Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Cēsis, kur patlaban atrodas audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, tiek izskatītas kā viens no variantiem, kur būvēt jauno sieviešu cietumu. Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas, tāpēc galīgais plāns nav līdz galam skaidrs, piebilda Kaļins.

Viņš atzina, ka jaunas infrastruktūras izbūve ieslodzījumā un apcietinājumā esošajām sievietēm ir viena no galvenajām IeVP prioritātēm nākamajam periodam. Oktobrī par šo ieceri plānots parakstīt memorandu ar Norvēģijas grantu programmas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Tieslietu ministrija un SIA Citrus Solutions 28. augustā saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa šo ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu cietumu prasībām. Jaunais Liepājas cietums kļūs par modernāko ieslodzījuma vietu Baltijā un pirmo cietumu, kas Latvijā uzcelts neatkarības laikā. Tajā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita, kā arī varēs pilnvērtīgi veikt resocializāciju, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nodrošinot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildes sistēmā. Paredzēts, ka 2026. gada pirmajā pusē, pēc kompleksa aprīkošanas un darbinieku sagatavošanas, jaunais cietums uzsāks darbu.

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jēkabpils situācijā medijos izskanēja informācija, ka uz privātas zemes ir veikti būvdarbi - izbūvēts ieslodzīto pastaigu laukums un veikta ventilācijas sistēmas ierīkošana, taču bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iesnieguma pārbaudīja objektu un informāciju nodeva Jēkabpils pilsētas būvvaldei, kas konstatēja faktisku piebūvi pie soda izolatora ēkas. Pēc paskaidrojumu saņemšanas no cietuma vadības būvvalde pieņēma lēmumu atļaut būvniecību legalizēt, zemes īpašnieka saskaņojumu neprasot un viedokli pat nenoskaidrojot.

Kas likumā noteikts par būvniecību uz svešas zemes?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs vai persona, kurai ar līgumu piešķirtas būvēšanas tiesības. Kopš 2017. gada Latvijā ir noteikta arī skaidra apbūves tiesību nodibināšanas kārtība, ja būvniecība tiek veikta uz citas personas zemes, obligāti jābūt līgumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka būvniecības pakalpojumu nozīmīgākās pasūtītājas ir valsts un pašvaldības, bet to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Smaga, jo 2024. gads būvniecībā ir bijis viens no smagākajiem neatkarīgās Latvijas laikā pēc 2008.- 2010. gada krīzes. Iespējams, ka cilvēki, kuri ikdienā ir ārpus būvniecības sfēras, šo krīzi nepamanīja atšķirībā no iepriekšējās dižķibeles. Problēmas pamatā ir ne tik daudz Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās aizdevumu procentu likmes cīņai ar inflāciju, kas atstāja ietekmi uz privāto investoru vēlmi būvēt jaunas ēkas un veikt esošo renovāciju, bet gan finansējuma neesamība publiskajā sektorā. Būtībā privātajā sektorā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir savdabīgs nogaidīšanas laiks, lai sāktu būvēt dzīvojamās mājas, jo, lai arī aizdevumu procentlikmes ir sarukušas, taču tās joprojām ir salīdzinoši augstas. Ir privātie investori, kuri būvē ražotnes, noliktavas, taču šādu projektu nav daudz.