Spirulina Nord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu un veido no tās unikālus produktus – sasaldētu spirulīnu, sīrupus un sulas ar spirulīnu. Tomēr nākotnē uzņēmums cer vairāk pievērsties spirulīnas – aļģu audzēšanai un mazāk produktu ražošanai, intervijā Dienas Biznesam atklāj viena no uzņēmuma dibinātājām un vadītājām Agnese Stunda-Zujeva.

2019. gadā nodibinājāt uzņēmumu un pirmie produkti nonāca tirdzniecībā. Pastāstiet, kāds ir bijis šis laiks un kas ir paveikts?

Esmu pētniece – 15 gadus darbojos Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī radās kā pētnieciskā ideja. Vēlējos pieslīpēt lietišķo pusi, kas ir sadarbība ar industriju, tāpēc aizgāju uz RTU IdeaLab, lai saprastu, kā domā uzņēmēji un ko viņiem piedāvāt. Viens no mājasdarbiem bija izstrādāt biznesa plānu, papētīt tirgu. Ja sākumā man bija doma, ka es kā pētniece varētu uzlabot kādu no esošajām tehnoloģijām un kāds pēc tam to īstenos, tad rezultātā es konstatēju, ka visi spirulīnu audzē dīķī. Citas aļģes audzē slēgtajos bioreaktoros, kontrolēti, bet tieši spirulīnai nekā tāda nebija. Izpētīju, ka visā pasaulē tajā laikā svaiga spirulīna maksāja 100 eiro kilogramā, un sapratu, ka tas izklausās ļoti interesanti. Domāju, cik lielai būtu jābūt iekārtai, lai izaudzētu kilogramu spirulīnas. Iestājāmies EIT Climate Kic akseleratorā, kur mums piešķīra 50 000 eiro kā lump sum, kas, manuprāt, Latvijā ir absolūti neizmantots grantu veids. Lump sum nozīmē – iedod naudu un prasa pretī rezultātu. Viņiem neinteresē neviens čeks, kur to naudu esi iztērējis. Tas ir tik patīkami, ka netērē laiku uz iepirkumiem un visādām citām lietām, bet tiešām strādā uz rezultātu. Lai iegūtu 50 000 eiro, bija nepieciešams nodibināt SIA, jo atbalsts netiek piešķirts privātpersonām. Pavasarī nodibinājām SIA un decembrī jau bijām reģistrējušies PVD, atraduši telpas un sākuši tirdzniecību. Visi zina, ka pirmais ir draft modelis, saucamais MVP (minimum viable product). Sapratām, ka tas strādā diezgan labi, ka spirulīnu, salīdzinot ar visām citām kultūrām, audzēt ir salīdzinoši vienkārši. Pirmkārt, ražu varam vākt katru dienu. Mums nav tā, kā jebkurā citā lauksaimniecībā, ka pavasarī iestādi un tad ceri, ka vasarā vai rudenī būs raža, ko novākt, ja neuznāks krusa, sausums, lietusgāzes, kukaiņu invāzijas, sēnīšu slimības utt. Tajā brīdī zaļajām idejām bija pieejams ļoti labs atbalsts, kā arī palīdzēja mentorings, lai no pētnieka pārslēgtos uz to, kā vispār ir jādomā uzņēmējam. Tas bija ļoti labs karjeras maiņas veids. Braucu uz aļģu konferencēm, skatījos, kā citi dara lietas, lai saprastu, vai mēs esam virs vidējā, kur ir mūsu vieta šajā industrijā, kā vispār domā aļģu industrija. Sapratu, ka viņi neiespringst kaut ko inovēt. Patiesībā izrādījās, ja vēlos izstrādāt tehnoloģiju, tad es to izstrādāju sev, jo neviens cits pasaulē neraujas domāt šajā virzienā. Ja spirulīna aug dīķī, visi zina, ka tā garšo pēc dīķa, tad kāpēc kaut ko izdomāt? Saule taču ir par velti! Portugāļiem un ķīniešiem vislielākais attaisnojums ir tas, ka saule ir par velti. Mans lielākais iedrošinājums bija – ja latvieši var audzēt tomātus, kaut arī tos izaudzē Spānijā, ved uz Latviju un tirgo tajā pašā plauktā divas reizes lētāk, tātad ir kaut kas tāds, kāpēc cilvēki vēlas vietējo produktu. Spirulīnai tuvākā audzētava, kura eksportē uz Eiropu, ir Ķīna. Es labāk ēstu spirulīnu no Spānijas nekā no Ķīnas, zinot šīs valsts reputāciju. Sapratām, ka “Eiropā audzēts” mums varētu strādāt arī eksportā, jo arī Vācijā īsti nav, kas audzē labu spirulīnu. Mēs esam Spirulina Nord, jo esam vistālāk ziemeļos gan Eiropā, gan citur pasaulē. Konkurences nav, drošas iekštelpu ražošanas nav. Visiem, kuri audzē spirulīnu dīķos, ir mainīgas kvalitātes problēmas, tad viņiem ir kukaiņu, putnu invāzijas.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs