Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

No nākamā gada centralizētus iepirkumus slimnīcu vajadzībām, lai tām iegādātos medikamentus, kuriem nav līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes analogu zāļu, organizēs Veselības ekonomikas centrs.

To paredz 31.augustā, Ministru kabinetā apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi noteikumos, kas regulē zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs.

«Ļoti specifisku medikamentu iegādes procedūru centralizēšana uzskatāma par labāko risinājumu gan no medicīniskā, gan saimnieciskā viedokļa. Pacienti bez kavēšanās saņems tik nepieciešamās zāles veselības atgūšanai, savukārt centralizēts iepirkums ļaus panākt maksimāli izdevīgāko cenu, paaugstinot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti,» ir pārliecināts veselības ministrs Didzis Gavars.

Nedēļas nogalē tiks parakstīts sadarbības līgums starp Latviju un Igauniju par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā.

To parakstīs veselības ministrs Didzis Gavars un Igaunijas sociālo lietu ministrs Hanno Pevkurs un iekšlietu ministrs Marko Pomerants.

Vienošanās nosaka, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumā, vienas valsts dispečerdienests varēs lūgt kaimiņvalsts dienestu nosūtīt tās brigādi uz izsaukumu, ja tā galamērķi spēs sasniegt ātrāk.

Pirms līguma parakstīšanas 24.septembrī notiks arī Latvijas un Igaunijas Reģionālās darba grupas sanāksme veselības jautājumos, lai pārrunātu praktisko sadarbību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, sadarbību plastiskajā un mikroķirurģijas jomā un pacientu tiesību jautājumus.

Kompensācijās bijušajiem ministriem, kā arī atlaišanas pabalstos bijušajiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska biroja darbiniekiem kopumā tiks izmaksāti 28 502 Ls.

To šodien nolēma valdība.

Līdz ar jaunās Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu darbu ir zaudējuši vairāki kādreizējās valdības ministri: bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, finanšu ministra amatu ieņēmušais Einars Repše, bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kādreizējais ārlietu ministrs Aivis Ronis, kā arī veselības ministrs Didzis Gavars.

Pēc 42 dienām, kopš masu medijos parādījās ziņa par iespējamo SIA Sabiedrība Mārupe maksātnespēju, tika pasludināts Rīgas rajona tiesas spriedums. Ar to noraidīts pats maksātnespējas pieteikums, izbeigts maksātnespējas process, bet tā ierosinātājs – SIA Investīcijas atzīts par apzināti nepatiesu informācijas sniedzēju. Neatbildēts paliek vien jautājums – kāpēc viss šis absurda teātris bija sarīkots?

Primitīvo maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā šā gada 20.janvārī bija iesniedzis SIA Investīcijasdibinātājs un valdes loceklis vienā personā Jānis Aukstars, kuram jau gadus četrus tā arī nav izdevies pārņemt slēgtās komercsabiedrības SIA Sabiedrība Mārupe kapitāldaļas. Tiesnese atteicās pieņemt SIA Investīcijas pieteikumu, norādot uz komercsabiedrības dalībnieku sapulces kompetenci, kas noteikta Komerclikuma 210.pantā. Tomēr Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija 30.aprīlī apmierināja Investīciju un to jaunā aizstāvja – advokāta Jāņa Ešenvalda blakus sūdzību, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesā.