Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Jaunie, tikko apstiprinātie siltuma tarifi Rīgā 2025./2026. gada ziemai maksājuši amatu “Rīgas Siltuma” valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam un, ļoti iespējams, maksās amatus arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekam – par nodomu atcelt viņus no amata paziņojusi Ekonomikas ministrija.

Kādēļ tā ir noticis? Tādēļ, ka “Rīgas Siltums” sākotnēji pieprasīja nesamērīgi lielu tarifu paaugstinājumu – no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 88,10 eiro/MWh. Saņēmis sabiedrības un politiķu kritiku, uzņēmums savu piedāvājumu samazināja līdz 83,01 eiro par MWh. Rezultātā tarifs nākamajai apkures sezonai pieaugs par 12% (sākotnēji bija plānoti 22%).

Taču arī pēc šīs “koriģētās” pieejas tarifs ir augstāks nekā Viļņā un augstāks nekā Tallinā. Arī daudzās Latvijas pilsētās iedzīvotāji maksās ievērojami mazāk nekā rīdzinieki.Kāpēc Rīgā ir tik dārgs siltums? Galvenais iemesls ir siltuma iepirkuma procedūra. Tā pieļauj un faktiski veicina, ka “Rīgas Siltums” konsekventi izvēlas pirkt dārgāku “Latvenergo” TECos no dabasgāzes saražotu siltumu, nevis lētāku no neatkarīgajiem siltuma piegādātājiem, kas pārsvarā izmanto vietējos atjaunojamos resursus – šķeldu.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Šodien stājas spēkā paaugstinātie Rīgas siltuma tarifi.

"Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau ziņots, ka sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Taču pēc tarifa pārvērtēšanas kāpums tika samazināts.

Līdz šim "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh bija 74,17 eiro par MWh.

Tarifu kāpumu asi kritizēja Rīgas domes deputāti, norādot, ka šāda situācija izveidojusies, laikus nerisinot problēmas.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13%

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti.

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē.

Bez satricinājumiem

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.