Jaunākais izdevums

Brocēnu cementa rūpnīcā veiksmīgi uzstādīta un darbību sākusi Norvēģijas uzņēmuma Capsol Technologies testa un izpētes oglekļa uztveršanas iekārta CapsolGo®. Līdz gada beigām tā darbosies testa režīmā, katru dienu uztverot aptuveni 2 tonnas CO₂. Šis ir būtisks solis SCHWENK grupas dekarbonizācijas stratēģijas īstenošanā Eiropā.

"Pirmā CO2 uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā analizējuši dažādu tehnoloģiju piemērotību mūsu specifikai. Esam gandarīti, ka ir sācies praktiskais izpētes posms uz vietas cementa rūpnīcā, kas mums sniegs praksē balstītu informāciju un datus tālāku lēmumu pieņemšanai,” saka Reinholds Šneiders, SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Northern Europe rīkotājdirektors. "Ņemot vērā, ka cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, SCHWENK ir stingri apņēmies līdz 2030. gadam uzsākt pilna mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos."

Balstoties uz apkopoto informāciju un priekšizpēti, galīgais lēmums par investīcijām ir plānots 2027. gadā. Pilna mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīca Brocēnu cementa rūpnīcā varētu sākt darboties aptuveni 2030. gadā un katru gadu uztvert aptuveni 800 000 tonnu CO2.

SCHWENK Latvija ir pirmais rūpnieciskais ražotājs Latvijā, kas uzsāk oglekļa uztveršanas tehnoloģiju un iekārtu testēšanu. Dekarbonizācijas centieni Brocēnu cementa rūpnīcā turpinās kopš 2020. gada, dažādu starptautisku ekspertu vadībā veicot priekšizpēti un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājumus.

Brocēnu cementa rūpnīca jau ir viena no videi draudzīgākajām un modernākajām Eiropā. Pēdējo 14 gadu laikā CO2 emisijas cementa ražošanā Latvijā ir samazinājušās par 37%, un investīcijas ietekmes un efektivitātes uzlabošanai pēdējo piecu gadu laikā sasniedz 71 miljonu eiro. Aptuveni 70% Brocēni produkcijas tiek eksportēti uz Igauniju, Zviedriju un Somiju. Ziemeļvalstīs jau ir liels pieprasījums pēc cementa ar samazinātu CO2 nospiedumu, tāpēc arī tirgus apstākļi ir svarīgs pārmaiņu virzītājspēks.

Ekonomika

FICIL par labākajiem medijiem atzīst Dienas Biznesu, LTV un TV3

Db.lv,28.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aizvadījusi savu ikgadējo kopsapulci (AGM), kuras laikā FICIL biedri ievēlēja četrus jaunus valdes locekļus.

Mindaugas Rakauskas, TV3 Group Latvia izpilddirektors, Lasse Henritius, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētāja vietnieks un Scandicorp vadītājs, kā arī divi atkārtoti ievēlētie valdes locekļi - Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris, un Juris Antužs, Enefit Green izpilddirektors un valsts vadītājs.

Atlikušie četri valdes locekļi turpinās darbu FICIL valdē: Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija valsts pārvaldes partnere, Reinholds Šnaiders, Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs, Liene Dubava, Nasdaq Riga izpilddirektore un Jānis Grants, DPD Latvia valdes priekšsēdētājs.

Savukārt, 2025.gada 14.martā FICIL valde ievēlēja Reinholdu Šnaideru par jauno FICIL valdes priekšsēdētāju, nomainot Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku. Ar plašu pieredzi biznesa vadībā un nozares attīstībā, Reinholds ir bijis aktīvs investīciju, ilgtspējas un regulatīvo uzlabojumu aizstāvis. Papildus tam Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Māris Vainovskis iecelti par valdes priekšsēdētāja vietniekiem, nodrošinot vērtīgu ekspertīzi un darba nepārtrauktību. Kopā šī vadības komanda vadīs FICIL centienus stiprināt uzņēmējdarbības vidi un veicināt ilgtspējīgu un uz nākotni vērstu ekonomisko attīstību.