Lai gan šodien, 26.oktobrī, bija plānots paziņot tiesas lēmumu saistībā ar konditorejas Daile maksātnespēju, tas būs zināms tieši pēc nedēļas – 2.novembrī.

Tas ir saistīts ar to, ka Daile tiesai iesniegusi laboto bilanci, tāpēc tiesa atjaunojusi tiesvedību, DB pastāstīja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Jāatgādina, ka iepriekš tiesa atlika Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmums 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.»

Konditoreju Daile, kura ilgstoši cīnijusies ar finansiālām problēmām un kurai pieteikta maksātnespēja, šorīt piemeklējusi vēl viena liksta - tajā izcēlies ugunsgrēks, kura iemesli šobrīd vēl nav zināmi.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāves Ingas Veteres sniegto informāciju ugunsgrēks izcēlies Blaumaņa ielā 15, telpās, kur atrodas kafejnīca un ceptuve, un degšanas platība bijusi 15 kvadrātmetri.

Maija Dzenovska, kas iepriekš bija konditorejas Daile īpašniece, uz db.lv jautājumu par ugunsgrēku vien atbildēja, ka viņai ar Blaumaņa ielu 15 vairs nav nekāda sakara, tur tagad saimniekojot SIA 5AV.

Uzņēmumā 5AV informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi, šobrīd ugunsgrēks ir nodzēsts. Pagaidām ugunsgrēka cēlonis vēl neesot noskaidrots, pie šī jautājuma šobrīd strādājot apdrošinātāji un speciālisti. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Nessot arī vēl aprēķināts, cik lieli zaudējumi uzņēmumam radušies. Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Rīgas Centra rajona tiesa atlikusi konditorejas Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz šodien 4.oktobrī paredzēto sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis.

Lietas izskatīšana pārcelta uz 19.oktobri plkst.12, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Jāatgādina, ka Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmumā 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Iepriekšējā konditorejas īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls

Konditoreja Daile pēc triju mēnešu pārtraukuma atsākusi darbu.

Uzņēmumā DB uzzināja, ka konditoreja atvērta jau divarpus dienas un šobrīd tajā strādā daļa bijušo darbinieku – pārdevējas un konditores. Ar uzņēmuma saimnieku DB pagaidām neizdevās sazināties. Kā novēroja DB, konditorejā veikts kosmētiskais remonts, produkcijas sortiments saglabājies līdzšinējais.

Jau ziņots, ka Daile darbu pārtrauca februāra pirmajā pusē pēc uzņēmuma īpašnieces Maijas Dzenovskas nesaskaņām ar sadarbības partneri, kura vārdu viņa nenosauca.

DB jau ziņoja, ka Dailes darbinieki bija lielā neskaidrībā par turpmāko. Lai gan īpašniece solīja darbu atsākt, tas nenotika. Daļa Dailes darbinieku aprīļa beigās jau vērsušies tiesā, jo nav saņēmuši samaksu par padarīto un dīkstāvi, parāds kopumā pārsniedzis 14 tūkstošus Ls.

Pret konditoreju Daile ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Rīgas pilsētas centra rajona tiesa lietu ierosinājusi 2. septembrī, par uzņēmuma administratoru rosināts iecelt Normundu Šlitki.

Lursoft dati vēsta, ka pērno gadu Daile noslēdza ar 14,7 tūkstošu Ls zaudējumiem, kas ir par aptuveni 12 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču apgrozījums saruka no 168 tūkstošiem Ls 2008. gadā uz 124,7 tūkstošiem pērn.

DB jau vēstīja, ka Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Uzņēmuma īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls.

Netālu no Maskavas esošajā Žukovska lidostā sācies starptautisks aviošovs MAKS (Международный авиационно-космический салон, МАКС), kurš no izklaides pasākuma laika gaitā izaudzis par vietu, kur Krievijas lidaparātu ražotāji slēdz eksporta līgumus un gūst ārvalstu kontaktus.

MAKS galvenā ideja ir demonstrēt Krievijas augstās tehnoloģijas un vietējā tirgus atvērtību, kā arī sadarbības ar ārvalstu parteriem rezultātu, teikts aviošova mājas lapā.

Biļešu tirgošana uz pasākumu sākās 25. aprīlī, un to cena, iegādājoties iepriekšpārdošanā uz vienu vai vairākām dienām, svārstās no 550 līdz 9000 Krievijas rubļiem (no 8,7 Ls līdz 143 Ls).

Kā liecina MAKS programma, 27., 28. un 29. augustā paredzētas izstādes un biznesa tikšanās, kā arī Starptautiskais Aviācijas kongress, un atklāšanas dienā notika arī speciāla lidmašīnu demonstrējumu programma. Savukārt plašākai sabiedrībai paredzētā izklaides programma paralēli izstādēm notiks 30., 31. augustā un 1. septembrī. Šajās dienās lidojumu programma ilgs sešas stundas.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) februārī pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA OC finance īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli Tavs otrais maks, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, informē PTAC.

PTAC konstatēja, ka SIA OC finance, izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu.

Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Tā divos vārdos varētu raksturot uzlabotā VW Touareg svarīgākos ieguvumus, kas šī gada oktobrī piezemēsies arī Latvijas tirgū

Kopš 2002. gada VW Touareg ir ielauzies uz palikšanu t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7, Mercedes ML vai Porsche Cayenne. Touareg esošais modelis pasaulē joprojām ir pieprasīts un cienīts, tādēļ uzlabojumi modelim ir veikti drīzāk, lai «piedzītu» jauno izskatu VW Golf 7 stūrainajam šablonam. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka uz Touareg ārējās čaulas hroma ir kļuvis ievērojami vairāk. Tas ir attiecināms uz pamatbāzes modeli, bet vēl blīvāk piesātinātākā daudzumā tas skars glaunākās R line pakotnes Touareg. Iestrādājot auto purngalā jauno optiku, Touareg ir pilnībā atvadījies no halogēna lampām, tā vietā turpmāk priekšroku dos modernajiem biksenona lukturiem. LED gaismas diodes joprojām būs papildaprīkojuma listē. Arī salonā izmaiņu pirmajā acu uzmetienā nav, un tikai pēc rafinētas izpētes nākas konstatēt dažus noderīgus sīkumus, kas sildīs nākamo Touareg īpašnieku sirdis. Piemēram, jauni apdares un ādas paraugu salikumi, salona apgaismojumam izmantotas LED spuldzītes. Visbeidzot stūres apsildes un priekšējā vējstikla apsildes funkcijas aktivizēšanu vairs nevajadzēs meklēt, rakņājoties multimediju sistēmas dzīlēs, jo turpmāk šo funkciju pogas ir izceltas uz viduskonsoles augšējās daļas. Sīkums, bet patīkami.

Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam ministru, tostarp arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicinājumu uzņemties iniciatīvu un izmantot valsts un ES atbalstu siltuma patēriņa mazināšanai daudzdzīvokļu namos un privātmājās, raksta laikraksts Latvijas Avīze. Tas centies noskaidrot, kā siltumu taupa Ministru prezidenta ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no tirdzniecības centra Alfa.

Nams esot uzbūvēts 1982. gadā. Dombrovsku ģimene gan 78 kvadrātmetrus lielo trīsistabu dzīvokli ar divām lodžijām – vienu virtuvē un vienu istabā – nopirkusi un ievākusies tajā vēlāk. Kāda nama iedzīvotāja šā gada janvārī izrakstītajā rēķinā esot redzams, ka maksa par apkuri decembrī bija Ls 1,3905 par kvadrātmetru. «Tātad, reizinot šo skaitli ar Dombrovska kunga dzīvokļa platību, iegūsim Ls 108,45, bet, pieskaitot 12% lielo PVN, iegūsim Ls 121,46 – tik liels ir Ministru prezidenta rēķins par apkuri. Kopējam rēķinam par siltumenerģiju vēl jāpieskaita maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju (Ls 5,08), kas kopā varētu būt Ls 18 – 20,» rēķina medijs.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Vai ir par vēlu iegādāties Ethereum? Ethereum cena krīt, bet Wall Street Memes varētu sasniegt $1

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū. Tas attiecas arī uz Ethereum (ETH) – otru lielāko kriptovalūtu pasaulē. Tas liek investoriem aizdomāties, vai nav par vēlu iegādāties ETH?

Aplūkosim ETH cenas rādītājus, to nākotnes prognozes, kā arī labāko alternatīvu jaunajiem kriptovalūtu investoriem.

Ethereum cena 2023. gadā un tās nākotnes prognozes

Šobrīd Ethereum cena par vienu žetonu ir ap 1814$. Saskaņā ar prognozēm, šogad ETH cena varētu palikt 1800 – 1900$ diapazonā. Paredzams, ka vidējā tirdzniecības cena būs aptuveni 1880,75$ ar potenciālo peļņu no ieguldījumiem (ROI) 5% apmērā.

Saskaņā ar Cryptonewz datiem, līdz 2025. gadam Ethereum varētu sasniegt maksimālo līmeni 6500$ un minimālo cenu 4500$ apmērā. Savukārt 2030. gadā paredzams, ka žetons varētu sasniegt maksimālo 20 500$ līmeni, bet minimālā cena būs 14 000$.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Katru gadu valsts iestādēs un valsts uzņēmumos tiek nozagta un nelietderīgi izlietota degviela miljoniem latu vērtībā, norāda speciālisti un valsts varas pārstāvji. Kāds augsta ranga valsts varas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms skaidro, ka par šādas problēmas aktualitāti zinot daudzi, bet atklāti runā vien retais, vēsta Bnn.lv.

Arī degvielas tirgus speciālisti, kas gadiem pētījuši šo problēmu, uzsver – problēma pastāv un būs aktuāla vēl ilgi. Vidējais apjoms, ko nozares aprindās uzskata par nozagtās un privātām vajadzībām izmantotās degvielas īpatsvaru, svārstās no 25 līdz 40 un vairāk procentiem. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā izsludinātie valsts iestāžu un uzņēmumu degvielas iepirkumi, balstoties uz šīm aplēsēm, ļauj aprēķināt, ka gadā šādā veidā valstij varētu tikt nozagti miljoniem latu.

Problēmu atzīst arī Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba, kura uzsver, ka viņas vadītā iestāde var pārbaudīt degvielas patēriņa lietderību un noteikumu ievērošanu no dokumentālās puses. Savukārt fiziski pārbaudīt, vai degviela tiešām tiek iztērēta lietderīgi, un automašīna veikusi maršrutu, kas norādīts dokumentos, Valsts kontrole (VK) nevar. «Mēs varam pārbaudīt automašīnu degvielas patēriņus, uzrādīto veikto maršrutu lietderību utt. Tomēr fiziski kontrolēt darbinieku darbības attiecībā uz degvielas patēriņu var tikai pati iestāde,» norāda I. Sudraba, piebilstot, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad VK pieprasījusi valsts iestādēm atmaksāt līdzekļus par nelietderīgi izmantotu degvielu. Atsevišķus pētījumus vai revīziju par degvielas izmantošanu valsts iestādēs VK nav veikusi – visas pārbaudes notiek finanšu revīziju ietvaros.

Kur drīkst vai nedrīkst klausīties mūziku, par to nevienam neko nemaksājot - šis jautājums dažu pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā ir kļuvis par vienu no populārākajiem, konkurējot vienīgi ar stāstiem par fotoradariem.

Turklāt atbilde ir tik banāla, cik vien iespējams - atskaņojot mūziku ārpus sava ierastā ģimenes loka, ir jāmaksā pilnīgi visos gadījumos, ieskaitot kapus. Iemesli, kāpēc tā arī netiek sodīta kapu administrācija par mūzikas atskaņošanu, piemēram, kapu svētkos, ir iespējami vairāki - policijas darbinieku neinformētība par to, ka viņiem tas ir jādara, policistu iedzimtais humānisms vai arī šajā pašā valsts iestādē strādājošo slinkums.

Pašreiz ledus šajā jomā ir sakustējies un Kultūras ministrija strādā pie tā, lai attiecīgajā likumā ieviestu grozījumus, ar kuru palīdzību būtiski tiktu pārskatīts «ierastā ģimenes loka» jēdziens. Proti, ir paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja mūzikas translēšana notiek komerciālos nolūkos, par to būtu jāmaksā autoratlīdzība, bet, ja tā notiek nekomerciālos nolūkos - nebūtu. Diemžēl realitātē tas nozīmē, ka šo grozījumu pieņemšanas gadījumā ledus sakustēšanās notiktu tikai vienā virzienā. Proti, automātiski tiktu pateikts, ka valsts iestādēm jāmaksā nav, jo tās nekādā gadījumā nevar būt komercpakalpojuma sniedzējas, bet privātuzņēmumos situācija būtu krietni vien diskutablāka. Nu, kā gan var noteikt - apavu labotājs savā darbnīcā mūziku atskaņo tāpēc, lai būtu patīkams fons, vai arī tādējādi viņš mēģina pievilināt klientus. Pilnīgi mierīgi taču var pateikt, ka cilvēki dodas tieši pie kurpnieka Pētera tikai tāpēc, ka zina - viņa darbnīcā varēs dzirdēt Laura Reinika dziesmu Es skrienu...

Vadošie politiķi ir uzsākuši izrādi ar nosaukumu «Nodokļu celšana», tajā pašā laikā alternatīvu izskatīšana un iedziļināšanās lielajās tautsaimniecības kopsakarībās nenotiek.

Kā zināms, pacietīgi pilinot, sadrūp pat akmens. Pie varas esošie Latvijas politiķi saistībā ar nodokļu celšanas ieceri pašlaik nodarbojas tieši ar tādu pilināšanu. Vispirms nāk viens ministrs, par kuru jau iepriekš zināms, ka tuvajās Saeimas vēlēšanās viņš nestartēs un līdz ar to kopējos partijas reitingus nebojās ar paziņojumu, ka par nodokļu celšanu vajag sākt diskutēt, jo mēs, lūk, atpaliekam no kāda tur Eiropas Savienības vidējā līmeņa nodokļu sloga ziņā pret IKP. Ierindas cilvēks šo terminu tāpat nesaprot, jo parēķina, ka nodokļos kopā maksā vairāk par ministra minētajiem 25%, taču tas nav svarīgi. Ministra runātais jau arī nav domāts kaut kādiem amatieriem, bet gan augsta līmeņa speciālistiem, kas orientējas fiskālajā telpā un citās smalkās lietās. Galvenais ir prātā iesētā doma – brāl’, tu maksā valstij par maz! Tāpēc nesanāk pensijām, armijai, skolotājiem, veselībai un citām pirmās nepieciešamības lietām.

Ātri, ērti un lēti mobilo banku norēķini Latvijā ienāks ar skandināvu mātesbanku pieredzi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mobilo banku pakalpojumu aplikācijas Zviedrijā šī gada sākumā ir visvairāk lejuplādētās, apsteidzot tādus viedierīču mīluļus kā Facebook Messanger, Instagram u.c. Zviedri ātrajos un – kas ir ne mazāk svarīgi – lietotājiem lētajos maksājumos ir starp Eiropas līderiem.

Jauninājumi mobilajā bankā ir divi – norēķiniem pietiek tikai ar viedtālruni, apejot līdzšinējo ērtības līderi – maksājumu un kredītkartes, līdz ar to atkrīt arī saistītās komisijas maksas. Tās ienīst jo sevišķi tirgotāji, kas galvenokārt uzņemas līdzšinējo ātro bezskaidrās naudas darījumu izmaksas, tāpēc Rīgā un citviet uzraksti, ka kartes netiek pieņemtas, nav retums.

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309 milj. eiro kohēzijas politikai

Pēc Eiropas Komisijas pirmā piedāvājuma jaunajam ES daudzgadu budžetam kļuvis skaidrs, ka naudas būs mazāk visiem. Nosauktais samazinājums – vidēji 5% lauksaimniecībai un līdz 7% kohēzijai – vēl nav viens pret vienu attiecināms uz Latvijas gaidītajām summām, taču aptuvenam priekšstatam, piemērojot šo koeficientu, iznāk, ka Latvijas lauksaimniecība zaudēs vairāk nekā 164 miljonus eiro, savukārt kohēzijas politika – pat 309 miljonus salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.

Eiropas fondi ir būtisks dzinējspēks Latvijas attīstībā – tie palīdzējuši radīt darbavietas, būvēt ceļus, attīstīt visdažādākās nozares. Lauksaimnieki pērk traktorus, rūpnieki – konveijerus, būvnieki viņiem ceļ ražotnes un villas. Ja naudas mazāk, progress kļūst lēnāks. Sarunas par budžetu gan ir tikai pašā sākuma stadijā, un, kā atgādina Eiropas Komisijas pārstāvis Kaspars Kreics, līdzīgos apstākļos pirms septiņiem gadiem Latvija sarunās spēja papildināt savu aploksni par 700 miljoniem. Tagad gan apstākļi krietni spiedīgāki Lielbritānijas izstāšanās dēļ un vairums valstu cīnās par mazāku samazinājumu, nevis pieaugumu.

Zaudējot savas pozīcijas pret tiešajiem konkurentiem, Audi A4 modernizētājiem ir nācies gana papūlēties, lai no jauna sapucētu tik nozīmīgo vācu ražotāja produktu

Ko tur slēpt, piektās paaudzes Audi A4 nav bijis tik veiksmīgs, kā sākotnēji bija iecerējuši tā radītāji, attiecīgi mūžsenie konkurenti Mercedes C klase un 3. sērijas BMW ir paspējuši aizspraukties Audi A4 pa priekšu. Turklāt arī citi sāncenši nesnauž. Piemēram, kamēr Audi A4 tirdzniecības rādītāji 2019. gada pirmajā pusgadā Eiropā ir nogāzušies par 26%, zviedru Volvo S60/V60 tirdzniecība uzlēkusi par 25%. Paturot prātā Audi A4 nozīmi kompānijas modeļu portfelī, Audi saprot, ka ir laiks rīkoties.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Vispirms – auto izskatīsies citādāk. It kā tas pats vecais, labais Audi A4, tikai kļuvis cēlāks un «muskuļotāks», it kā būtu mērķtiecīgi svīdis svaru zālē un uzaudzējis pamanāmu muskuļu masu. Tas visvairāk attiecas uz auto sānu dizainu, kas veidots pilnībā no jauna. Vēl vairāk, no virsbūves elementiem izmaiņas nav skārušas tikai bagāžnieka vāku, motora pārsegu un jumtu. Galarezultātā modernizētais Audi A4 ir kļuvis pievilcīgāks no ārpuses un paredzami viedāks no iekšpuses.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Ar SIA Rīgas satiksme (RS) elektroniskām biļetēm jeb e-taloniem nākotnē varēs apmaksāt braucienus AS Pasažieru vilciens (PV) vilcienos pa visu Latviju un pastāvīgos (zilos) talonus izmantot kā elektroniskus makus, lai veiktu nelielus pirkumus veikalos un kioskos, kas atrodas dzelzceļa staciju un RS maršrutu pieturu tuvumā, norāda SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs.

«Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir «maks vilcienā». Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās «uzpildīt» ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu,» intervijā portālam Nozare.lv skaidroja Morizurs.

Intervijas laikā Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko «maku», varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.