Autobūvnieks "Stellantis", starp kura zīmoliem ir "Jeep", "Peugeot" un "Fiat", plāno apturēt ražošanu sešās Eiropas rūpnīcās apgrozījuma krituma dēļ, otrdien ziņoja Francijas biznesa laikraksts "Les Echos".

Šīs rūpnīcas atrodas Francijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Vācijā.

"Stellantis" Francijā apstiprināja, ka rūpnīca pie Parīzes tiks slēgta uz divām nedēļām.

Uzņēmuma preses sekretārs Itālijā apstiprināja, ka rūpnīca Neapoles tuvumā uz nedēļu pārtrauks ražot automašīnas "Fiat Panda".

Ražošanas apturēšanā tika vainoti "grūti" tirgus apstākļi Eiropā un nepieciešamība "sabalansēt" uzskaiti.

"Stellantis" preses sekretārs Polijā apstiprināja, ka ir plānots apturēt ražošanu rūpnīcā Tihi pilsētā valsts dienvidos, bet nepateica, uz cik ilgu laiku. "Les Echos" ziņoja, ka šajā rūpnīcā ražošana tiks apturēta uz deviņām dienām oktobrī.

Laikraksts ziņoja, ka paredzēts apturēt ražošanu arī rūpnīcās Vācijas pilsētā Eizenahā uz piecām dienām, Spānijas pilsētā Saragosā uz septiņām dienām un Madridē uz 14 dienām.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par globālo ekonomiku pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu prečus importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā krasi kritās, bet kritums vēlāk samazinājās pēc tam, kad Tramps uz mēnesi atlika tarifu piemērošanu Meksikai. Jau pēc tirdzniecības sesijas beigām uz mēnesi tika atlikta arī tarifu piemērošana Kanādai.

Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas, bet energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē brīdināja, ka noteikti plāno nākotnē vērsties arī pret ES ar muitas tarifiem, un neizslēdza iespēju noteikt tarifus arī Lielbritānijai.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, ko veicināja Vācijas plāns ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un ASV lēmums uz mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automašīnu importu no Kanādas un Meksikas.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 3,4% pēc nākamā Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par šiem izdevumu plāniem arī cerībā atdzīvināt Eiropas Savienības (ES) lielāko ekonomiku.

"Ekonomisti gadiem bija teikuši, ka Vācijai vajag mainīt savus izdevumu noteikumus, lai izkļūtu no ekonomikas bedres. Bija vajadzīgs konservatīvs kanclers, lai to ierosinātu," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Pieaugot Eiropas aizsardzības un rūpniecības uzņēmumu akciju cenām, palielinājās arī Parīzes un Milānas biržu indeksi.

Volstrītas indeksi pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunām ar ASV autobūves "Lielo trijnieku" - "Stellantis", "Ford" un "General Motors" - trešdien nolēma uz vienu mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automobiļu importu no Kanādas un Meksikas.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.