Viena no būtiskākajām kafijas entuziasta prasmēm ir precīzi saprast, kas jums garšo, un zināt burvju kodus, lai to atklātu. Tas ir gandrīz kā būt daļai no visslepenākās kafijas biedrības! Tomēr žargonu daudzums kafijas pupiņu pasaulē var būt ļoti biedējošs. Šodien mēs esam sagatavojuši ceļvedi, kas palīdzēs izprast kafijas terminus, lai jūs vienmēr būtu pārliecināti par to, ko pērkat un gatavojat. Cik svarīgas ir kafijas dzirnaviņas? Kādas garšas piemīt kafijas pupiņām? Jautājumu ir daudz.

Kafijas pupiņu pamatprincipi

Laba kafijas dzirnaviņas mašīna nav iedomājama bez kafijas pupiņām. Sāksim ar pamatiem. Kafijas pupiņas ir cieti, grauzdēti graudiņi, no kuriem tiek gatavoti komplicēti kafijas dzērieni. Vispirms tiek samaltas kafijas pupiņas. Pārdošanā ir pieejamas jau apstrādātas iepriekš samaltas kafijas pupiņas, taču šajā procesā tās zaudē daļu no tām piemītošajām eļļām un svaiguma. Šķīstošās kafijas ražošanas process tiek veikts ilgstoši, lai varētu nodrošināt, ka tā uzreiz izšķīst ūdenī, tāpēc nav nepieciešama īpaša pagatavošana un ekstrahēšana – process, kurā karsts ūdens tiek ieliets kafijas biezumos, ļaujot tam pēc tam ievilkties. Tas ir ērts veids, kā ātri iegūt enerģijas lādiņu, taču tādā veidā iespējams zaudēt kafijas pupiņu oriģinālās garšas un aromātu, turklāt ar šķīstošo kafiju pagatavots dzēriens nebūs tik kvalitatīvs. Kafijas pupiņas ir kafijas auga sēklas, kas atrodas kafijas ķirša/augļa iekšpusē. Zaļās kafijas pupiņas ir neapgrauzdētas.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šī gada pirmajos 9 mēnešos kāpinājis kafijas tirdzniecību, pārdošanas apjomiem pieaugot par gandrīz 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā.

Šobrīd uzņēmums kāpinājis divu savu kafijas zīmolu “Freschezza” un “Roi’s” saražotās kafijas apjomu, AS “Hestio” meitas uzņēmumam Latvijā “Hestio” vajadzībām grauzdējot vidēji 10 tonnu kafijas mēnesī. Uzņēmums skaidro, ka pārdotais un saražotais kafijas apjoms audzis, pateicoties uzņēmuma attīstītajiem kafijas iekārtu nomas pakalpojumiem, kā arī piesaistot klientus no biznesa sektora. Vislielāko daļu no pārdotā apjoma jeb 60% veido tieši zīmola “Freschezza” kafijas maisījums Gran Crema.

“Šogad esam veiksmīgi pilnveidojuši un attīstījuši savu kafijas iekārtu nomas parku, kas likumsakarīgi ir veicinājis arī pārdotās kafijas apjomu. Ņemot vērā, ka mūsu biznesa pamatā ir darba vides risinājumu nodrošināšana, novērojam, ka klientiem pieaug interese visu iegādāties vienuviet un šajā kontekstā šādu kombināciju veido kafijas iekārtu noma un Latvijā grauzdēta kafija, ko ražojam sadarbojoties ar mūsu meitas uzņēmumu SIA “Auron Coffee Roastery”. Šobrīd vislielāko pieaugumu novērojam tieši biznesa klientu vidū, nedaudz mazāk – valsts sektorā,” komentē AS “Hestio” pārdošanas direktors Gustavs Dreimanis.

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas , vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ . Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas.

Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu nesto izmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Kafijas industrijas izaicinājumi

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus – kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons ir iegādājies kafejnīcas "Bella Bella" ēku Mežaparkā, kurā plāno izveidot restorānu, investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA sacīja Ķirsons.

Viņš sacīja, ka patlaban ēkā ir kafejnīca, kuru viņš vēlas pārveidot, un tās nosaukums būs "Daba". Šādu nosaukumu viņš izvēlējies, jo Latvijā nevajag piesārņot dabu, kā arī restorānā plānots piedāvāt dabīgus ēdienus.

Ķirsons minēja, ka viss restorāns būs izveidots 2026.gadā, tomēr šogad jūlijā plānots atklāt restorāna pirmo kārtu, lai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos varētu uzņemt vairāk cilvēku. Viņš atklāja, ka, iespējams, līdzšinējā kafejnīca pirms svētkiem uz kādu laiku tiks aizvērta, lai pārtaisītu virtuvi.

Kafejnīcas iegādes summu Ķirsons neatklāja, tomēr viņš atzina, ka projektā noteikti papildus tiks ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp tikšot piesaistīti arī arhitekti.

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" investējis aptuveni 90 000 eiro jauna koncepta "Kalve Espresso Room" kafejnīcas izveidē Vecrīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, informē "Kalve Coffee" pārstāvji.

Jaunā kafejnīca ir uzņēmuma sestā kafejnīca un veikals Rīgā. Savukārt tuvāko mēnešu laikā "Kalve Coffee" plāno atvērt jaunas kafejnīcas arī Tallinā un Viļņā.

Caur biržu uz Eiropu

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to,...

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistījis 1,16 miljonus eiro, kas galvenokārt tiks izmantoti uzņēmuma tālākai attīstībai. IPO piedalījās kopumā 1255 investori.

Visi investoru pieprasījumi IPO ietvaros tiks pilnībā apmierināti, ņemot vērā, ka piedāvājuma maksimālais kapitāla piesaistes apjoms bija 1,5 miljoni eiro.

Darījums iekļauj iepriekš paredzēto otro investīciju uzņēmuma akcijās no basketbolista Dāvja Bertāna, kas notiks līdz ar izsniegtā aizdevuma konvertēšanu akcijās par IPO cenu.

No IPO piesaistītos līdzekļus plānots izmantot, lai 2025.gadā atvērtu pirmās sešas "Kalve Coffee" kafejnīcas-veikalus Igaunijā un Lietuvā, savukārt 2026.gadā attīstītos ārpus Baltijas valstīm.

"Kalve Coffee" 2024.gadā, pēc provizoriskajiem datiem, strādāja ar 3,405 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās 3,5 reizes - līdz 185 845 eiro, liecina kompānijas neauditētais gada pārskats.

"Kalve Coffee" reģistrēta 2017.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Gatis Zēmanis.

Tallinas pilsētas centrā durvis vērusi Kalve Espresso Rooms kafejnīca – Tatari, savukārt drīzumā durvis vērs arī Raua kafejnīca.

Tatari Espresso Room piedāvā 29 sēdvietas 70 m² platībā, bet Raua – 54 m² varēs uzņemt 25 viesus. Abu kafejnīcu interjerus veidojusi Field Studio, iedvesmojoties no ēku vēsturiskās arhitektūras.

“Tallina ir dabisks nākamais solis mūsu attīstības stratēģijā. Redzam lielu potenciālu sadarboties ar vietējo kopienu un iepazīstināt Tallinas iedzīvotājus ar mūsu pieeju ilgtspējīgai un kvalitatīvai kafijai,” norāda Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee valdes priekšsēdētājs.

Pirms kafejnīcu atvēršanas Kalve jau pieteica sevi Igaunijas tirgū, piedaloties Tallinn Coffee Festival un rīkojot People’s Choice Cupping, kur uzņēmuma piedāvājums guva plašu vietējo atsaucību.

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" līdz šī gada beigām plāno atvērt jauna koncepta kafejnīcu Valdemāra ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Precīza investīciju summa vēl nav zināma, jo aizvien turpinās kafejnīcas izveides darbi, taču vidēji vienas kafejnīcas atvēršana atkarībā no tās atrašanās vietas izmaksā aptuveni no 80 000 eiro līdz 100 000 eiro, norādīja "Kalve Coffee" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis.

Caur biržu uz Eiropu

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to,...

Šī būs piektā "Kalve Coffee" kafejnīca Rīgā un jaunais koncepts paredz kafejnīcas izveidi viesistabas stilā, norāda uzņēmumā.

Līdztekus Zēmanis atzīmē, ka kafejnīcu vadīs kafijas eksperts un vairāku barista sacensību laureāts Jānis Podiņš.

Viņam ir 13 gadus pieredze kafijas nozarē. Viņš ir piedalījies aptuveni 20 pasaules līmeņa kafijas sacensībās, kur divas reizes arī pārstāvēja Latviju. Līdz šim Podiņš ir vadījis divas specializētas kafijas kafejnīcas - Vācijā un Dānijā, pēdējā kafejnīcā strādājot septiņus gadus, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" līdz 29.novembrim īstenot akciju publisko piedāvājumu (IPO) investoriem Latvijā un Igaunijā piedāvājot līdz 250 000 akcijām, kur vienas akcijas cena ir seši eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums plāno piesaistīt līdz 1,5 miljoniem eiro.

No IPO piesaistītos līdzekļus plānots izmantot, lai 2025.gadā atvērtu pirmās sešas "Kalve Coffee" kafejnīcas-veikalus Igaunijā un Lietuvā, savukārt 2026.gadā attīstītos ārpus Baltijas valstīm. Tāpat piesaistītie līdzekļi ļaus paaugstināt efektivitāti un paplašināt ražotnes procesus, kā arī iegādāties iekārtas.

Šobrīd uzņēmumam ir četras kafejnīcas-tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī viena Vācijā. Uzņēmums piedāvā kafijas aparātu nomu un apkopi, kafijas pupiņas un privāto preču zīmolu izveidi, kā arī nodrošina kafijas iegādi e-komercijas platformā.

"Kalve Coffee" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,492 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 100 404 eiro. Savukārt pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 2,489 miljonu eiro apgrozījumu un guva 53 439 eiro peļņu.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Gatis Zēmanis.

Latvijas kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" kafejnīcas izveidē Viļņā investējis 120 000 eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Viļņā atvērtā kafejnīca ir pirmā kompānijas kafejnīca Lietuvā un desmitā kopumā kompānijas kafejnīcu tīklā.

"Šis nozīmīgais solis iezīmē uzņēmuma ienākšanu trešajā Baltijas valstī, padarot "Kalve Coffee" par reģionālu zīmolu ar klātbūtni visās Baltijas galvaspilsētās," minēts paziņojumā.

"Kalve Coffee" vadītājs Gatis Zēmanis atzīmē, ka Lietuvā ir spēcīga "specialty" kafijas kopiena, un kompānija vēlas būt tās aktīva daļa, piedāvājot savu pieredzi un koncepciju.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" 2024.gadā strādāja ar 3,405 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa kāpusi 3,5 reizes un bija 185 845 eiro.

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" investējis vairāk nekā 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērija aizņem gandrīz 400 kvadrātmetru platību, nodrošinot 108 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt arī āra terasi, norāda uzņēmumā.

Patlaban Latvijā darbojas 19 "Čili pizza" picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Nākamā gada pirmajā pusē uzņēmums plāno atvērt vēl vienu "Čili pizza" picēriju iepirkšanās centrā "Teika Plaza".

"Tiamo grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Teika Plaza" investējis 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērijas platība ir teju 330 kvadrātmetru un tajā pieejamas 94 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt āra terasi ar papildu galdiņiem.

Līdz ar jaunās picērijas atklāšanu "Tiamo grupas" vadībā Latvijā ir 20 zīmola "Čili Pizza" picērijas.

"Tiamo grupa" 2023.gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

"Tiamo grupā" ietilpst "Čili pizza" picērijas, kā arī restorāni "MO Liepāja", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik" Liepājā, kafejnīca "O!Bistro", "Pizzarella" un bērnudārzu un skolu ēdinātājs Liepājā "Māras Lācis". "Tiamo grupa" ir īpašniece arī nekustamā īpašuma pārvaldītājam SIA "Jūrmalas parks".“Tiamo grupa” investē 250 000 eiro un atver jaunu “Čili Pizza” tirdzniecības centrā “Teika Plaza”

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" investējis 200 000 eiro jaunas "O!Bistro" kafejnīcas izveidē Liepājā, Rakstvežu ielā, bijušajā policijas ēkā, blakus Liepājas Pētertirgum.

Jaunajā 150 kvadrātmetru kafejnīcā ir ap 60 sēdvietu, kā arī iekārtota āra terase tirgus pagalmā.

Rakstvežu ielas “O!Bistro” atrodas vēsturiskajā, arhitekta Paula Maksa Berči 1885. gadā projektētajā policijas ēkā. Savukārt kafejnīcas klasisko, askētisko interjeru papildinājuši grafiti mākslinieka Elementton zīmējumi.

“Ņemot vērā pieprasījumu pēc siltām pusdienām, nolēmām atvērt “O!Bistro” Liepājas centrā. “O!Bistro” kafejnīcā ir iespēja pasūtīt veselīgas un sātīgas pusdienas no augstvērtīgiem produktiem – bez mazvērtīgajiem taukiem. Tāpat liela nozīme ir vietai – mums ir liels prieks, ka varēsim strādāt vēsturiski skaistā, renovētā un funkcionālā ēkā,” saka Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs. “Saskatām zīmola O!Bistro potenciālu, tādēļ plānojam atklāt jaunus “O!Bistro” arī citās pilsētās.”

Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šogad investējis 300 000 eiro nomas iekārtu parka atjaunošanā un aptuveni 180 jaunu kafijas un ūdens iekārtu iegādē.

Uzņēmumam tas ļāvis gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2023. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem, audzēt nomas pakalpojumu pārdošanas apjomu par 40%.

Nomas pakalpojumu portfelī iekļaujas kafijas iekārtu, ūdens aparātu un drukas iekārtu nomas serviss. Biroja preču tirdzniecība šī gada pirmajā pusgadā saglabājusies pērna gada līmenī. Kopumā uzņēmuma prognozes par pārdošanas apjoma pieaugumu visos uzņēmuma darbības segmentos liecina, ka līdz gada beigām tas varētu sasniegt par 6% lielāku kāpumu, nekā tas bija 2023. gadā.

Hestio izpilddirektors Toms Bergs uzsver, ka nomas pakalpojumu darbības segmenta stiprināšana ir stratēģisks solis, analizējot darba vides pieprasījuma tendences.

Foto: Ksenukai.lv

Kafijas automāts ir neaizstājams palīgs ikvienam kafijas mīļotājam, kas gardus kafijas dzērienus vēlas baudīt bez liekas piepūles. Taču plašajā tirgus piedāvājumā orientēties var būt sarežģīti, tāpēc pirms jauna kafijas automāta iegādes, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un kafijas automāta funkcionalitāti.

Tāpēc šajā rakstā aplūkosim būtiskākās funkcijas, kam pievērst uzmanību, lai izvēlētos tieši savām vajadzībām un gaumei atbilstošāko kafijas automātu.

Kafijas automāta izvēles ceļvedis

Mūsdienu tirgū pieejamā kafijas automātu daudzveidība ļauj ikvienam kafijas entuziastam atrast savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko modeli. Lai atvieglotu izvēles procesu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, iegādājoties jaunu kafijas automātu.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Lai ceļojums uz Turciju izdotos veiksmīgs, ir vairākas būtiskas lietas, ko Tev vajadzētu zināt. Lasi un noskaidro par nepieciešamajiem dokumentiem, kultūru, etiķeti, sadzīviskus padomus, laikapstākļu novērojumus un drošības ieteikumus. Esam vienuviet apkopojuši svarīgāko informāciju un padomus, ko ņemt vērā, ja ceļojuma galamērķis ir Turcija.

1. Drošības un veselības ieteikumi

Kā ikvienā ceļojumā, arī dodoties uz Turciju, vēlams iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, lai neparedzētu gadījumu laikā vari justies droši.

Lielākajās pilsētās un tirgū uzmanies no kabatzagļiem un krāpniekiem, kas mēdz pārbaudīt tūristu modrību brīžos, kad apkārt ir liela cilvēku burzma un pūļi.

Dzeramo ūdeni no krāna dzer nevajadzētu. Tā vietā var iegādādāties ūdeni pudelēs.

2. Nepieciešamie dokumenti

Ceļošana uz Turciju ir vienkārša, lai arī tā atrodas ārpus Eiropas Savienības. Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Turcijā, nav nepieciešama vīza, ja ceļojuma laiks nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā. Ja plānots garāks ceļojums, tad gan nepieciešams nokārtot vīzu, lai varētu ilgstoši uzturēties Turcijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Kafijas pupiņu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpušas par 115%, būtiski dārgākas kļuvušas arī kakao pupiņas, liecina Trading Economics dati.

Kafijas cenas pasaules tirgū piedzīvojušas kāpumu jau vismaz pēdējos septiņus gadus, 2025. gada februārī sasniedzot 404,52 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolārus par mārciņu (USD/Lbs). Salīdzinot ar 2019. gadu, kad kafija maksāja 95,47 USD/Lbs, cenas pieaugušas vairāk nekā četras reizes. Salīdzinot ar 2024. gadu, šā gada februārī būtiski kāpušas arī kakao, saulespuķu eļļas, sviesta, rapša, piena, tējas, palmu eļļas, apelsīnu sulas, siera un citu pārtikas produktu cenas, savukārt, vērtējot datus vairāku gadu griezumā, vērojams arī olīveļļas cenu pieaugums, liecina Trading Economics dati. Vietējie uzņēmēji nenoliedz - cenu kāpums ietekmē arī Latvijas tirgu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Investējot vairāk nekā 400 000 eiro, Viesītē atklāta jauna Fišera alus darītava – ģimenes veidots uzņēmums, kas apvieno vietējo ražošanu, viesmīlības centru un ambiciozu redzējumu par Latvijas un Eiropas tirgu iekarošanu.

Šobrīd alus darītava ražo 30 tonnas mēnesī, savukārt pilnā ražošanas jaudā – līdz 40 tonnām mēnesī – plānots darboties tuvāko 2–3 mēnešu laikā.

Projekts tapis ar mērķi kļūt ne tikai par kvalitatīva alus ražotāju, bet arī par daudzfunkcionālu apmeklējuma vietu – vienā ēkā izveidota arī kafejnīca un neliela viesnīca.

“Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību, ka laba ideja, kvalitatīvs produkts un reģionāla piederība var veidot konkurētspējīgu zīmolu,” uzsver darītavas dibinātājs Lauris Fišers. “Mēs ieguldām ilgtermiņā – gan kvalitātē, gan attīstībā. Un Viesīte ir īstā vieta, kur to darīt.”

Fišera alus klāstā šobrīd ir trīs šķirnes: Fišers Gaišais Lager, Fišers Oriģinālais un Fišers Tumšais, kas brūvēts pēc īpašas receptes. Tuvākajā laikā plānots papildināt sortimentu ar IPA tipa alu, kas atbildīs pieaugošajam pieprasījumam gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Draugiem Group uzņēmuma Printful centrālā biroja priekšā, līdzšinējo stāvvietu vietā, uzsākta funkcionāla skvēra izveide, kura centrālais elements būs 12 metrus augsts robīnijas jeb baltās akācijas dižstāds.

Visi Draugiem Group biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī pie Printful ēkas tiek iekārtota apzaļumota un labiekārtota ārtelpa. Lēmums izveidot skvēru tika pieņemts pirms trim gadiem, kad Printful komanda iekārtojās tikko renovētajā birojā.

“Gandrīz vienlaicīgi ar Printful iekārtošanos jaunajā birojā mēs izglābām šo robīniju no nociršanas lielveikala būvlaukumā Mārupē. Koks audzis apmēram 80 gadus smilšainā augsnē, tāpēc mēs to pārvedām uz Annas koku skolas ciemu, rūpīgi atveseļojām, un tagad tas ir gatavs jaunai dzīvei,” saka skvēra iekārtošanas komandas vadītājs, uzņēmuma “Labie koki” saimnieks Edgars Neilands.

Koks tiks iestādīts īpaši izveidotā ozolkoka konstrukcijā, kas aprīkota ar vides apstākļu mērīšanas, kā arī automātiskās laistīšanas sistēmām un neskar Rīgas apakšzemes infrastruktūru. Apkārt kokam tiks izveidoti vides objekti ar iespēju ikvienam strādāt un atpūsties starp ābeles, ķirškoka, egļu, kā arī dažādu ziedu un graudzāļu dobēm.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.