Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".
Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tai pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijā vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju ir būvētas pirms 40-50 gadiem, un tajās nav veikti pietiekami ieguldījumi atjaunošanā. "Rezultātā ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās, savukārt augstais enerģijas patēriņš rada nesamērīgi lielus rēķinus par siltumenerģiju," saka Āboliņš.
Viņš uzsver, ka renovācija nav tikai skaistāka fasāde - tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. "Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr šodien Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 4% mājokļu, kas skaidri parāda, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku," pauž Valsts kontroles padomes loceklis.
Tomēr esot redzams, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums, uzskata Āboliņš.
Vienlaikus revīzijā Valsts kontrole secina, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku informētība joprojām ir nepietiekama un bieži vien kļūst par būtisku šķērsli renovācijas sākšanai. Valsts kontroles veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 39,5% ir informēti par iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ēkas pilno renovāciju, savukārt 29,8% ir daļēji informēti.
Vien 8% ir zināmas renovācijas aptuvenās izmaksas. Kā skaidro Valsts kontrolē, tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai bieži vien trūkst pamata datu, secinājusi Valsts kontrole. Tas redzams arī procesu dinamikā - kopsapulces, kurās jāpieņem lēmums par renovāciju, 44,4% gadījumu jāorganizē trīs un vairāk reižu, un projekti nereti iestrēgst vēl pirms tehnisko darbu sākšanas.
Turklāt, kā secinājusi Valsts kontrole, liela daļa iedzīvotāju vispār netiek mērķtiecīgi informēta par renovācijas iespējām - 57,8% respondentu norādījuši, ka viņi nav nekad uzrunāti par iespējām atjaunot ēku. Tādēļ būtiskākie šķēršļi lēmuma pieņemšanai par renovācijas veikšanu ir bažas par izmaksām (30,2%), būvdarbu kvalitāti (22,7%) un procedūru sarežģītību (15,6%).
Savukārt profesionāls projekta vadības atbalsts šobrīd ir pieejams tikai pēc aizdevuma saņemšanas, lai gan sarežģītākie uzdevumi - sagatavot dokumentus, apkopot tehnisko informāciju un pārliecināt iedzīvotājus - jāveic jau pirms tam. Valsts kontrole atklājusi, ka šajā posmā dzīvokļu īpašnieki nereti paliek bez atbalsta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projekti kavējas vai sadārdzinās.
Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kas bieži darbojas tikai uz brīvprātības pamata un bez profesionālām zināšanām, uzliktais pienākumu apjoms ir nesamērīgs un pārsniedz to kapacitāti. Arī aptaujā dzīvokļu īpašnieki un viena no biedrībām norādīja, ka nekvalitatīvi sagatavotu dokumentu dēļ projekts bijis jāizstrādā atkārtoti, kas izraisījis būtiskus kavējumus un izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole uzsver - revīzija skaidri apliecina, ka pēdējos gados strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai, jo tās būtiski samazina renovācijas ekonomisko atdevi iedzīvotājiem. Kopš 2017. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektu attiecināmās izmaksas par kvadrātmetru ir pieaugušas par 127%, kamēr vispārējās būvniecības izmaksas šajā laikā augušas par 52%. Tas nozīmē, ka renovācijas projektu izmaksu kāpums ir divas reizes straujāks par nozares kopējo inflāciju. Revīzijā konstatēts, ka šādu izmaksu dēļ 54% īstenoto projektu gada vidējais siltumenerģijas izmaksu ietaupījums nenosedz ikmēneša kredītmaksājumu, kas var pārsniegt pat divus eiro kvadrātmetrā (eur/m2).
Tāpat Valsts kontrole uzskata, ka energoefektivitātes paaugstināšanas investīciju atdeve ir kļuvusi nepietiekama, lai iedzīvotājiem būtu pārliecība par finansiālu ieguvumu - īpaši situācijā, kur vidējās projekta izmaksas šobrīd sasniedz 880 000 eiro vienai daudzdzīvokļu ēkai.
Aptauja rāda, ka īpašuma vērtības pieaugums pēc renovācijas lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku nav izšķirošs faktors, jo tikai apmēram trešdaļa to uzskata par būtisku motivāciju. Savukārt ievērojama daļa vai nu neizjūt vērtības pieaugumu, vai nav par to interesējusies, bet gandrīz 29% to neuzskata par nozīmīgu vispār, jo neplāno īpašumu pārdot vai izīrēt.
Valsts kontrole konstatējusi, ka Latvijā netiek izmantotas visas iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku finansējumu ēku atjaunošanai. Ekonomikas ministrija līdz šim nav izmantojusi instrumentus, kas ļautu piesaistīt izdevīgākus aizdevumus vai mazināt procentu likmi, lai gan tas būtiski palielinātu projektu ekonomisko atdevi. Pašreizējā "Altum" piedāvātā fiksētā likme - 3,9% - ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. To samazinot, palielinātos to projektu skaits, kuros ieguvums no siltumenerģijas izmaksu ietaupījuma pārsniegtu ikmēneša kredītmaksājumu par renovāciju, pārliecināta Valsts kontrole.
Vienlaikus Latvijā trūkst mērķētu atbalsta mehānismu zemāko ienākumu mājsaimniecībām - 18,7% iedzīvotāju mājokļa izmaksas jau tagad ir "ļoti apgrūtinošas", 6,7% nespēj nodrošināt pietiekamu siltumu, bet 42% nav gatavi maksāt par renovāciju vairāk nekā 0,5 eur/m2. Šādos apstākļos sociāli mazāk aizsargātās grupas nespēj piedalīties renovācijas projektos, un tas palielina gan sociālo spriedzi, gan pašvaldību pabalstu slogu, norāda Valsts kontrole. Bez izdevīgākiem finansējuma nosacījumiem un skaidri definēta atbalsta šīm grupām renovācijas temps Latvijā turpinās būt nepietiekams un nevienlīdzīgs, uzskata Valsts kontrole.
Āboliņš norāda - lai iedzīvotāji varētu pieņemt informētus lēmumus par savas mājas atjaunošanu, ir jābūt skaidrai un viegli pieejamai informācijai par jau īstenoto projektu izmaksām un rezultātiem. "Šobrīd tādas nav - dati ir sadrumstaloti un nav izmantojami bez padziļinātas analīzes. Tas ierobežo gan plānošanas kvalitāti, gan spēju salīdzināt cenas, izvērtēt riskus un saprast, kādas ir renovācijas reālās izmaksas," saka viņš.
Valsts kontrole 9.decembrī rīkos ekspertu diskusiju par mājokļu siltināšanas procesa izaicinājumiem un iespējām.
Iestāde atzīmē, ka Latvijā mājokļi noveco un ilgstoši nav notikusi to pietiekama renovācija, taču joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Ekspertu diskusija tiks rīkota, lai uzlabotu situāciju un meklētu konkrētus risinājumus.
