Būvniecībā būtu jāievieš standartlīgums, kas ļautu samazināt resursu un laika patēriņu gan pasūtītājam, gan būvniekam, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls.
"Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams," teica Bērziņš.
"UPB" vadītājs uzsvēra, ka Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, un no būvniecības nozares skatu punkta saskatāmas divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums, un, otrkārt, izmaiņas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās.
Bērziņš atzina, ka šajā jomā jau notiek zināma virzība, piemēram, Ekonomikas ministrija ir ieviesusi atsevišķas sadaļas, bet, Bērziņa ieskatā, būtu jānokļūst līdz tam, kas jau pastāv Zviedrijā, - būvniecībā tiek izmantots standartlīgums ar dažādām variācijām, piemēram, "projekts + būvniecība".
"Šī pieeja strādā ļoti labi. Tā ir salīdzinoši vienkārša - var pievienot īsus speciālos noteikumus, kas nav garāki par pašu līgumu. Šāda pieeja būtiski samazina resursu patēriņu abās pusēs, gan pasūtītājam, gan būvniekam. Tas arī saīsina laiku no brīža, kad projekts tiek uzsākts, līdz līguma noslēgšanai," teica Bērziņš.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik līgumu pārrunas var ilgt ļoti ilgi, bieži vien diskusijas vai pārsūdzības ievelkas, taču ir Eiropas vai kāds cits finansējums ar konkrētiem termiņiem. Rezultātā rodas situācijas, kur konkursos vispār nav pretendentu, jo termiņi vienkārši nav reāli.
Tāpat Bērziņš pauda viedokli, ka izmaiņas noteikti būtu nepieciešamas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās. Bērziņš atzina, ka ir specifiski gadījumi, piemēram, aizsardzības objekti vai "Rail Baltica" lieluma projekti, kur nepieciešami īpaši līgumi un iepirkuma procedūras, taču lielākajā daļā gadījumu pietiktu ar skaidriem, standartizētiem kvalifikācijas kritērijiem.
"Ja ir atkāpes, tās saskaņojamas iepriekš ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un viss process būtu vienkāršāks. Tādā gadījumā vairs nebūtu vajadzīgs šis ilgais pārsūdzību ceļš. Konkursi neieilgtu," pauda Bērziņš.
Viņš norādīja, ka tagad bieži konkurss tiek izsludināts, tad seko pusgads pārsūdzībām, jo nav skaidrības, un abās pusēs tiek patērēti milzīgi resursi, gan no pasūtītāja, gan no pretendentu puses.
"Un šobrīd, kad mums vajadzētu pēc iespējas ātrāk "laist darbībā" Eiropas līdzekļus, mēs atkal aizķeramies pie birokrātiskiem šķēršļiem. Bet tieši šī ir joma, kur birokrātijas mazināšanu patiešām varētu īstenot praktiski un ar salīdzinoši vienkāršiem soļiem," sacīja Bērziņš.