Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, 53 % vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40 % apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50 % zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.

Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki

Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023.gada dati atklāj, ka 64 % globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45 % globālo paterētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Pēdējā laikā publiski paustās idejas un iniciatīvas, ko lēmējvara piedāvā sabiedrībai cilvēku individuālo ekonomisko nebūšanu risināšanai, skaidri iezīmē divas lietas.

Pirmkārt, beidzot kāds ir atradis “lielo, ļauno”, kura dēļ mūsu valsts iedzīvotājiem sokas grūti. Un, protams, tas ir pārtikas tirgotājs. Otrkārt, ekonomikas eksperti, starptautiskie novērotāji un tirgus pētnieki “var iet atpūsties”, jo mūsu valdība labāk zina, kā funkcionē tirgus un ko darīt, lai tauta nonāktu miera un pārticības zemē. Proti, ir jāregulē piecenojumi, jāierobežo tirgotāju sadarbība ar piegādātājiem, un viss mūsu zemē beidzot būs labi. Un daļa tautas šim arī tic. Tikai esam piemirsuši, ka pavisam nesen jau dzīvojām miera un pieticības malā, pasaules demokrātiskākajā sabiedrībā, kur visiem bija darbs, nauda un laime. Tas bija laikos, kad sildījāmies padomju ekonomikas saulē ar deficītu, rindām un visādiem citiem labumiem. Vai tiešām atkal vēlamies būt turpat?

No 2024.gada 1.septembra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.

LOSP pārstāvji secinājuši - lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos iekļautās prasības, novērojams, ka teju ne visi mazumtirgotāji godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Šo noteikumu pamata mērķis ir veidot tādu vidi patērētājiem, kur tūlītēji un skaidri var iegūt informāciju par produkta izcelsmi - nelasot sīkā drukā katram produktam aprakstu, bet vien pārlaižot acis pāri rindai cenu zīmju veikalu plauktos. Diemžēl joprojām ir tādi tirgotāji, kuri normatīvā akta prasību izpildei pieiet visnotaļ virspusēji. Piemēram, svaigu dārzeņu un augļu nodaļās cenu zīmes mēdz būt A4 izmērā, taču izcelsmes valsts norādes tāpat ir grūti saskatāmas, jo atrodas virs vai aiz pašiem produktiem. Mēs ceram, ka tirgotāji arvien vairāk un biežāk izmantos iespēju atspoguļot arī izcelsmes valsts karogu, ko ir vieglāk atpazīt un saskatīt - arī no attāluma."

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Lietuva vēros, kā Latvijā darbosies valdības, pārtikas ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands pārtikas cenu samazināšanai, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Mēs pagaidīsim tādu vienošanos ietekmi un skatīsimies, vai ir vērts ko tādu ieviest Lietuvā," viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai ir vērts sekot Latvijas piemēram.

Palucks atgādināja, ka Lietuvā pēc viņa iniciatīvas ir izveidota Pārtikas padome, lai "risinātu cenu ķēdes caurskatāmību" un analizētu pārtikas cenu struktūru.

"Es domāju, ka tas nedaudz vairos uzticību vai vismaz skaidri parādīs, kas ir atbildīgs par cenu pieaugumu šajās nozarēs, kas to dara, kā mēs bieži strīdamies, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji. Un tad, balstoties uz to, mēs varēsim izlemt, vai mēs varam panākt kaut kādu vienošanos [ar tirgotājiem], vai to dara tirgotāji, vai pārstrādātāji, un varbūt mēs skatīsimies, kas palielina lauksaimniecības produktu primārās izmaksas un citas lietas," klāstīja Lietuvas premjerministrs.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) pārvaldnieks SIA “Rīgas nami” ir izsludinājis iepirkumu būvniecības darbiem, kuru ietvaros plānots veikt RCT Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanu un jumta seguma nomaiņu.

Būvniecības darbi iecerēti divās daļās, kur pirmajā daļā tiks veikta Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi un tam sekos paviljona jumta seguma atjaunošana. Kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas 1,8 miljoni eiro apmērā, no kurām 929 tūkstoši eiro ir SIA “Rīgas nami” pašu finansējums metāla konstrukciju pastiprināšanas darbiem. Savukārt par jumta seguma nomaiņas finansējumu vēl nepieciešama vienošanās ar ēkas īpašnieku – Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Visus darbus iecerēts pabeigt viena gada laikā, tādejādi sagatavojot Piena paviljonu gaļas tirgotāju izvietošanai 2026. gadā, kā arī ES finansēta un Rīgas enerģētikas aģentūras vadīta investīciju projekta īstenošanai, kas paredz uzstādīt inovatīvu siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas.

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) pauž dziļu neizpratni par elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisma pieņemšanu, kas būtībā kļūst par slēptu “Latvenergo nodokli” atjaunojamās enerģijas ražotājiem un neatkarīgajiem tirgus spēlētājiem. Šī sistēma rada ne tikai papildu finansiālu slogu, bet arī ievērojami vājina visas nozares attīstību un grauj investoru uzticību.

Jaunā kārtība paredz, ka ievērojamas naudas summas no atjaunojamās enerģijas nozares un patērētājiem nonāk viena konkrēta uzņēmuma – AS “Latvenergo” – rīcībā, jo izstrādātā mehānisma nosacījumus būtībā var izpildīt (un līdz ar to balansēšanas pakalpojumu var sniegt) tikai šī valsts kapitālsabiedrība.

Elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījums motivēs ražotājus investēt uzkrājošajās baterijās

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs...

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina monopolstāvokli, pie kura citi tirgus dalībnieki, kas ieguldījuši privātos līdzekļus atjaunojamās enerģijas projektos, tiek nostādīti neizdevīgā situācijā. Turklāt pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) joprojām vilcinās ar citu pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, kuri varētu piedāvāt veselīgu konkurenci balansēšanas pakalpojumu tirgū. Šāda rīcība kavē jaunu risinājumu ieviešanu, piemēram, elektroenerģiju uzkrājošo bateriju attīstību, kas ir būtiskas Latvijas enerģētikas nākotnei.

Baltijas valstu un Eiropas prakse apliecina, ka Latvijā šajā ziņā tiek īstenota visagresīvākā pieeja, praktiski bez pārejas perioda un bez patērētāju un investoru interešu aizstāvības. Piemēram, Lietuvā ir paredzēts trīs gadu pārejas periods: 2026. gadā ražotāji un tirgotāji segs 30 % no balansēšanas jaudu izmaksām, 2027. gadā – 60 %, un tikai no 2028. gada – 100 %. Savukārt Igaunijā līdz 2025. gada beigām izmaksas segs pārvades sistēmas operators "Elering", paralēli izstrādājot pārdomātu nākotnes modeli, lai novērstu strauju elektroenerģijas cenu kāpumu. Papildus tam Igaunijā tiek izmantotas esošās elastīgās jaudas, piemēram, Kiisa elektrostacija, lai samazinātu nebalansa izmaksas. Diemžēl Latvijā šādas pieejas netiek ieviestas – ir izvēlēts ceļš, kas veicina strauju un nesamērīgu izmaksu pieaugumu, radot nopietnus riskus atjaunojamās enerģijas attīstībai.

LAEF valdes priekšsēdētājs Haralds Vīgants uzsver, ka “šī sistēma ir klaja izspiešana, kas samazina investoru uzticību un degradē Latvijas enerģētikas tirgu. Tā nostiprina monopolu AS “Latvenergo” rokās un neļauj attīstīties neatkarīgajiem ražotājiem, kuri godprātīgi un bez valsts atbalsta ieguldījuši savus resursus atjaunojamās enerģijas projektos. Šādas darbības nav savienojamas ar atvērtu tirgu un veselīgu konkurenci. Mēs esam dziļi satraukti, ka Klimata un enerģētikas ministrija, kas līdz šim vienmēr bijusi nozares attīstības atbalstītāja, tagad pieņēmusi lēmumu, kas faktiski sodīs tos, kuri veikuši ieguldījumus brīvā tirgus apstākļos un veicinājuši atjaunojamās enerģijas attīstību Latvijā.”

“Šāda pieeja ne tikai bremzē jaunu investīciju piesaisti, bet arī dod signālu, ka Latvijā ar atjaunojamās enerģijas projektiem saistītie riski pieaug, padarot investīciju vidi nedrošu. Mēs nevaram pieļaut, ka nozare jau atkal kļūst par eksperimentu vietu un ka ilgtermiņa lēmumi tiek pieņemti šauras interešu grupas labā,” akcentē Haralds Vīgants. LAEF aicina Klimata un enerģētikas ministriju, Saeimu un sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pārskatīt pieņemto elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānismu. Proti, ir nepieciešams ieviest pārejas periodu un taisnīgu izmaksu sadalījumu, lai veicinātu vienlīdzīgu konkurenci Baltijas tirgū. LAEF ieskatā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu nesamērīgu finansiālo slogu, ir nepieciešams paredzēt vismaz divu gadu pārejas periodu. Šajā laikā jaunajiem noteikumiem varētu kvalificēties arī citi tirgus dalībnieki, tādējādi veicinot konkurenci un inovācijas balansēšanas pakalpojumu tirgū. Tāpat pārejas periodā radušās izmaksas būtu jāsedz no pārvades sistēmas tarifa, lai netiktu radīts papildu finansiālais slogs patērētājiem.

LAEF arī uzskata, ka jebkuri lēmumi par balansēšanas pakalpojumu tirgus attīstību jāpieņem vienoti Baltijas mērogā, cieši sadarbojoties ar Igauniju un Lietuvu. Tikai koordinēta pieeja nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā un novērsīs situācijas, kurās viena valsts iegūst nepamatotas priekšrocības uz citu valstu rēķina. LAEF skatījumā tikai caurspīdīga, uz inovācijām balstīta un taisnīga sistēma, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, var veicināt Latvijas enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību un stiprināt valsts enerģētisko drošību ilgtermiņā.

“Latvijai ir jākļūst par piemēru godīgai, ilgtspējīgai un caurskatāmai enerģētikas nozarei, kurā katrs spēlētājs tiek vērtēts vienlīdzīgi, nevis tiek sodīts par to, ka izvēlējies zaļo kursu un ieguldījis zaļākā nākotnē,” saka Haralds Vīgants.

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzina, ka sākotnējās ekspektācijas, sagaidot, ka pēc memoranda parakstīšanas pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, bija pārsteidzīgas.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā ir zināmi konkrēti datumi, kad mazumtirgotāji veikalos plāno ieviest samazinātās cenas preču grozus, taču to nevar izpaust, jo tā ir komercinformācija.

Valainis gan atklāja, ka lielākajai daļai izmaiņas ir plānotas jūnijā.

Pēc ministra teiktā, šajā grozā varētu būt apmēram 50 produktu.

"Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs," sacīja Valainis, piebilstot, ka valsts pusē liela daļa mājasdarba ir izdarīta un tiek gaidīts, kad memorands stāsies spēkā mazumtirdzniecības vietās.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Mūsu LaTS tīkla tirgotāji pilnībā atbalsta valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku saglabāt pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā vietējam tirgum raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Šāds lēmums gan pazeminās produktu cenas veikalu plauktos, gan arī padarīs tos pieejamākus pircējiem.

Vienlaikus jāatzīst, ka šīs darbības gala mērķa sasniegšana – palielināt Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu noietu – lielā mērā atkarīgs arī no tirgotāju godaprāta. Ja tirgotājs vienā kastē sajauc kopā Latvijas gurķus ar lētākiem importa gurķiem un pārdod to visu kā vietējo produkciju, tad pieķert viņu nemaz nav tik viegli. Par šādiem efektiem, lai spriež paši augļu un dārzeņu audzētāji – vai tas ir palielinājis viņu audzētās produkcijas pārdošanas apjomus.

Vienlaikus ar šo pircējiem un tirgotājiem pozitīvo lēmumu, notiek arī process, kas apdraud mazo veikalu darbību reģionos. Runa ir par prasību izcelt preces izcelsmes valsti ar karodziņu palīdzību. Šķiet, ka deputāti, dzīvojot lielākajās pilsētās un iepērkoties lielveikalos, kuros cenu zīmes parasti tiek veidotas ar datorprogrammas palīdzību, vienkārši neapzinās realitāti kurā dzīvo mazie reģionālie veikali. Un šī realitāte ir tāda, ka mazajos reģionu veikalos cenu zīmes ļoti bieži vēl tiek rakstītas ar roku. Tagad pie šī roku darba nācis klāt vēl pienākumus rakstīt izcelsmes valstis – runa ir par tūkstošiem cenu zīmju, kas jānomaina ar manuāla darba palīdzību.

Uzņēmums Smartpost Itella nodrošina ne tikai paku piegādi, bet savā darbībā liek uzsvaru arī uz augstākā līmeņa loģistikas risinājumu piedāvāšanu e-komercijas uzņēmumiem, palīdzot tiem attīstīt savu darbību un veicināt biznesa mērogošanu. Smartpost Itella noliktavu loģistikas direktors Raivo Roolaid skaidro, kā izvēlēties pareizo loģistikas partneri un kādas tendences un izaicinājumi veidos strauji augošo e-komercijas nozari 2025. gadā.

Koncentrēšanās uz uzņēmējdarbības attīstību

“Mēs kā kvalitātes līderis tirgū redzam, ka daudzi tirgotāji saviem spēkiem cenšas tikt galā ar pārāk daudzām lietām. Tas attiecas uz sagādi, transportēšanu, uzglabāšanu noliktavā, montāžu un piegādēm. Turklāt viņi nodarbojas arī ar klientu apkalpošanu, sūdzību izskatīšanu un risināšanu,” stāsta Smartpost Itella noliktavas loģistikas direktors.

Viņaprāt, lielākā daļa šo darbību nerada komersantam tiešu pievienoto vērtību, bet prasa papildu resursus, kurus nevar ignorēt. “E-veikala īpašnieka uzmanības centrā ideālā gadījumā jāliek uzņēmējdarbības attīstīšana. Tas nozīmē pārdošanas apjoma pieaugumu, tirgus daļas palielināšanos un klientu pieredzes uzlabošanu. Uzticot e-komercijas pasūtījumu izpildi jeb e-fulfillment specializētam pakalpojumu sniedzējam, komersants var pievērsties darbībām, kas rada lielāku vērtību gan viņam, gan viņa klientiem. E-fulfillment pakalpojums ļaus deleģēt partnerim tādus uzdevumus, kā loģistikas plānošana, preču uzglabāšana, komplektēšana, iepakošana, ērtāka un ātrāka piegāde un citus,” stāsta Raivo Roolaid.

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 0.73 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad samaksāja 10,60 miljardus eiro.

To tāda SIA Lursoft IT aprēķini apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksājuši 3,91 miljardu eiro, kas ir par 0.27 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, ka šajās iemaksās tika samaksāti 3,64 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī uzņēmumi pērn samaksājuši 2,12 miljardus eiro, kas ir par 0.2 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tika samaksāti 1,92 miljardi. eiro.

Visvairāk nodokļos samaksājuši degvielas tirgotāji SIA Neste Latvija 206,33 milj.eiro, SIA Orlen Latvija — 202,32 milj. eiro un SIA Circle K Latvia —193,16 milj. eiro. Savukārt gan samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 22,66 milj. eiro, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 40,39 milj. eiro līdere 2024. gadā bijusi SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kūra pērn nodarbināja teju 5,4 tūkstošus darbinieku, liecina SIA Lursoft IT informācija.

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Afganistānā pērn opija cena strauji pieaugusi līdz 750 dolāriem par kilogramu, un tas ir desmitkārtīgs pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, teikts ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) ziņojumā.

Straujais kāpums sekojis pēc tam, kad talibu valdība 2022.gadā aizliedza magoņu audzēšanu un iznīcināja sējumus.

Rezultātā ievērojami samazinājās opija ražošana, teikts trešdien publicētajā ziņojumā. Tomēr narkotiku tirgotāji gūst peļņu, lielā mērā pateicoties augstajām cenām.

Afganistānas opija krājumi 2022.gada beigās tika lēsti 13 200 tonnu apmērā, kas ir pietiekami, lai potenciāli apmierinātu globālo pieprasījumu pēc afgāņu opiātiem līdz 2027.gadam.

UNODC izpilddirektore Gada Vali brīdināja, ka no narkotiku tirdzniecības gūtā peļņa tiek novirzīta starptautiskiem organizētās noziedzības grupējumiem, kas destabilizē situāciju Afganistānā, reģionā un ārpus tā.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.