Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas un ASV dolāra vērtība samazinājās, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu šonedēļ.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Sākoties septembrim, kas vēsturiski ir vājš periods akcijām, daži investori nolēma fiksēt šogad gūto peļņu, "jo mēs nezinām, kā gads beigsies", sacīja "LPL Financial" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Viņa norādīja uz neskaidrību par ASV ekonomikas perspektīvām "un par to, vai ekonomika palēninās straujākā tempā par vienkāršu atdzišanu".

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās pēc tirdzniecības sesijas Tokijas biržā, kuras indekss "Nikkei" saruka par vairāk nekā 4%. Tas sakrita ar jenas vērtības palielināšanos, kas parasti notiek, kad pasaules biržās akciju cenas krītas.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ ceturtdien krītas ASV dolāra kurss un akciju cenas pasaules biržās, savukārt kāpj zelta cena.

Dolāra kurss attiecībā pret eiro saruka par 2,6%, kas ir lielākais dienas kritums desmit gadu laikā, un dolāra vērtība krasi saruka arī attiecībā pret jenu un sterliņu mārciņu.

Tokijas biržas "Nikkei" indekss uz īsu brīdi kritās par vairāk nekā 4%, bet nākotnes darījumos ar ASV akcijām cenas strauji samazinājās, un lielākos zaudējumus piedzīvoja svarīgas nozares, tostarp autorūpniecība, luksusa preču ražošana un bankas.

Eiropā lielāko kritumu piedzīvoja Parīzes akciju birža, bet Londonā kritums bija mazāks, jo Tramps importam no Lielbritānijas noteicis mazāku tarifu.

Naftas cenas kritās par aptuveni 4,5%, savukārt nestabilos laikos par investīcijām investīcijām drošu objektu uzskatītā zelta cena sasniedza jaunu maksimumu - 3167,84 ASV dolārus par Trojas unci.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās piektdien turpina samazināties, investoriem bažījoti3es par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Tokijas biržas indekss "Nikkei" tirdzniecības sesijas noslēgumā bija samazinājies par 2,8%, Japānas premjerministram Sigeru Isibam Trampa tarifus nodēvējot par nacionālo krīzi.

Eiropā Frankfurtes akciju biržā dienas vidus tirdzniecības sesijā bijis 5% kritums, Parīzes biržā fiksēta lejupslīde par vairāk nekā 4%, bet Londonā akciju cenas nokritušās par gandrīz 3,8%.

Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par vairāk nekā 5% līdz 66,64 dolāriem par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena samazinājusies līdz 63,45 dolāriem par barelu.

Jau vēstīts, ka Tramps trešdien paziņoja par augstu muitas tarifu noteikšanu importam no visas pasaules.

Turpinoties panikai akciju tirgos, ko izraisījuši ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātie muitas tarifi un Ķīnas atbildes tarifi, Āzijas biržās pirmdien pēc darba sākuma vērojams jauns akciju kursa kritums.

Tokijas biržas indekss "Nikkei", sākoties tirdzniecībai, piedzīvojis 8% kritumu, Dienvidkorejas "Kospi" sarucis par 5,5%, kamēr Austrālijas "S&P/ASX 200" - par 6,3%.

Turpinājies arī naftas cenu kritums. ASV jēlnaftas cena sarukusi pat 4% jeb 2,5 dolāriem, nokrītoties līdz 59,49 dolāriem par barelu.

Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājusies par 2,25 dolāriem, noslīdot līdz 63,33 dolāriem par barelu.

Joprojām mazinās arī ASV dolāra kurss, kas nokrities no 146,94 jenām līdz 145,98 jenām, kamēr eiro kurss pieaudzis no 1,0962 dolāriem līdz 1,0967 dolāriem.

Kā ziņots, Tramps trešdien paziņoja par augstu muitas tarifu noteikšanu importam no visas pasaules.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien būtiski samazinās, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Honkongas akciju biržas indekss nokrities par vairāk nekā 13%, kas ir straujākais kritums kopš 1997.gada Āzijas finanšu krīzes, bet Tokijas biržas indekss "Nikkei" sarucis par 7,8%.

Tikmēr Eiropā Frankfurtes akciju biržā rīta tirdzniecības sesijā bijis 10% kritums, Parīzes biržā fiksēta lejupslīde par vairāk nekā 6%, bet Londonā akciju cenas nokritušās par gandrīz 6%.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2021.gada aprīļa sarukusi zem 60 dolāriem par barelu saistībā ar bažām par globālās ekonomikas recesiju.

Sestdien stājušies spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien palielinājušās pēc straujās lejupslīdes, ko pēdējās dienās izraisīja bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Eiropā Frankfurtes akciju biržā rīta tirdzniecības sesijā bijis 0,9% kāpums, bet gan Parīzes, gan Londonas biržās fiksēta augšupeja par 1,3%.

Arī nākotnes darījumos ar ASV akcijām cenas palielinājušās vidēji par 1,7%, bet Tokijas biržas indeksam "Nikkei" fiksēts kāpums mazliet virs 6%.

Tikmēr Honkongas akciju biržas indekss mazliet atguvies pēc pirmdien piedzīvotā straujākā krituma kopš 1997.gada Āzijas finanšu krīzes, tam otrdien pieaugot par 1%.

Akciju cena Šanhajas biržā palielinājusies par 1,4% pēc tam, kad valdības investīciju fonds "Central Huijin Investment" uzdeva valsts uzņēmumiem palīdzēt atbalstīt tirgu ar akciju pirkšanu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, lai gan Tokijas biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam.

Naftas cenas saruka par spīti galveno jēlnaftas ieguvējvalstu lēmumam pagarināt ieguves apjoma samazinājumus līdz šī gada vidum.

Volstrītas indeksi samazinājās. Analītiķi to izskaidroja ar investoru nogaidošu attieksmi pret ziņām bagātu nedēļu, kurā paredzēta ASV nodarbinātības datu publiskošana, Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecība Kongresā, ASV prezidenta Džo Baidena uzruna par valsts stāvokli, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Pirmdien investori "savā ziņā skatījās uz priekšu (..) un saprata, ka var būt kādi potenciāli tirgus iekustinātāji", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi.

Āzijā visstraujāk kāpa Tokijas biržas indekss "Nikkei 225". Indekss, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, pieauga par 10,2% līdz 34 675,46 punktiem.

Arī galvenie ASV indeksi pēc pirmdienas lejupslīdes otrdien kāpa. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,8% līdz 38 997,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1% līdz 5240,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1% līdz 16 366,85 punktiem.

"Es ceru, ka mēs atgūsim zināmu stabilitāti," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Eblins, piebilstot, ka lejupslīdes riski vēl pastāv.

Tikmēr Eiropā akciju cenu kāpums biržās nebija tik izteikts. Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8026,69 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7130,04 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par nepilniem 0,1% līdz 17 354,32 punktiem.

Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?

ASV un Japāna rada triecienviļņus pasaules akciju biržās

Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.