Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.
Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?
Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.
Iedvesma. Atbalsts. Rīcība.
Iedvesmu var un vajag nemitīgi uzturēt, īpaši laikā, kad izdegšana un pārslodze ir kļuvušas par sistēmas normu. Konference kalpo kā sava veida pārejas punkts – no atvaļinājuma režīma uz ikdienas darba realitāti. Tā ir vieta, kur dzirdēt 53 izcilus ekspertus, dalīties, mācīties un just, ka esi daļa no kopienas. Tā ir vieta arī atbalstam un rīcībai.
Līdztekus tematiskām prezentācijām un diskusijām 2 dienu garumā, konferencē plānotas 32 meistarklases, kas veidotas sadarbībā ar Latvijas vadošajām augstskolām un piedāvās iespēju apgūt jaunas metodes, saprast, kā pielietot mākslīgo intelektu (AI) mācību darbā, kā strādāt ar bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā attīstīt publiskās runas prasmes un izkopt līderību, kā pilnvērtīgi izmantot skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas iespējas un iedziļināsies arī citos būtiskos jautājumos. Iespaidīgs ir ne vien darba grupu skaits, bet arī tas, ka tās ir koprades rezultāts – darba grupas balstītas skolotāju pašu izteiktajās vajadzībās, padarot skolotājus ne tikai par klausītājiem, bet arī par līdzautoriem.
Sistēma stagnē, bet attīstībai vajadzīga kustība
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka diemžēl ar iedvesmu vien ir par maz. Sarunās skolotāji izgaismo daudzas strukturālas problēmas, kuras sasaucas ar nesenajā OECD 2025. gada ziņojumā Unlocking High‑Quality Teaching minētajiem mērķiem kvalitatīvai mācīšanai:
Kognitīvā iesaiste: skolēniem nepieciešami izaicinoši un reālajai dzīvei piesaistīti uzdevumi,
Kvalitatīvs mācību saturs: materiāli, kas ne tikai atbilst standartiem, bet arī rosina domāt un sasaistās ar skolēnu pieredzi.
Sociāli emocionālais atbalsts: lai nodrošinātu pozitīvu emocionālo vidi klasē arī skolotājiem ir jābūt emocionāli drošā un atbalstošā vidē..
Mijiedarbība klasē: AI var palīdzēt personalizēt mācīšanu, bet jēgpilna saskarsme klasē joprojām balstās skolotāja prasmēs.
Uz mācību procesu vērsta vērtēšana: ar mērķi ir nevis tikai konstatēt rezultātu, bet uzlabot skolēna mācīšanos ar savlaicīgu un attīstību veicinošu atgriezenisko saiti.
Taču šo mērķu īstenošanu kavē ilgstošas un plaši pazīstamas problēmas – laika un finansējuma trūkums, kas veicina pārslodzi un izdegšanu. Nereti sagatavošanās stundām, darbu labošanai, refleksijai notiek ārpus darba laika. Skolotāji dažkārt jūtas nesadzirdēti un pat baidās uzsākt ko jaunu vai darīt citādāk. Skolām trūkst resursu, tostarp piekļuves maksas AI rīkiem. Noteikti pieminams ir sistemātiskas pieejas visu jauno skolotāju mentoringam.
AI – nevis drauds, bet sabiedrotais skolotājam un skolēnam
Viena no plaši pārstāvētajām tēmām konferencē būs mākslīgais intelekts izglītībā – nevis kā aizvietotājs, bet kā atbalsta rīks. Atbalsta rīks, kas var palīdzēt ar ierobežoto resursu apstākļos. AI nav tikai par digitālu risinājumu izmantošana, bet sadarbība starp cilvēku un tehnoloģiju. Mana pieredze rāda, ka skolēni to jau radoši izmanto SMU aktivitātēs, piemēram, logo un saukļu radīšanā, tirgus izpētē un prezentāciju veidošanā. Tā nav krāpšanās, bet gan iespēja pārvarēt valodas, māksliniecisko prasmju vai pārliecības barjeras. Skolotājiem AI palīdz ietaupīt laiku, ļaujot koncentrēties uz būtiskāko.
Joprojām ir jomas, kurās mākslīgais intelekts joprojām būtiski atpaliek no cilvēka. Saskaņā ar OECD AI Capability Indicators, viena no tām ir metakognīcija – prasme domāt par savu domāšanu, mācīšanos, lēmumu pieņemšanu un refleksiju. Šī prasme cita starpā ir būtiska arī jēgpilnai AI izmantošanai, un to visdažādākajās mācību stundās var attīstīt tikai prasmīgs skolotājs.
Skolotāji – ne tikai zināšanu devēji, bet arī valsts izaugsmes veidotāji
Efektīva mācīšana apvieno zinātni, radošumu un profesionālu meistarību. Nepieciešami uzņēmīgi skolotāji, kuri ne tikai pasniedz mācību vielu, bet palīdz skolēniem saprast, kā mācīties, kā kļūdīties un kā labot šīs kļūdas. Nepieciešami skolotāji, kas ir arī mentori, līderi un piemērs, kas iedvesmo skolēnus pārvērst savas idejas darbībā, ne tikai saņemt atzīmes.
Pedagogi, kas šo lomu uzņemas, visbiežāk arī izdeg. Tie, kuri brauc uz konferencēm, ved skolēnus uz pasākumiem. Tie, kuri māca pēc jaunām metodēm, vada kolēģus, palīdz jaunajiem skolotājiem. Viņi dara to brīvprātīgi, nereti bez sistēmas atbalsta. Bet tieši viņi ir tie, kuri veido valsts ekonomisko izaugsmi. Neatkarīgā Frontier Economics Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka mācīšanas kvalitātes uzlabošana par vienu standarta novirzi var ik gadu palielināt valsts IKP par aptuveni 0,7–0,8 %, vienlaikus samazinot nevienlīdzību un palielinot nodokļu ieņēmumus.
Lai skolotāji varētu būt pārmaiņu ieviesēji
Konferences kā Izaugsmes kods ir būtisks atspēriena punkts – tās iedvesmo, stiprina kopienu un atgādina par darba jēgu. Taču pārmaiņām jābūt sistemātiskām, ne tikai kādam atsevišķam pasākumam. Izglītības sistēmā jāmaina attieksme pret skolotāju lomu.
Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Viņiem nepieciešams laiks – lai mācītos, pamanītu un izvēlētos tieši sev derīgās metodes, ieviestu jaunas pieejas praksē un izvērtētu rezultātus. Nepieciešami arī resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kas ļautu optimizēt darbu un fokusēties uz būtiskāko. Radošums nav iespējams bez brīvības – elastīgas vides, kurā skolotājs ir noteicējs un var pielāgot mācību procesu tieši savu skolēnu vajadzībām. Tāpat svarīgs ir profesionālais atbalsts – mentoringa tīkls un vide, kurā skolotāji var dalīties pieredzē, eksperimentēt un augt kopā ar citiem. Tikai tad skolotāji spēs darīt to, ko prot vislabāk – veidot mūsu nākotni.