Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

Jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programma "StartSchool" un biedrība "Riga TechGirls" īstenos programmu, kas sniegs uzņēmējiem iespēju piedalīties tiešsaistes darbnīcās, mentoringa sesijās un tīklošanās pasākumos kopā ar ASV biznesa jomas pārstāvjiem, informē "StartSchool" un "Riga TechGirls".

Programmas dalībnieki varēs apgūt zināšanas par biznesa mērogošanu, investoru piesaisti un stratēģisku izaugsmes plānošanu, vienlaikus veidojot ilgtermiņa sadarbības kontaktus ar ASV.

Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvji programmas īstenošanas laikā sešu mēnešu garumā piedalīsies tiešsaistes un klātienes pasākumos, kuros līdzdarbosies ASV jaunuzņēmumu pārstāvji, investori un politikas veidotāji.

"Riga TechGirls" vadītāja un "StartSchool" līdzdibinātāja Anna Andersone norāda, ka programma sniedz iespēju Latvijas jaunuzņēmumu kopienai iemācīties domāt plašāk, rīkoties drosmīgāk un izmantot ASV un īpaši Silīcija ielejas pieredzi, lai attīstītu savus uzņēmumus un idejas.

Sievietes no visas Latvijas aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs.

Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, izmantojot MI tehnoloģijas.

“Google AI Essentials” ir pašvadīta tiešsaistes mācību programma, kas pieejama platformā “Coursera”, un tiek nodrošināta, pateicoties Google.org atbalstam. Tā paredzēta sievietēm, kuras vēlas palielināt savu produktivitāti, iepazīt MI pamatprincipus un apgūt dažādu MI rīku izmantošanu.

Programma piemērota dalībniecēm no dažādām nozarēm, profesijām, turklāt tajā nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas. Mācību saturs ietver teorētiskos pamatus, praktiskus piemērus un uzdevumus, sniedzot nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas efektīvai MI integrācijai ikdienas darbā un karjeras attīstībā.

Trešdien atklāta tehnoloģiju biznesa skola "StartSchool", ko dibinājuši uzņēmēji un tehnoloģiju entuziasti, informē "StartSchool" pārstāvji.

Tehnoloģiju biznesa skolas izveidē apvienojusies "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, "Printify" līdzdibinātājs Jānis Berdigans, "Nutrameg" līdzdibinātājs Kristofs Blaus, "Swisscom DevOps Center Latvia" produktu vadītāja Elīna Branta, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš, "Printify" tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs un kiberdrošības, digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa, "Weby.vc" dibinātājs Jēkabs Endziņš, "eazyBI" dibinātājs Raimonds Simanovskis un "Balcia Insurance" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus un uzņēmējs Armands Broks.

Tehnoloģiju uzņēmēji atklāj StartSchool

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs...

“Aktīvi darbojoties Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, ar domubiedriem identificējām būtisku izaicinājumu - tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana, cilvēku, kuri varētu gan dibināt jaunus uzņēmumus, gan pievienoties jau esošajiem, veicinot to attīstību. Esmu gandarīta, ka tik daudzi nozares uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, aizsākot jaunu posmu Latvijas tehnoloģiju izglītībā,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone.

"StartSchool" pašreiz norisinās studentu uzņemšana, kas turpināsies līdz 31.maijam. Skolā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programmu, bet nozares uzņēmumu ziedojumi nodrošinās bezmaksas studiju vietas labākajiem studentiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu. Mācības "StartSchool" sāksies jau augustā, piedāvājot 100 motivētiem studentiem iespēju bez maksas mācīties platformā, kurā pieejams plašs saturs, uzdevumi, vieslekcijas no programmas partneriem, kā arī mentoru atbalsts.

Pieteikties dalībai "StartSchol" iespējams vietnē "https://www.startschool.org/apply".

Lai gūtu panākumus, nepieciešama profesionāla un saliedēta komanda, kas ar degošām acīm raugās vienā virzienā, uzskata Pauls Siliņš, Riga TechGirls valdes loceklis.

Ticība vīzijai un pat vistrakākajām idejām ir viena no galvenajām veiksmes atslēgām, kas palīdz sasniegt jebkurus uzstādītos mērķus, domā P.Siliņš. Vadītāja galvenais uzdevums šajā gadījumā ir iemiesot sevī šo ideju un nodot to tālāk savai komandai - līderim ir jāspēj cilvēku acīs iedegt to uguntiņu un rosināt vēlmi vienmēr darīt vairāk. Tāpat liela loma veiksmes stāstā ir arī vēlmei augt un attīstīties, atzīmē P.Siliņš. Mūsdienās apkārtējā vide mainās ļoti strauji, tāpēc mums ir jāmāk saglabāt sava aktualitāte un jāmainās līdzi laikam, domā Riga TechGirls valdes loceklis.

Sāk no nulles

Bērnībā es sapņoju kļūt par arheologu, jo mani vienmēr fascinējusi senā vēsture, stāsta P.Siliņš. “Atceros, ka ar aizrautību skatījos Indiana Džonsa (Indiana Jones) filmas, sekojot līdzi viņa piedzīvojumiem dārgumu meklējumos. Vienmēr esmu uzskatījis, ka mums jāzina sava vēsture, tāpēc arī arheoloģija bija viena no jomām, kas mani tiešām interesēja. Pusaudžu gados mani savukārt aizrāva datorspēļu industrija, taču tolaik Latvijā profesionāli apgūt, piemēram, datorspēļu izstrādi, nebija iespējams. Ārzemēs tas izmaksāja dārgi, tāpēc no šī sapņa diezgan ātri atteicos. Ja godīgi, vidusskolas laikos man īsti nebija pārliecības, kas es vēlos būt, tāpēc studiju izvēle nebija vienkārša. Atminos, ka apjucis staigāju pa izstādi Skola, pētot augstskolu piedāvājumus, un nejauši uzdūros Ekonomikas un kultūras augstskolas stendam. Interesanta šķita izklaides un atpūtas industrijas vadība. Tā nebija mana sapņu profesija, taču es zināju - ja nekur neiestāšos, pastāv risks, ka studijas neuzsākšu vispār, tāpēc nolēmu mēģināt,” stāsta P.Siliņš, kurš aktīvi iesaistījās arī studentu pašpārvaldes darbā un pievērsās profesionālajai karjerai.

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes”, saka Jānis Berdigans, skolas ģenerālatbalstītājs.

Programma tiek veidota sadarbībā ar ASV atzītu IT izglītības programmu un tās dibinātāji apņēmušies nodrošināt finansējumu 780 tūkstošu eiro apmērā pirmajiem trīs gadiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu, kuru absolvējuši vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo četros kontinentos, kuri strādā Apple, Google, Tesla, Microsoft, Linkedin, Zoom vai izveidojuši savus jaunuzņēmumus. Skolas dibinātājus iedvesmojusi “Stockholm School of Economics in Riga” pieredze, sagatavojot augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri guvuši panākumus dažādās nozarēs.

Pirmo mācību gadu finansē Latvijas tehnoloģiju uzņēmēju, investoru un ekspertu ziedojumi nodobinājumam “Tech Education Foundation”, kuru veido – tehnoloģiju apmācību kuratore Anna Andersone (“Riga TechGirls”), tehnoloģiju uzņēmēji Jānis Berdigans (“Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai”, “Printify”), Kristofs Blaus (“Nutrameg”), Elīna Branta (“Swisscom DevOps Center Latvia”), Andris K. Bērziņš (“Change Ventures”), tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs (“Printify”) un kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Šobrīd tikai 56% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes. Digitālās desmitgades mērķis 2030. gadam ir 70% iedzīvotāju, kuriem ir vismaz pamata digitālās prasmes.

Saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” datiem, Latvijā pamata digitālas prasmes ir 44% vīriešu un 46% sieviešu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 63% (gan vīriešiem, gan sievietēm), bet Lietuvā 50% vīriešu un 55% sieviešu. Igaunija ir salīdzinoši tuvu digitālās desmitgades mērķiem, ko lielā mērā sekmējis arī “Tīģera lēciens” – jau 1996. gadā uzsākta programma, kuras ietvaros Igaunijas skolās tika plaši ieviestas digitālās tehnoloģijas, kā arī likti pamati e-pārvaldes sistēmai. Vai Latvijā ir iespējams savs “tīģera lēciens” vismaz 2025. gadā?

Lietuvas un Igaunijas jaunieši digitālo prasmju lomā apsteidz latviešus Digitālo prasmju pilnveidē Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, īpaši no Igaunijas. To liecina gan minētie kopējie iedzīvotāju digitālo prasmju rādītāji, gan dati, kas iezīmē tieši jauniešu digitālo pratību. Proti, “Eurostat” dati liecina, vien 67% Latvijas jauniešu (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) ir pamata digitālās prasmes vai prasmes, kas vērtējamas nedaudz virs pamata prasmēm. Igaunijā šis rādītājs ir 87%, bet Lietuvā – 80%. Tajā pašā laikā līdzīgi pētījumi liecina, ka sociālo mediju lietošanā esam apsteiguši kaimiņus. Šī tendence patiesībā ir satraucoša, jo sociālo mediju, interneta un arī mākslīgā intelekta izmantošanai būtu jāiet kopsolī ar digitālo prasmju pilnveidi.

Latvijas jaunuzņēmumu kopiena apvieno gan pieredzējušus cilvēkus, kuri izgājuši cauri uzņēmuma dibināšanas un attīstīšanas procesam un gatavi dalīties zināšanās, gan jaunus talantus, kuru biznesa plāni vēl, ir tikai idejas līmenī.

Piederība kopienai ļauj paraudzīties uz savu ideju citām acīm, gūt pieredzi, mentora atbalstu, kā arī motivē soli pa solim veikt visus nepieciešamos mājasdarbus, lai no idejas nonāktu līdz reālam biznesam. Kopiena ar dažādām programmām sniedz īpašu atbalstu jaunuzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, kas palīdz sekmēt dzimumu līdzsvaru jaunuzņēmumu vidē.

Kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki

Lai gan man ir plaša pieredze dažādu nozaru uzņēmumu vadībā, nekad nebiju sekojusi savai idejai, veidojot biznesu no nulles. Taču jau ilgstoši prātā pārcilāju sava uzņēmuma ideju, kas saistīta ar e-komerciju. Tā kā trūka pieredzes tieši ar jaunuzņēmumiem, nezināju, kā nonākt no sākotnējās idejas līdz pat posmam, kad projektam jau var piesaistīt investorus un sākt to īstenot. Uzzinot, ka biedrība "Riga TechGirls" īsteno uzņēmējdarbības pirmsakselerācijas programmu “SPRING UP”, lai sniegtu iespēju attīstīties agrīnas stadijas jaunuzņēmumu idejām, kuros vismaz viena no dibinātājām ir sieviete, nolēmu, ka ir laiks sākt darbu pie savas idejas, un šī programma var būt lielisks atbalsts. Zināju, ka kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki, kuri palīdzēs palūkoties uz ideju no citas puses.

Teju puse (42%) IT nozares uzņēmumu šogad palielinājuši, darbinieku skaitu, bet 71% nozares organizāciju līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, tā liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati.

IT uzņēmumu kodols ir zināšanas, tāpēc ir svarīgi nodrošināt zināšanu pārnesi un pārdomātu jauno talantu iekļaušanas procesu. Lai to īstenotu, ir svarīga ne tikai visas tehniskās informācijas dokumentēšana un strukturēšana, bet arī dažādi atbalsta mehānismi – mentorings, “badiju” sistēma u.c.Lai jauns darbinieks labāk izprastu uzņēmumu un nozari kopumā, pirmais solis ir iepazīties ar instrukcijām un vadlīnijām, kam ideālā gadījumā jābūt katrā organizācijā.

Papildus tam, lai iekļaušanās būtu ātrāka un efektīvāka, ir t.s. “badiju” sistēma – katram jaunajam darbiniekam ir iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša kolēģa, kurš strādā pie tā paša projekta vai tās pašas jomas.Tas, cik lielā mērā katrs jaunais talants, kurš pievienojas IT nozarei, ir tai gatavs, lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. Ikvienā industrijā pastāv atšķirība starp to, ko esam mācījušies, un kā lietas notiek praksē. Turklāt cilvēki ir ļoti dažādi – ir tādi, kuri pārkvalificējas un nāk pavisam no citas nozares, ir tādi, kuriem ir plaša pieredze IT jomā, bet arī viņiem ir jāapgūst attiecīgās organizācijas specifika.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Uzņēmumi arvien vairāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku noturēšanu un nākamo līderu attīstību. Starptautiskā līderības pētījuma “Global Leadership Forecast” dati liecina, ka 59% organizāciju vadītāju par lielāko izaicinājumu uzskata tieši talantu piesaisti un noturēšanu, vēl 50% izceļ nākamo līderu sagatavošanu.

Vienlaikus mazāk nekā puse organizāciju vadītāju vērtē savus kolēģus kā labus līderus un tikpat maz darbinieku uzticas savam tiešajam vadītajam, kas mudina domāt – lai sekmētu līderu attīstību organizācijā, nepieciešams atbalsts no malas. Cilvēki daudz biežāk vēlas atbalstu un motivāciju no mentoriem ārpus organizācijas, jo tas ļauj runāt atklātāk, izvairīties no hierarhijas barjerām un iegūt neitrālu skatījumu. Mentors “no malas” tiek uztverts kā objektīvāks un pieejamāks.

Lai gan daudzi vadītāji un darba devēji ir gatavi kļūt par mentoriem saviem darbiniekiem un dalīties pieredzē, ne visi darbinieki jūtas droši atklāti runāt ar tiešo vadītāju par šaubām, kļūdām vai par vēlmi mainīt karjeras virzienu vai īstenot savu biznesa ideju. Cilvēki mēdz uzskatīt, ka šādas sarunas ar tiešo darba devēju, mazinās viņu vērtību kā darbiniekam vai ietekmēs karjeras izaugsmes iespējas. Mentora galvenais uzdevums ir klausīšanās, dalīšanās pieredzē un drošas, atklātas vides veidošana, kur iespējams runāt brīvi. Tas ir sadarbības partneris, kurš neuzspiež savas idejas, bet palīdz attīstīt pašvadītu izaugsmi. Mentorējamais tiek iedrošināts uzņemties atbildību, apzināties savas stiprās puses un analizēt izaicinājumus.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

Valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.septembra numura lasi:

Statistika

Eirozonas inflācija tuvojas ECB mērķim

Tēma

Latvijas nodokļu politika ir paškaitējoša

Enerģētika

Investīcijas zaļajā enerģijā varētu stabilizēt tirgu

Nodokļi

Darbaspēka nodokļu reforma

E-komercija

Latvijas uzņēmēji kopā var piedāvāt daudz. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols

Enerģētika

Paaugstinātas birokrātiskās prasības biokurināmajiem

Uzņēmējdarbība

Sarucis pelnītāju skaits

Portrets

Pauls Siliņš Riga TechGirls valdes loceklis

Biznesa iespēju festivālā "Icebreakers’25" galveno balvu 10 000 eiro vērtībā savas idejas attīstībai ieguvusi komanda "Chiroptera stop", piedāvājot izstrādāt ierīci vēja turbīnu automātiskai izslēgšanai, tiklīdz tiek detektēta sikspārņu klātbūtne noteiktā vēja turbīnu darbības radiusā, informēja Latvijas Universitātē (LU).

Savukārt SIA "Hydrox" simpātiju balvu 500 eiro apmērā saņēma komanda "Loralight", kura piedāvāja inovatīvu lāzertehnoloģiju matu balināšanai.

Festivāls pulcēja vairāk kā 300 studentu, pētnieku un industrijas pārstāvju.

Konkursa uzvarētājkomandas "Chiroptera stop" dalībniece Klinta Valija Kupče pēc uzvaras komentēja, ka viņu piedāvātā tehnoloģija palīdzēs samazināt atjaunojamās enerģijas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veicinās ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Kā norāda Kupče, uzvara "Icebreakers'25" komandai nozīmē daudz vairāk nekā tikai finansiālu atbalstu - tā ir skaidra zīme, ka komandas risinājums ir nozīmīgs un novērtēts nozares ekspertu vidū. "Iegūto finansējumu izmantosim, lai pilnveidotu savu tehnoloģiju, iegādātos nepieciešamās iekārtas un veicinātu tās ieviešanu vietējā un starptautiskā mērogā," pauž Kupče.

Nepieciešamība apgūt digitālās prasmes jau pārsniegusi tehnoloģiju nozares robežas. Mūsdienu pasaulē digitālā pratība kļūst tikpat nozīmīga kā lasītprasme un rēķināšana, un tā ir nepieciešama un noderīga ikvienam - no skolotājiem un ārstiem līdz mazo uzņēmumu īpašniekiem un pensionāriem.

Spēja efektīvi izmantot tehnoloģijas palielina produktivitāti un nodrošina konkurētspēju mainīgajā pasaulē, tāpēc arī darba devēji var motivēt un palīdzēt saviem darbiniekiem pilnveidot digitālās prasmes.

Digitālo prasmju apguve Latvijā

Pēdējais Eiropas Komisijas ziņojums par digitālajām prasmēm Latvijā atklāj satraucošu ainu – 2023. gadā tikai 45,3% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz pamata digitālās prasmes. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienības vidējais (55,6%). Digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu uzņēmumu un valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, šobrīd vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu Latvijā ir pieejami tiešsaistē. Tomēr, ja ievērojama sabiedrības daļa joprojām neprot tos pilnvērtīgi izmantot, tas veicina digitālo nevienlīdzību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai Baltijas zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju pasākumā "Deep Tech Atelier", kas norisināsies šā gada 15.maijā un 16.maijā, informēja LIAA.

Paredzēts, ka pasākumā piedalīsies vairāk nekā 1500 zinātnieku, tehnoloģiju ekspertu, uzņēmēju, investoru, kā arī valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju pārstāvju.

Konferencē pamata tēmas būs kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kosmosa un aizsardzības tehnoloģijas, vienlaikus apskatot arī aktualitātes investīciju piesaistes un inovāciju komercializācijas jomās.

LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka konferencē būs iespējams veidot jaunus kontaktus, prezentēt idejas potenciālajiem investoriem, piedalīties meistarklasēs un iedvesmoties no tehnoloģiju pasaules veiksmes stāstiem.

Konferences dalībnieki būs pārstāvji no pētniecības, tehnoloģiju attīstības un uzņēmējdarbības organizācijām, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Kosmosa asociācijas (LAIK), Latvijas Kvantu iniciatīvas, Komercializācijas Reaktora fonda akseleratora, inovāciju un uzņēmējdarbības portāla "Labs of Latvia", Latvijas patentu valdes, Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un platformas "BioPhot".

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Lai Latvijā attīstītos veiksmīgi jaunuzņēmumi, tostarp arī tādi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, jeb “vienradži”, nepieciešams pieejamāks finansējums pirmssēklas un sēklas stadijā, kā arī ambiciozāki dibinātāji, kuri ir gatavi uzņemties riskus, secināts ekspertu diskusijā “Vai vienradžus var audzēt fermās?”, ko organizēja informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programma “StartSchool”.

Skaidrojot, kāpēc Latvija “vienradžu” skaita ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, eksperti norādīja, ka kaimiņvalstīs pieredzējušie uzņēmēji aktīvāk dalās pieredzē un investē jaunuzņēmumu kopienā, vienlaikus norādot, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. “Igaunijā laimējās ar “Skype”, kas pirmais “vienradzis”. Tieši no tā izauga citi veiksmīgi uzņēmumi un gandrīz katrā strauji augošā Igaunijas uzņēmumā ir kāds pārstāvis, kas strādājis “Skype”. Citu atšķirību starp Baltijas valstīm nav,” uzsvēra investīciju fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš.

Arī “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone uzsvēra, ka “Uzņēmums “Skype” palīdzēja igauņiem noticēt savām spējām un uz savas ādas izbaudīt veiksmes stāstu. Tas ļāva sasniegt tik daudz, lai varētu investēt atpakaļ valstī un kopienā. Igaunijā tas notika daudz, daudz ātrāk, bet tagad arī Latvijā veidojas atbilstoša jaunuzņēmumu ekosistēma.”