SEB banka piešķīrusi finansējumu 1,15 miljonu eiro apmērā Fazer Amica Latvija komandai, kas izpērk Latvijas un Igaunijas ēdināšanas un restorānu biznesu.

SEB banka ir izsniegusi arī kredīta un garantiju līniju 150 tūkstošu eiro apmērā, lai sekmētu Fazer Amica biznesa straujāku attīstību Latvijas un Igaunijas tirgos.

2010. gada laikā Fazer Grupa pieņēma stratēģisku lēmumu pārdot 100% Fazer Amica Igaunijas un Latvijas biznesu Fazer Amica Latvija uzņēmuma vadībai. Uzņēmuma vadība iegādes darījumu īstenoja ar SEB bankas nodrošinātu pirkšanas un pārdošanas finansējuma palīdzību, kā arī izmantojot personīgos un piesaistīto privāto investoru līdzekļus. SEB bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds norāda, ka uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi pēdējā laikā Latvijā notiek samērā regulāri, taču daudz retāki ir gadījumi, kad uzņēmuma vadība ir nolēmusi atpirkt kompāniju no ārvalstu investoriem. Fazer Amica Latvija darījums esot svarīga zīme ekonomikai un banku sektoram kopumā. Gandarījumu par bankas lēmumu pauž arī Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars.

Pēc biznesa novērtēšanas procedūras un savstarpējām pārrunām 13. maijā Fazer Amica Latvija un Fazer Group parakstījušas uzņēmuma daļu pirkuma līgumu.

Jāatgādina, ka jau šā gada janvārī tika ziņots, ka Fazer grupa ir parakstījusi nodomu protokolu par ēdināšanas un restorānu biznesu Latvijā un Igaunijā pārdošanu pašreizējai Fazer Amica Latvija vadības grupai. Saskaņā ar pirkuma līgumu jaunais īpašnieks pilnā apmērā pārņems Fazer Grupas saistības pret ēdināšanu un restorānu pakalpojumu nodrošināšanu esošajiem klientiem.

Pirkuma reģistrēšana Latvijas un Igaunijas Uzņēmumu reģistros paredzēta līdz 21. jūnijam Latvijā un līdz 31. augustam Igaunijā. Fazer Grupas prezidents Karstens Slote (Karsten Slotte) skaidro, ka tirgus attīstība un nākotnes perspektīvas Latvijā un Igaunijā ēdināšanas un pakalpojumu biznesā nenodrošina pietiekami lielas izaugsmes iespējas tik lielam uzņēmumam kā Fazer, un Fazer Amica Latvija komandai kā vietējam uzņēmējam ir labākas iespējas attīstīt šo biznesu tālāk.

Fazer grupa nolēmusi ēdināšanas un restorānu biznesu Latvijā un Igaunijā pārdot pašreizējai Fazer Amica Latvija vadības grupai.

Darījumu plānots pabeigt 2011. gada pavasarī. Fazer servisa virtuve Tallinā darījumā nav iekļauta un tiks integrēta Fazer Food Services Somijā. Kompānija norāda, ka Baltijas valstis arī turpmāk būs prioritārs tirgus Fazer maiznīcu un saldumu biznesiem.

«Tirgus attīstība un nākotnes perspektīvas Latvijā un Igaunijā ēdināšanas un pakalpojumu biznesā nenodrošina pietiekami lielas izaugsmes iespējas tik lielam uzņēmumam kā Fazer,» skaidro Fazer Grupas prezidents Karstens Slote (Karsten Slotte). Mazākam vietējam uzņēmējam ir labākas iespējas attīstīt šo biznesu tālāk. Fazer Amica Latvija komanda, kas izpērk Latvijas un Igaunijas ēdināšanas un restorānu biznesu īpašuma pārņemšanas veidā, noteikti izdosies to veiksmīgi attīstīt tālāk, viņš piebilda.

SIA Fazer Amica Latvija pērn strādājusi ar 3,8 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 9,7 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars, komentējot 2010. gada datus atzīst - neskatoties uz notiekošo nozarē, Fazer Amica izdevies augt. To nodrošinājis gan rentabilitātes paaugstināšana esošajās kafejnīcās un restorānos, gan divu jaunu ēdināšanas vietu atvēršana.

Šā gada sākumā tika parakstīts nodoma protokols ar Fazer Grupu par ēdināšanas un restorānu biznesu Latvijā un Igaunijā pārdošanu pašreizējai Fazer Amica Latvija vadības grupai. Šobrīd notiek audits un citi priekšdarbi, lai drīzumā tiktu parakstīts pirkuma pārdevuma līgums. Kompānija šobrīd apkalpo trīsdesmit deviņus restorānus, pusdienu restorānus uzņēmumos un valsts iestādēs, ēdnīcās un kafejnīcās mācību iestādēs.

Fazer Amica apstrīdējusi Ādažu novada domes rīkotā iepirkuma rezultātus par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Ādažu vidusskolā.

SIA Fazer Amica vērsusies ar iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), lūdzot aizliegt pasūtītājam slēgt līgumu ar SIA Aniva un uzlikt par pienākumu pasūtītājam atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus, novērst pieļautos pārkāpumus vai izsludināt jaunu iepirkumu.

Kā uzskata Fazer Amica pārstāvji, noticis iepirkuma nolikumam neatbilstošs pretendentu vērtējums kritērijā Ēdienu kvalitāte un papildus piedāvātie pakalpojumi, kur vislielāko skaitu – 35 - saņēmusi SIA Aniva, bet iesnieguma autors saņēmis tikai 21 un nav skaidrs, kāda bijusi konkursa locekļu individuālā argumentācija, izvērtējot šo kritēriju. Fazer Amica biznesa kontroliere Anita Gleizde uzskata, ka ēdienkarte nav subjektīvi, bet objektīvi vērtējams kritērijs, turklāt būtu jāņem vērā arī speciālistu norādes. Sūdzības iesniedzējs norāda - ēdienkartes kvalitāte nevar tikt vērtēta tikai pēc ēdienu nosaukumiem, bet ir ļoti būtiski ņemt vērā arī ēdienu svaru, kaloritāti un uzturvērtību, kā arī ir jāpārbauda, vai ir veikts pareizs ēdienu kaloriju aprēķins.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Ādažu novada domei slēgt iepirkuma līgumu ar SIA Aniva par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Ādažu vidusskolā.

Par to liecina IUB lēmums. Saskaņā ar šo lēmumu, Ādažu novada domei pilnībā jāatceļ iepirkuma komisijas lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem un divdesmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas jānovērš iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos pretendentu piedāvājumus. Šo lēmumu gan mēneša laikā iespējams pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

DB jau vēstīja, ka Fazer Amica apstrīdējusi Ādažu novada domes rīkotā iepirkuma rezultātus par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Ādažu vidusskolā.Fazer Amica vērsās ar iesniegumu IUB, lūdzot aizliegt pasūtītājam slēgt līgumu ar SIA Aniva un uzlikt par pienākumu pasūtītājam atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus, novērst pieļautos pārkāpumus vai izsludināt jaunu iepirkumu. Fazer Amica domā, ka iepirkuma vērtēšanā notikuši vairāki pārkāpumi, tostarp iepirkuma vērtējums bijis neatbilstošs, līdz ar to pieņemtais lēmums būtu jāmaina.

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Restorāni Fazer, kas atrodas universālveikalā Stockmann un tirdzniecības centrā Mols, mainījuši zīmolu uz Daily Special.

Zīmola maiņa ir notikusi saistībā ar 2011.gada 13.jūnijā parakstīto pirkuma līgumu starp Fazer Amica Latvija (tagad Baltic Restaurants) vadības grupu un Fazer Group.

Daily Special koncepcija ir pašapkalpošanās restorāns, turklāt ēdienu pagatavošana notiek apmeklētāju acu priekšā, kas ir populārs koncepts visā pasaulē. Kā paredz noslēgtais līgums, zīmols tiek mainīts arī Igaunijā, kur 11. janvārī par Daily Special kļūst restorāni universālveikalā Stockmann un tirdzniecības centrā Viru Keskus Tallinā. Baltic Restaurants Latvijā un Igaunijā pakalpojumos ietilpst darbinieku pusdienu restorāni, ēdināšana veselības un sociālās aprūpes iestādēs, studentu pusdienu restorāni, skolu un pirmsskolu iestāžu ēdnīcas, kafejnīcas un restorāni, ēdināšana lielos sabiedriskos pasākumos, banketu un svinību pakalpojumi, ēdienu piegādes.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA Baltic Restaurants Latvia, kas iepriekš bija zināms kā SIA Amica Latvia un SIA Fazer Amica, pārjaunojis pērnā gada oktobrī reģistrētu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamajā komercķīlas izziņā redzams, ka uzņēmums par labu AS SEB banka 1,05 miljonu eiro vērtībā ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2014. gadu Baltic Restaurants Latvia aizvadīja ar 435,842 tūkstošu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza 9,301 miljonu eiro, kas bija par 18% vairāk nekā 2013. gadā.

2001. gada augustā dibinātais Baltic Restaurants Latvia, kas ir darba devējs 395 darbiniekiem, pērn nodokļos valsts budžetā samaksājis 1,788 miljonus eiro.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Līdzekļu trūkums SIA Primekss, kas patentējis unikālu tehnoloģiju plānu un izturīgu grīdu ieklāšanai, liedzis izplesties ārpus Skandināvijas – bankas aizdevumu liegušas, norādot uz nepietiekamu pašu kapitālu.

«Labs veids uzņēmuma attīstībai ir investīcija tieši uzņēmuma pašu kapitālā. Šī investīcija liks stabilu pamatu straujai attīstībai,» pārliecināts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, kurš tagad gatavs iekarot citas Eiropas valstis un perspektīvā lūkojas Āzijas virzienā.

Līdzekļi un pūles jāiegulda valsts ilgtermiņa attīstībā

Cilvēki skatās uz īstermiņa risinājumiem, bet valdība šādu greznību atļauties nevar, tā Tele2 vadītājsValdis Vancovičs.

Ierobežojumi strādāt

Trīs gadus pēc darba regulatorā es nedrīkstu strādāt nevienā regulējamā uzņēmumā – ne Latvijas Gāzē, ne Latvenergo, ne kur citur, tā SPRK vadītāja Valentīna Andrējeva.

«Vai nu daļa izdevēju beigs šo gadu un arī biznesu, vai tomēr viņiem būs iespēja cīnīties par izdzīvošanu,» satraukta par valdības gaiteņos parādījušos ideju - grāmatām piemērot 21% PVN šā brīža 10% vietā - ir Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka.

Pētījums:

Latvijā sliktāk nekā kaimiņos

Izvērtēti dzīves apstākļi 100 valstīs, Latvija ir 36.vietā pēc Igaunijas un Lietuvas.

Tiesa:

Brīvības cena - 50 tūkstoši latu

Tiesa nolēmusi atbrīvot bijušo a/s Latvenergo vadītāju Kārli Miķelsonu pret 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu.

Ēdināšana:

Skolu konkursi krustugunīs

Fazer Amica apstrīdējusi Ādažu novada domes rīkotā iepirkuma rezultātus par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Ādažu vidusskolā, kur uzvarējusi Aniva.

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Ikšķiles Brīvās Skolas vadītāja Kristīne Liberta

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Sociālā uzņēmuma Ikšķiles Brīvā skola vēsture aizsākās pirms desmit gadiem, kopā sanākot vecākiem, ar mērķi radīt vienotās vērtībās balstītu izglītības iestādi saviem bērniem. Viņu dibinātā Ikšķiles Brīvā skola reiz jau kļuva par celmlauzi Latvijas likumdošanā, veicinot pārmaiņas skolu ēdināšanā.

Tagad skolas vadītāja Kristīne Liberta saredz gan iespējas, kā veicināt pozitīvas pārmaiņas izglītības jomā, gan – ka tieši ēdināšana varētu kļūt par nākotnes iespēju biznesa attīstībai.

Jautāta, kā izdodas nodrošināt izglītību par cenu, kas tomēr ir zemāka, nekā mēdz būt citās privātskolās, K. Liberta atklāj: "Mums ir viens noslēpums. Mēs esam divas dibinātājas, kuras visus šos desmit gadus ir strādājušas bez atalgojuma. Mēs to veicam kā brīvprātīgo darbu."

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņēmuma Tukuma straume ražotajā barībā Dogo ar mājputnu gaļu (partijas numurs (kods) 2870; derīguma termiņš – 29.06.2018.) konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu.

Uzņēmums šobrīd atsauc piesārņoto barības partiju no tirgus, savukārt PVD aicina suņu īpašniekus pārskatīt savus suņu barības krājumus un neizmantot ēdināšanā Dogo ar mājputnu gaļu barību ar iepriekš minēto partijas numuru un derīguma termiņu.

Piesārņotās partijas apjoms ir 31 tonna, no kuras tirdzniecībā, pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, nonākušas aptuveni 2/3. Atsauktā barības partija uzņēmumam būs jāiznīcina.

Karbamīds (urīnviela) ir barības piedeva, kuru atļauts lietot atgremotāju ēdināšanā, bet suņu un kaķu barībā tā nedrīkst būt vispār, jo var dzīvniekiem izsaukt organisma saindēšanos.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga aģentūrai LETA teica, ja suns vai kaķis ieēd attiecīgo barību lielā devās, iznākums var būt letāls. "Suņiem vai kaķiem reakcija var būt toksiska. Atkarībā no devas dzīvniekiem var iestāties nāve," teica Lamberga, piebilstot, ka suņu un kaķu barībā nedrīkst būt šī viela.

IKEA Latvija tuvāko mēnešu laikā meklēs desmitiem darbinieku dažādu slodžu amatiem – pārdošanā, ēdināšanā, darbam noliktavā un citiem, informē uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Elīna Kalniņa.

Jau vēstīts, ka pirmo veikalu Latvijā atklās 2018. gada rudenī, un tajā strādās vairāk nekā 200 darbinieku.

2018. gada pavasarī un vasarā IKEA Latvija meklēs vairāk nekā 30 darbinieku pārdošanā, vairāk nekā 30 – klientu apkalpošanā, vairāk nekā 20 – ēdināšanā, vairāk nekā 20 – darbam noliktavā un vairāk nekā 20 – telpu uzkopšanā. Darba iespējas būs gan pilnas, gan nepilnas slodzes darbiniekiem. IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova norāda, ka uzņēmums rūpējas par patīkamu mikroklimatu, lai cilvēki nāktu uz darbu ar prieku, kā arī par ilgtermiņa perspektīvām –, lai neatkarīgi no nostrādātajiem gadiem, vienmēr būtu iespēja attīstīties, piemēram, turpinot izaugsmi kādā citā interesējošā nodaļā.