. Izstādes ietvaros Mihaels Vidmans norādīja, ka Liepājai ir potenciāls attīstīt medicīnisko kurortoloģiju, informē Liepājas domes pārstāvji, kuri apmeklēja izstādi. Šādas iespējas ir ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai kopumā, norāda eksperts. Iestrādes Latvijā jau ir. Lai šo jomu popularizētu vēl vairāk un būtu iespējams piesaistīt jaunus investorus, Latvijai un Liepājai ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru, kā arī nodrošināt ērtu transportu, piemēram, būtiski ir atjaunot reģionālos avioreisus no galvaspilsētas uz Liepāju.

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem Stopiņu novadā kādā garāžā atraduši trīs tonnas spirta un vairākas pudeles viltota degvīna. Aizturētas trīs personas, informē VP.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki sadarbībā ar VID Muitas policijas darbiniekiem pārbaudīja kādu garāžu Stopiņu novadā, jo viņu uzmanības lokā par nelikumīgu alkohola glabāšanu bija nonākuši trīs vīrieši.

Pārbaudes laikā garāžā tika konstatētas septiņas 200 litru tilpuma mucas un 95 kannas, kurās bija šķidrums ar spirtam raksturīgo smaku. Kannās un mucās kopā atradās 3725 litri jeb teju trīs tonnas nelegālā alkohola. Tāpat pārbaudes laikā tika atrastas arī 72 visticamāk viltota degvīna Vodka klasičeskaja un Nastojka kļukvennaja pudeles.

Visa nelegālā tara tika atsavināta, kā arī tika aizturēti trīs garāžā sastaptie vīrieši, kuri bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Pret vīriešiem uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat četrus gadus ilgs cietumsods.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Izsole nav tas labākais veids, kā atrast pircēju Ķemeru sanatorijai, turklāt paredzams, ka, nepārdodot būvi pirmajā izsoles reizē, nākamajās rīkotajās izsolēs sanatorijas cena tikai saruks, Db.lv pauda Real Estate Jurmala (REJ) valdes loceklis Igors Daņiļēvičs.

Jau ziņots, ka Ķemeru sanatoriju paredzēts pārdot izsolē par 3,75 miljoniem latu. Izsole gaidāma 9. aprīlī.

«Ķemeru sanatorijas cena nav noteikta nedz par augsta, nedz par zema,» norādīja I. Daņiļēvičs, tajā pašā laikā uzsverot, ka svarīgākais jautājums ir par pārdošanas pieeju - «ja uzdevums ir gūt labumu valstij un pilsētai, tad izsoli nevajadzētu rīkot, jo, nepārdodot ēku pirmajā reizē, tās cena ar katru nākamo izsoles reizi tikai samazināsies». Viņš norādīja, ka, nerīkojot mārketinga aktivitātes, izsole, visticamāk, noslēgsies bez rezultāta.

«Lai veiksmīgi pārdotu sanatoriju, būtu jāsaprot, kas ir tās potenciālais pircējs – šī būve varētu ieinteresēt tos investorus, kas meklē objektus ar medicīnisku ievirzi, piemēram, veselības centrus vai pansionātus. Šādām vietām nevajag lielu cilvēku plūsmu vai pieeju pie jūras, savukārt klusums kalpo kā priekšrocība,» stāstīja REJ valdes loceklis, uzsverot arī ēkas vēsturisko nozīmīgumu.

Kannu filmu tirgū Latvijas paviljons šogad piesaista starptautisko kino profesionāļu uzmanību gan ar neparasto dizainu, gan ar vairākiem nozīmīgiem jaunumiem, pastāstīja Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.

Latvijas paviljonā iespējams iepazīties ar jaunākajām filmām. Šogad no Latvijas tiek piedāvātas trīs pabeigtas spēlfilmas: Jura Kursieša Modris, Aika Karapetjana M.O.Ž. un Andra Gaujas Izlaiduma gads, vairākas dokumentālās filmas, tai skaitā Latvijas skatītājiem jau pazīstamās Viestura Kairiša Pelikāns tuksnesī, Dāvja Sīmaņa Escaping Riga, Ginta Grūbes Vairāk nekā dzīve, Lailas Pakalniņas Viesnīca un bumba, Kristas Burānes Māra u.c., kā arī dažādas animācijas īsfilmas. Interesi par Latvijas piedāvājumu esot izrādījuši starptautiski nozīmīgu festivālu programmētāji, piemēram, Venēcijas, Lokarno, Toronto u.c.

Francijas likumdevēji piektdien, 13. februārī, nobalsoja par starptautisku tūristu zonu ieviešanu, kur veikali būtu atvērti svētdienās un līdz pusnaktij katru dienu, informē The Local.

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons norādīja, ka speciālās zonas, kas ir daļa no reformu plāna, lai atdzīvinātu Francijas ekonomiku, ietvertu Elizejas lauku apkārtni un citus Parīzes iepirkšanas rajonus, kā arī rajonus Nicā, Kannās un Dovillā.

Zonas ir svarīgas Francijas izaugsmei un aktivitātei, uzsvēra E. Makrons.

Darbs sestdienās un vēlajās maiņās būs brīvprātīgs, un personālam par to tiks piešķirta kompensācija atkarībā no darba tipa.

Darbinieki, kas strādās no pulksten 21:00 līdz pusnaktij, pelnīs dubultu algu un darba vietām būs jānodrošina ceļš mājup un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpe.

«SOS!!!! Jaunas nedienas ar krāsoto degvielu. Lopkopji ir spiesti likt traktorus pie sētas un dalīt barību ar rokām, jo iegādātā krāsotā dīzeļdegviela ir skaisti sasalusi, lai gan rakstīts, ka līdz –31 grādam būs viss kārtībā.» Šādu vēstījumu sociālajā vietnē Facebook izplatījusi kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā medijam izdevies noskaidrot, problēma skārusi Mālpils novada saimniecību Kangari un tās saimnieci Daci Vilciņu. Viņa norādījusi, ka līdz šim nekādu problēmu nav bijis, taču sestdien, lejot dīzeļdegvielu traktorā Belarus, tas izdevies ar lielām grūtībām. «Lejot iekrāsoto dīzeļdegvielu traktora tvertnē, konstatējām, ka tā neiet cauri sietiņam, jo veidojas vižņi jeb tāda kā pļura,» viņa stāsta par piedzīvoto.

Degvielu saimnieki uzglabā 20 l plastmasas kannās, kas atrodas metāla konteinerā. Tā iepirkta pagājušā gada novembrī un decembrī. Lai arī kā sasalšanas punkts dīzeļdegvielai norādīta temperatūra –31 grādi pēc Celsija, tik zemas temperatūras Mālpils pusē sestdien nav bijis. Notikušā dēļ bija apgrūtināti darbi saimniecībā un aizkavējās barības piegāde 23 slaucamo govju ganāmpulkam, ko saimnieki veic ar šo traktoru. Dace Vilciņa degvielu iegādājusies no Virši-A.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Darja un Egors Grabari pirms divarpus gadiem pārcēlušies no Sanktpēterburgas uz Latviju un Ādažu novadā atvēruši nelielu kombučas ražotni "Rudy"s Kombucha".

Ideja izveidot kombučas projektu abiem radās pirms diviem gadiem. Brīdī, kad sākās eksperimenti ar kombučām, Egors paralēli jau strādāja pie diviem alus ražotņu projektiem.

"Amerikā un Rietumeiropā kombuča jau sen ir bijis populārs un labi pazīstams dzēriens, kura ražošanas tirgus aug ļoti strauji. Kombuču sākām gatavot mājās, 5 litru ūdens kannās. Cienājām draugus un paziņas, līdz sāka prasīt arvien vairāk, un pašlaik mūsu hobijs mājās ir pārvēties par ģimenes biznesu. Iegādājāmies manuālu skārda bundžu aizvalcēšanas mašīnu, un sākām pārdot "Rudy"s Kombucha" vairākiem alus bāriem un kafejnīcām," stāsta "Rudy"s Kombucha" izveidotāji.

"Ideja par nosaukumu radās, jo mums ir jauks četrkājains draugs – taksis, vārdā Rūdijs. Par godu Rūdijam jau ir trīs kafijas namiņi, Sanktpēterburgā ("Rudy"s Coffee to Go"). Vienojāmies, ka šī tradīcija jāturpina, jo šis nosaukums mums patiesi ir nesis veiksmi," stāsta Darja un Egors Grabari.

Latvijas uzņēmējiem piederošais ekskluzīvo automašīnu ražotājs Čūskas gadu sagaidījis godam, radot «luksusa tanku» - Dartz Black Snake.

Dartz Black Snake izveidota uz Mercedes GL 63 AMG bāzes, un braucamrīkam ir 5,5 litru V8 bi-turbo dzinējs. Tāpat, iegādājoties automašīnu, iespējams izvēlēties kādu no iekšējās apdares materiāliem, piemēram, čūskādu, krokodilādu, strausu ādu vai vaļu dzimumlocekļu ādu. Savukārt «luksusa tanka» grīdas apdarē izmantota baltās haizivs āda. Automašīnas virsbūve rotāta ar zeltu, bet, ja ir vēlme, iespējams to izrotāt arī ar dimantiem.

Uzņēmuma Dartz īpašnieks Leonards Jankelovičs norādījis, ka Dartz automašīnas ir «21. gadsimta meistardarbs», kas tā īpašnieku pasargās ne tikai no lodēm, ja nepieciešams, bet arī būs izdevīgs no finansiālā viedokļa jeb, citiem vārdiem, neesot vērts iegādāties luksusa automašīnu, «ja tas būs kārtējais Rolls-Royce Phantop Drophead Coupé Ricā», L. Jankelovičs pauda ārvalstu medijam forbes.com. Automašīnai tiek paredzēti panākumi Ķīnas tirgū, kas kļūst arvien bagātāka un kurā cilvēki arvien vairāk meklē iespējas iegādāties ko unikālu.

Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā nekustamo īpašumu eksporta tirgū varētu būt gaidāms cenu pieaugums līdz pat 10%, taču vietējā tirgū gaidāms ilūziju sabrukums un depresijas iestāšanās, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

«Eiro ieviešana ārvalstu īpašumu pircējiem dos pozitīvu signālu un lata devalvācijas draudu novēršana finanšu riskus mazinās vismaz par 0,5 procentpunktiem. Tas var celt cenas ārzemniekus interesējošiem īpašumiem pat par 10%,» sacīja Šīns.

Savukārt vietējo nekustamā īpašuma tirgu, it īpaši reģionos, pēc iestāšanās eirozonā sagaida ilūziju sabrukums, cerību nepiepildīšanās un tam sekojoša depresija, norādīja Šīns.

«Latvija joprojām ir pārāk atkarīga no Eiropas Savienības naudas piešpricēm, taču jāsaprot, ka šīs naudas kļūs arvien mazāk, jo Eiropa kļūst arvien vājāka salīdzinājumā ar pārējo pasauli,» uzskata Šīns.

Metāla apstrādes uzņēmums SIA Valpro pērno gadu noslēdza ar 11,7 miljonu eiro apgrozījuma, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 767 tūkstošus eiro.

SIA Valpro ražo kannas, kannu aksesuārus, ugunsdzēsības aparātu korpusus un to aksesuārus. Kompānija plāno arī paplašināt nerūsējošā tērauda un liela izmēra ugunsdzēsības aparātu korpusu klāstu, un kāpināt to pārdošanas apjomus.

SIA Valpro kapitāldaļu turētāji ir Uģis Bērziņš, Māra Gaveika-Lielcepure, Inga Rungaine un Aivars Flemings, uzņēmums reģistrēts 1992. gada februārī. Šo gadu laikā vairākkārt veikta SIA Valpro reorganizācija, uzņēmumam pievienojot SIA Vidzeme, SIA Dzelzsgriezējs un SIA Anisoft.