Izskatās, ka arī pieredzējušie tirgus dalībnieki, kuriem nācās pārdzīvot ne vienu vien tirgus turbulences periodu, ir manāmi sašutuši par aprīļa sākumā globālos akciju tirgos notiekošo. Trampa paziņojums par tarifiem un izraisītā eksplozija bija tas, par ko mēs jau sen brīdinājām: “rudā gulbja” efekts, kas izvērsās visā savā ugunīgajā krāšņumā.
Akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu, volatilitāte zibenīgi pieauga, S&P 500 nedēļas laikā zaudēja 10%, akciju valuācijām piedzīvojot pamatīgu korekciju. Tas bija vienkārši izjukums – haotiska izpārdošana, kas mums atgādināja, cik strauji var mainīties tirgus sentiments globālā tirdzniecības kara laikā.
Tas atkal izraisīja bailes no recesijas, un nav grūti saprast, kāpēc. Tā kā tarifi draud apslāpēt uzņēmumu peļņu un paaugstināt cenas, daži investori sāka “meklēt izeju” pēc iespējas ātrāk. Trampa “atbrīvošanas nedēļā” Dow Jones nokritās par 9%, Nasdaq Composite zaudēja 10%, arī Eiropas un Āzijas galveniem indeksiem izjūtot triecienu. “Growth” akcijas, “Magnificent 7” mīļākie, piedzīvoja pamatīgu kritumu, jo to augstās valuācijas neatbilda gaidāmajai ekonomiskajai nenoteiktībai.
No portfeļa viedokļa raugoties, ir pienācis laiks kļūt stratēģiskākiem. Ja portfelī ir pārāk daudz riskantu instrumentu, piemēram, liela daļa no šīm “growth” akcijām, iespējams, būtu prātīgi sašaurināt buras un aizvērt lūkas. Bet, ja ir sakrājusies nauda, šis varētu būt īstais brīdis, lai ilgtermiņā iegādei sāktu atlasīt dažas nepietiekami novērtētas “value” akcijas.
Tirgus mežonīgā volatilitāte vienmēr atstāj aiz sevis izdevīgus ieejas punktus, un, lai gan brauciens būs smags, vēsture liecina, ka korekcijas (un pat lāču tirgi) var būt atspēriena punkts gudriem investoriem. Tas ir līdzsvarošanas akts: pasargāt savus zaudējumus, bet nepalaist garām peļņu, kad putekļi nosēžas.
Tomēr neļausim sevi apmānīt – vēl ir pāragri spriest par spēles gaitu. Vai mēs piedzīvojam pilnvērtīgu lāču tirgu, esam iestrēguši korekcijas fāzē, vai arī šie amerikāņu kalniņi jau ir sasnieguši zemāko punktu? Žūrija vēl nav izšķīrusies, un, ņemot vērā tik lielu volatilitāti, prognozes ir kā šautriņu mešana vētrā. Viens ir skaidrs: rudā gulbja tarifi ir satricinājuši globālo finanšu koku, un mēs mēģinām noskaidrot, kuri augļi kur kritīs.
Pagaidām paturam acis vērīgas, portfeli veiklu un prātu vēsu – jo šādos laikos uzvar drošas rokas.
