“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sadārdzināšana Rīgā mazina vieglu roku piešķirto braukšanas maksas atvieglojumu radītos zaudējumus, tomēr kopējo Rīgas pašvaldības uzņēmumu finanšu ainu tā neglābj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētas pašvaldības ūdens ieguves un apgādes kompānija SIA Rīgas ūdens 2014. gadu noslēdza ar vairāk nekā 3,2 milj. eiro lielu peļņu, liecina uzņēmuma gada pārskats. Pēc vairākus gadus ilgušas peļņas samazināšanās, kas 2013. gadā jau pārtapa vairāk nekā 75 tūkst. eiro lielos zaudējumos, pērnā gada sasniegums ir vērā ņemams. Apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 10%, pārsniedzot 42,7 milj. eiro.

Tarifa dēļ

Tik būtisku peļņu izdevies sasniegt pērn paaugstinātā tarifa dēļ, jo kopējais pilsētas tīklā novadītais ūdens daudzums samazinājies par 4,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Arī ūdens un kanalizācijas pakalpojumu realizācijas apjoms turpinājis kristies – attiecīgi par 1,4% un 0,25%, salīdzinot ar 2013. gadu. «No kopējā ūdensapgādes pakalpojuma apjoma 76,1% veido tieši dzīvojamā fonda klientu patēriņš. Lai gan ūdens daudzuma realizācijas apjoma samazinājumu lielā mērā nosaka demogrāfisko tendenču izraisīts iedzīvotāju skaita samazinājums, tomēr 2014. gadā straujāk samazinājās nedzīvojamā fonda klientu patēriņš – par 6,2%, salīdzinot ar 2013. gadu,» teikts gada pārskatā.

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus par aptuveni 27 000 eiro, informēja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka Rīgas ūdens nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.

Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.

Par jūliju Rīgas ūdens jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Eiropas Investīciju banka noslēgusi darījumu par finansējuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai, Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar SIA “Rīgas ūdens”.

EIB piešķirtā summa 60 miljonu eiro apmērā atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.

Starptautiskas finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus SIA “Rīgas ūdens” dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan komercbanku kredītus.

Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 milj.m3 gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni m3.

EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nodrošinot šo funkciju pastāvīgi augstā kvalitātē. Tādējādi projekts dos būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kā arī nodrošinās ES klimata pārmaiņu novēršanas jomas pasākumus Rīgas reģionā.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem un inženieriem, izstrādāts prototips ūdensvadu skalošanas iekārtai.

Skalojot ūdensvadus, iekārta iegūst datus par ūdens kvalitāti un nosūtu tos zinātniekiem, lai operatīvi lemtu par rīcību nemainīgi augstas dzeramā ūdens kvalitātes uzturēšanai.

"Pašvaldībām nereti ir nepieciešams palīdzība ūdens kvalitātes uzlabošanai ūdensvada tīklos. Ūdensvadu skalošana ir jāveic regulāri, lai mazinātu ūdens saduļķošanās riskus. Ūdens saduļķošanās tīklā ir regulāri novērota parādība. To visbiežāk izraisa ūdensvadu projektēšanā ietvertā prasība par papildu drošību ugunsdzēsības vajadzībām. Ūdensvadu diametrs ir lielāks, nekā būtu nepieciešams no ūdens kvalitātes viedokļa," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rubulis.

Noslēgusies tiesvedība apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) strīdā ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas ūdens par to, kuram jākompensē zaudējumi par 2010.gada vasarā notikušo negadījumu, kad plīsuša ūdensvada dēļ noslīka automašīna Honda Accord. Šā gada 21.novembrī stājies spēkā Augstākās Tiesas Civillietu departamenta spriedums, kas uzliek par pienākumu zaudējumus kompensēt SIA Rīgas ūdens, informēja If Apdrošināšana.

2010.gada 29.jūlija rītā, plīstot ūdensvadam Rīgā, Nīcgales ielā radās izskalojums, kā rezultātā ielūza stāvlaukuma asfalta segums ar automašīnu Honda Accord. Neraugoties uz to, ka ūdensvadu ekspluatē SIA Rīgas ūdens, uzņēmums atsacījās labprātīgi kompensēt apdrošināšanas sabiedrības klientam samaksāto apdrošināšanas atlīdzību 12 877 eiro apmērā, kaut gan publiski presē bija jau atzinis, ka šo zaudējumu segs. Tai brīdī, kad If Apdrošināšana iesniedza regresa prasību pret SIA Rīgas ūdens, uzņēmums atteicās to kompensēt un norādīja, ka ūdensvada avārija ir traktējama kā nejaušs notikums. Tāpat atteikums tika pamatots ar to, ka nav pierādīta uzņēmuma prettiesiska rīcība un vainojamība.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas publiskotajā paziņojumā.

Kotēšanas procedūra sākta 200 000 "Rīgas ūdens" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 100 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 4.jūnijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

"Rīgas ūdens" publiskais piedāvājums obligāciju emisijai līdz 20 miljonu eiro apmērā, kas ilgs līdz 2025.gada 30.maijam ir sācies. "Rīgas ūdens" Eiropas zaļās obligācijas pieejamas gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Obligāciju gada kupona likme būs 4%.

Pirmajā obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Rīgas ūdens" novirzīs kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" turpmākajai modernizācijai.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Sakarā ar ūdensvada remontdarbiem, kas saistīti ar vairāku liela diametra aizbīdņu nomaiņu, piektdien, 30.oktobra vakarā ap plkst. 22:00 tiks pārtraukta centralizētā ūdensapgāde Brīvības ielas posmā no Tallinas ielas līdz Gaisa tiltam, kā arī šim posmam pieguļošajos kvartālos, informē Rīgas ūdens.

Ūdensapgādi plānots atjaunot līdz sestdienas, 31.oktobra dienas beigām.

SIA Rīgas ūdens lūdz iedzīvotājus nodrošināties ar ūdens rezervēm. Remontdarbu laikā dzeramais ūdens būs pieejams arī no autocisternām. Tomēr autocisternu skaits ir ierobežots, to atrašanās vieta būs mainīga. Informāciju par autocisternu atrašanās vietu varēs saņemt, zvanot uz bezmaksas tālruni 80002122.

Norādītais ūdensapgādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs. Ūdensapgādes pārtraukums var beigties pirms norādītā laika vai turpināties ilgāk, ja neparedzētu apstākļu dēļ remontdarbi ieilgs.

Pēc ūdensapgādes atjaunošanās centralizētajā ūdensvadā iespējama ūdens uzduļķošanās. Lai maksimāli mazinātu ūdens uzduļķošanos, SIA Rīgas ūdens veiks intensīvus ūdensvada posmu skalošanas darbus.