Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.

Dalība dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības konkursos prasa laiku un pūles, taču tas ir vērtīgs ieguldījums uzņēmuma zīmolā

«Starptautiskie uzņēmējdarbības konkursi un sacensības ir lieliska platforma un izaugsmes iespējas uzņēmumam. Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja ar ļoti maziem laika un finanšu ieguldījumiem pārbaudīt savu biznesa ideju un tās potenciālu starptautiskajā tirgū. Tas ir ātrs veids, kā uzzināt tendences un aktualitātes ārvalstīs un konkrētā mērķa tirgū. Otrkārt, tā ir iespēja tikt sadzirdētam uz pasaules skatuves. Katrs šāds konkurss rūpējās par sabiedriskajām attiecībām un par konkursu, tā gaitu un rezultātiem stāsta arī vietējiem un ārvalstu medijiem. Treškārt, tie ir kontakti un potenciālie sadarbības partneri. Tā ir iespēja satikt investorus, piegādātājus, pircējus vai gluži vienkārši domubiedrus,» saka Līva Stūrmane, konkursa Creative Business Cup organizatore.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.

Ir noslēdzies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss «SkillsLatvia 2018», kurā noskaidroti 60 laureāti 20 dažādos profesionālo prasmju konkursos. Medaļu ieguvēji nozares profesionāļu un darba devēju vērtējumā ir demonstrējuši labākās prasmes un iemaņas.

«SkillsLatvia 2018» ir nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kurš Latvijā norisinājās otro gadu, un to organizēja VIAA. Konkurss ar moto «Uzvar darītājs!» cildināja jauno profesionāļu prasmes un demonstrēja profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību.

Konkursanti divas intensīvas darba dienas (14 stundas) saspringtos termiņos pārbaudīja savas prasmes starptautiskiem standartiem līdzvērtīgos uzdevumos, kurus vērtēja nozaru profesionāļi un darba devēji. Jaunajiem speciālistiem šī bija iespēja parādīt savu zināšanu un prasmju līmeni, jo «SkillsLatvia 2018» uzvarētāji iegūva ceļazīmi tālākai iespējai pārstāvēt Latviju starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos «EuroSkills» un «WorldSkills». Šogad jaunie profesionāļi savu meistarību pārbaudīja tādos prasmju konkursos kā web lapu izstrāde, tērpu izgatavošana, friziera darbi, viesu uzņemšana, flīzēšana, mobilā robotika, ēdienu gatavošana un citos (kopskaitā 18) konkursos.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Šodien un rīt jau ceturto gadu notiek Baltijas arhitektūras augstskolu labāko diplomandu konkurss BAUA Awards 16, apkopojot izcilākos studentu darbus bakalaura un maģistra studiju programmās no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhitektūras augstskolām

Sadarbībā ar konkursa atbalstītājiem Samsung un virtuālo tehnoloģiju uzņēmumu Vividly pirmo reizi pasākuma vēsturē šogad apmeklētājiem un žūrijai studentu darbus būs iespējams izpētīt un vērot arī virtuālā tūrē, aicinot aizdomāties par digitālās arhitektūras un virtuālās realitātes potenciālo ietekmi uz arhitektūras nozari, digitālo modeļu attēlošanu, izstrādi un darbu ar klientu.

No Latvijas universitātēm izvirzīti trīs darbi - Cēsu alus brūža rekonstrukcija (Rīgas Tehniskās universitātes studentes Andras Odumānes maģistra darbs), Laikmetīgā māksla kā jauna publiskā telpa (Rīgas Tehniskās universitātes studenta Denisa Maruhļenko bakalaura darbs) un Telpiskās attīstības piedāvājums Jēkabpils vecpilsētas laukumam (Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas studentes Zanes Teseļskas bakalaura darbs).

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas, Modes mākslas apakšnozares 4. kursa studente Evija Šaitere šogad startēs starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursa finālā, kurā Eiropas augstskolām tika paredzētas vien četras finālistu pozīcijas. LMA sacentīsies ar tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

Ikgadējais Fashion Future for Hong Kong 2016 konkurss nodrošina ievērojamu platformu, kas dod iespēju vietējiem un starptautiskiem dizaina talantiem prezentēt savas jaunās modes kolekcijas, uzsver augstskola. Šaiteres Backbone Block kolekcija konkursā startēs kā viena no četriem Eiropas jauno dizaina talantu darbiem, pārstāvot ne tika Latvijas, bet arī Eiropas jaunos modes dizaina talantus.

«Latvijas Mākslas akadēmijai jau sen ir vairāki sadarbības partneri Eiropā - tagad arī Āzijā. Šis konkurss bija unikāla izdevība pārstāvēt LMA un mūsu valsti kontekstā, kas paver plašas iespējas sadarbības uzsākšanai ar jauniem partneriem – ražotājiem, dizaineriem, māksliniekiem,» stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.

Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties, intervijā laikrakstam Diena norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu? Kā zinām, Pasažieru vilcienam (PV) bijis ne mazums problēmu.

Mani priecē tas, ka PV domā par dažādu jaunu pakalpojumu ieviešanu. PV jau ieviesis ekspresmaršrutus, ar tiem nokļūt no Latvijas reģiona galvaspilsētā var pat ātrāk nekā ar privāto autotransportu. Pasažieru apkalpošanas kvalitāte gan vēl jāattīsta. Ceru, ka šogad tiks pabeigta dīzeļvilcienu modernizācija, kas pasažieriem nodrošinās lielākas ērtības. Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties. PV strādā arī pie ērtākas biļešu iegādes sistēmas izveides, un es ceru, ka arī šie darbi rezultēsies ar panākumiem.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv izsludina konkursu Nekustamā īpašuma aģents 2017. Konkursu organizē, lai celtu nekustamo īpašumu (NĪ) aģenta profesijas reitingu un prestižu, pievērstu sabiedrības uzmanību augstu kvalitātes standartu veidošanai nekustamo īpašumu tirgū, kā arī veicinātu NĪ aģentu pašizglītošanos un kvalifikācijas celšanu.

Šī gada 7.februārī jau otro reizi startē konkurss Nekustamo īpašumu aģents 2017, kuru organizē Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24 (konkursa lieldraugs: DNB banka).

Konkursa devīze ir "mans īpašumu aģents, kuram uzticos". LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki saka: "Esmu ļoti priecīga par lielo iepriekšējā gada konkursa „Gada aģents 2016” rezonansi. Tas izraisīja lielu interesi ne tikai nozares profesionāļu vidū, bet arī sabiedrībā. Konkursa popularitāte deva nozīmīgu pozitīvu ieguldījumu nekustamā īpašuma aģenta profesijas popularizēšanā. Noteikti vēlos veltīt labus vārdus arī mūsu pastāvīgajiem sadarbības partneriem".

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Jau nākamgad Rīgas ielās varētu sākt kursēt jauni, ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (S).

Šī gada jūlijā noslēgsies pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) izsludinātais iepirkumu konkurss desmit jaunu, ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei. Mērķis šādu trolejbusu iegādei esot samazināt izmešu daudzumu, kas nonāk gaisā, sadegot dīzeļdegvielas produktiem.

Inovāciju projektā līdzfinansējumu trolejbusu iegādei piešķīrusi arī Eiropas Savienība (ES). Baraņņiks minēja, ka līdzfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI/CEF), kas līdz šim Latvijā ir bijis finansējuma avots vēl tikai vienam projektam - Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūvei.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis, ES sniegs līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta kopējās summas, taču šobrīd, kad vēl rit iepirkumu konkurss, precīzi pateikt projekta kopsummu nav iespējams.

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi sarunu procedūru ar abiem metu konkursa pretendentiem, kuru piedāvājumi šā gada septembrī tika atzīti par labākajiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, informē EM.

Latvijas paviljona ēka tiks veidota kā ozols ar plašu atvērto telpu zem koka lapotnes, kas izstādes apmeklētajiem ļaus piedzīvot Latvijas dabas sajūtu.

EM skaidro, ka, izvērtējot abu piedāvājumu paviljonu arhitektonisko veidolu, saturiskos piedāvājumus, plānoto pasākumu programmas un mārketinga aktivitātes, EM ir noslēgusi iepirkuma līgumu par Latvijas dalības izstādē Expo Milano 2015 realizēšanu ar komandītsabiedrību Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCANN Rīga.

Latvijas dalības mērķi Milānas Expo izstādē ir veidot un stiprināt Latvijas tēlu pasaulē ar sekojošiem atslēgas vārdiem: bioloģiskā daudzveidība, inovācijas, kultūra, ilgtspēja, kā arī attīstīt ekonomiskās un kultūras saites starp Latviju un Itāliju un citām reģiona valstīm, demonstrēt Latvijas pieredzi pārtikas un it īpaši bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, kā arī prezentēt Latviju kā kultūras un eko tūrisma galamērķi.

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

RTU Rīgas Biznesa skolas (RBS) izsludinātais arhitektūras konkurss Vēsturiskais tiekas ar moderno guvis plašu starptautisku atzinību un interesi tajā piedalīties pauduši jau vairāk kā 250 arhitektūras studenti no 49 pasaules valstīm, informē RBS Mārketinga nodaļas vadītāja Una Lukjanova.

Konkurss arhitektūras studentiem tiek organizēts ar mērķi izstrādāt RTU Rīgas Biznesa skolas ēkas kompleksa attīstības plānu. Pieaugot studentu skaitam un RBS starptautiskajai atpazīstamībai, augstskolas izaicinājums ir paplašināt tās rīcībā esošās telpas un izveidot mūsdienīgu mācību vidi pilsētas centrā, saglabājot ēkas Jūgendstila vēsturisko mantojumu.

Interesi izrādījuši studenti no Čīles, Brazīlijas, Krievijas, ASV, Austrālijas, Indijas, Barbadosas, Lielbritānijas, Honkongas, Dienvidkorejas. Pieteikumus gatavo arī pārstāvji no gandrīz visas Eiropas un konkursa uzdevuma pieprasījumu skaits turpina augt.

U. Lukljanova norāda, ka konkursa 1. kārtas noslēguma termiņš ir 31. marts, līdz kuram interesentiem ir jāiesūta izstrādātie ēkas plāni. Tai sekos iesniegto projektu publiskā balsošana. Konkurss noslēgsies 2015.g. gada jūlijā, kad labākie projektu autori kopā ar pieredzējušiem arhitektiem, pārstāvjiem no Rīgas domes, potenciālajiem sponsoriem u.c. speciālistiem nedēļas garumā strādās pie finālprojekta izveides.

Īsi pirms Jāņiem Latvijas jaunie reklāmas spīdekļi dodas uz Kannām, lai starptautiskajā festivālā Young Lions pārbaudītu savas spējas globālā mērogā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

21. jūnijā Kannās notiek starptautiskais konkurss jaunajiem reklāmas un mārketinga profesionāļiem Young Lions, kas ir starptautiskā radošuma festivāla Cannes Lions jeb Kannu lauvas paspārnē notiekošs konkurss, kura pamatuzdevums ir atbalstīt un veicināt jauno talantu izaugsmi un iesaistīšanos reklāmas nozarē. «Kannu lauvās darbi tiek radīti daudzās pasaules valstīs, un izvērtēšanai tiek iesniegtas reālas kampaņas. Turpretī konkurss Young Lions ir 24 stundu simulators, kas notiek uz vietas un kura laikā jaunajiem talantiem jārada koncepts atbilstoši dotajam darba uzdevumam,» skaidro Andis Kulinskis, konkursa Cannes Lions vēstnesis Latvijā un Inbox.lv pārdošanas vadītājs.

Aizvadīts lielākais konkurss Baltijā startup uzņēmumiem, kas attīsta produktus finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā Rietumu Fintech Challenge 2017.

Sacensības Rīgā notika jau trešo gadu pēc kārtas. Par šī gada konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas startup uzņēmums Toneboard, kas saņēma konkursa galveno balvu - 5000 eiro no Rietumu Bankas un bezmaksas biļeti uz London FinTech Week 2017 no Lielbritānijas Starptautiskā tirdzniecības departamenta.

«Bija interesanta diena. Satikām daudz mentoru no dažādām vidēm, kas ir saistītas ar finanšu industriju – juristi, investori, startup dibinātāji. Mēs ieguvām gan vērtīgus kontaktus, gan kritiku. Kopumā esam ļoti apmierināti. Šis ir pirmais nopietnais konkurss, kurā mēs piedalāmies, un mums ir prieks uzvarēt. Protams, biznesa panākumus mēra nevis uzvarās konkursos, bet sociāli vērtīga biznesa uzbūvēšanā. Tāpēc pašlaik mēs ļoti aktīvi strādājam pie sistēmas komercializācijas, pilnveidojam to. Plānojam pabeigt pilotprojektu un sagatavot produktu tirgum, lai to piedāvātu klientiem jau nākamā pusgada laikā,» saka Toneboard uzņēmuma līdzdibinātajs un vadītājs Mārtiņš Vaivars. Toneboard ir balss izvērtēšanas rīks, kas analizē cilvēka runas veidu, palīdzot finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spēju atdot kredītu.