Jaunākais izdevums

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp Peter Elam Håkansson, East Capital grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs, Adam Kostyal, Nasdaq Stockholm prezidents, Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, Vera Sutedja, Erste Group akciju kapitāla tirgus vadītāja, Valters Ābele, Citadele banka valdes loceklis un finanšu direktors, Agnese Ozolkāja, Rīgas Ūdens valdes locekle, Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Artur Szeski, Fitch Ratings vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos, Bjarney Anna, Islandsbanki IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore, Regimantas Valentonis, Artea Asset Management investīciju vadītājs, Burkhard Kübel-Sorger EBRD viceprezidents un finanšu direktors un citi.

Konferences laikā notiks arī Baltijas valstu emitentu prezentācijas – no Latvijas piedalīsies Elko Grupa, Virši-A, Storent Holding, no Igaunijas ESTO Group, EfTEN un Endover, no Lietuvas – Lietuvos centrinė kredito unija.

“Baltijas kapitāla tirgus konference sniedz unikālu iespēju satikt nozares līderus, jaudīgus ekspertus un politikas veidotājus vienuviet, lai kopīgi diskutētu par reģiona attīstību. Šeit dzimst jaunas idejas un veidojas partnerības, kas stiprina kapitāla tirgu. Ilgtspējīgu izaugsmi iespējams sasniegt tikai caur atklātu dialogu un sadarbību,” uzsver Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja.

“Straujāka ekonomikas izaugsme nav iespējama bez attīstīta un labi funkcionējoša kapitāla tirgus – tāpēc Baltijas valstu kopējais mērķis ir veidot vienotu un spēcīgu kapitāla tirgu, kas piesaista investorus un veicina reģiona ekonomikas attīstību. Reģionāla sadarbība nav tikai ekonomiska izvēle – tā ir stratēģiska nepieciešamība. Kopā mēs varam izveidot noturīgāku tirgu, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Spēcīgu kapitāla tirgu nevar izveidot viena institūcija – tas ir kopīgs darbs, kas prasa sadarbību starp institūcijām, valstīm un nozarēm. Šī kopīgā vīzija ir arī viens no iemesliem, kāpēc Baltic Capital Markets Conference ir nozīmīga – tā ir platforma, kur notiek sarunas, kas pārtop reālos darbos,” skaidro Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aplūkos Baltijas kapitāla tirgus attīstības virzienus, investoru aktivitāti un finanšu institūciju lomu reģiona izaugsmē, tostarp:

  • kā kapitāla tirgus var veicināt valsts finanšu un investīciju izaugsmi, analizējot Baltijas kapitāla tirgus lomu valsts finansējuma avotu dažādošanā un infrastruktūras projektu attīstībā;
  • kāpēc Baltijas akciju tirgū vērojams IPO klusums un vai tā ir reģionāla vai globāla tendence;• vai Baltijas uzņēmumi piepilda investoru gaidas parāda vērtspapīru tirgū un kā veicināt pieejamību plašākai investoru auditorijai;
  • banku loma kapitāla tirgus attīstībā, kādas jaunas iespējas tā paver bankām un kā tās var izmantot reģiona ekonomikas izaugsmes veicināšanai;
  • kā attīstās Baltijas investoru vide un institucionālo investoru loma ceļā uz tirgus briedumu.

Ar pieredzi par veiksmīgiem kapitāla tirgus darījumiem dalīsies Islandsbanki, Rīgas ūdens, Valstybės investicinis kapitalas un Citadele banka.

Detalizēta konferences programma: https://www.balticcapmarkconference.com/

Konferenci organizē COBALT, Eversheds Sutherland Bitāns, GSK Stockmann, Signet Banka un Sorainen. Partneri – BDO, LHV, Newsec, Tegos. Atbalstītāji – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija, Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, Mission Latvia, Nasdaq. Informatīvie partneri – Dienas Bizness, Delfi, Investoru klubs, IR, Mediāna, Radio SWH.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas finanšu ministri tiksies Rīgā, Baltic Capital Markets Conference 2025

Db.lv,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Finanses

ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis līdzdalību INDEXO, iegūstot kopā jau 12.37% akciju

Db.lv,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir palielinājis līdzdalību DelfinGroup līdz 29,79%, liecina DelfinGroup paziņojums biržā “Nasdaq Riga”. ALPPES Capital savu līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, konsolidējot Aigara Kesenfelda ģimenes locekļu un viņu uzņēmumiem piederošās DelfinGroup akcijas uzņēmumā ALPPES Capital.

ALPPES Capital līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, lai piedalītos brīvprātīgajā akciju atpirkumā, ko INDEXO plāno izteikt DelfinGroup akcionāriem. ALPPES Capital vadība norāda, ka plāno visas uzņēmumam piederošās DelfinGroup akcijas konvertēt uz INDEXO akcijām ar mērķi palielināt līdzdalību INDEXO grupā.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14.46% INDEXO grupas akciju. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

ALPPES Capital norāda, ka INDEXO grupas akcijas ir uzņēmuma ilgtermiņa finanšu investīcija. ALPPES Capital ir apņēmies vismaz līdz 2030. gadam nepārdot INDEXO grupas akcijas un tādējādi piedalīties INDEXO grupas attīstībā un sagaidāmās uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Reklāmraksti

Efektīvāka ierīču pārvaldība uzņēmumiem un valsts/pašvaldību iestādēm ar Apple Biznesa pārvaldnieku

Capital,11.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.

Finanses

Summus Capital peļņa sasniedz 5,8 miljonus eiro

Db.lv,18.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada otrajā ceturksnī “Summus Capital” ir turpinājis apliecināt savu konkurētspēju, publicējot finanšu rezultātus, kas liecina par uzņēmuma spēju apvienot stabilitāti ar izaugsmi.

Neskatoties uz dažiem sezonāliem faktoriem, kas ietekmējuši atsevišķas ieņēmumu pozīcijas, uzņēmumam izdevies ne tikai saglabāt stabilu nomas ienākumu plūsmu, bet arī palielināt pamatdarbības peļņu. “Summus Capital” tīrā peļņa 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedz 5,8 miljonus eiro.

Konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedza 13,5 miljonus eiro. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt īrniekiem aprēķināto komunālo pakalpojumu izdevumu samazinājuma dēļ, nomas ienākumi saglabājās stabili. Pamatdarbības peļņa pieauga līdz 9,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 8,9 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Tīrā peļņa sasniedza 5,8 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro ir attiecināmi uz “Summus Capital” kapitāla turētājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.

2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.

Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Klasiskās, zaļās vai aizsardzības – kāda veida obligācijas izvēlēties?

Krišjānis Bušs, COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts,08.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Finanses

Valdība atbalsta budžeta projektu ar 16 miljardu eiro ieņēmumiem un 18 miljardu eiro tēriņiem

LETA,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Lauksaimniecība

ĀCM uzliesmojums Baltic Pork cūku novietnē var radīt vietējās produkcijas deficītu valsts iepirkumos

LETA,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar vairāk nekā 23 000 cūku var radīt vietējās produkcijas deficītu valsts iepirkumos, aģentūrai LETA sacīja SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", kas ir viens no "Baltic Pork" klientiem, valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa minēja, ka uzņēmumi "Baltic Pork" produkciju izmantoja valsts iepirkumos un ēdināšanai skolās, piebilstot, ka valsts iepirkumos, kas ir saistīti ar ēdināšanas pakalpojumiem, drīkst izmantot tikai Latvijas izcelsmes gaļu.

Tomēr kopumā Jansone norādīja, ka patlaban nav pamata satraukumam.

Vienlaikus viņa arī norādīja, ka šī gadījuma ietekmi uz gaļas pārstrādes nozari Latvijā kopumā un arī uz "Kurzemes gaļsaimnieku" būs iespējams novērtēt nākamajā nedēļā.

"Kurzemes gaļsaimnieka" valdes priekšsēdētāja arī informēja, ka "Baltic Pork" produkcijas kravas, kuras bija paredzēts piegādāt šonedēļ, ir atceltas, un "Kurzemes gaļsaimnieks" tās ir aizvietojis ar citu piegādātāju produkciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Ražošana

Koka logu un durvju ražotāja Staļi apgrozījums pērn samazinājies 2,4 reizes

LETA,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.