Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030.gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" un uzņēmuma "EY" ekspertu izstrādātajā pētījumā "Grids for Speed" iekļautās prognozes.

Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā "AC/DC Tech 2025" akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma "EY Global Renewables" eksperts Toms Moriss (Tom Morris).

Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024.gadā jau bija vērojama neliela augšupeja - tas pieauga par 1% - līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē "Eurelectric" un "EY" eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”