Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

SIA Uzdevumi.lv radītā portāla uzdevumi.lv direktors Edgars Škutāns uzņēmuma ieceri raksturo kā palīgu vecākiem, risinot bērnu mājas darbus

Idejas realizācija sākta jau 2009. gadā, bet šobrīd tā attīstījusies tiktāl, ka pārkāpusi Latvijas robežas, ar zīmolu Yaklass.ru startējot Krievijas tirgū, kur produkts tiek īpaši pielāgots un paredzēts daudzu miljonu lietotāju apkalpošanai.

Latvijā uzdevumi.lv sevi pozicionē kā e-mācību portālu, kuru katru dienu testu pildīšanai apmeklējot tūkstošiem skolēnu. Pavisam šobrīd reģistrētu lietotāju esot ap 170 tūkst. no Latvijā pavisam reģistrētajiem 200 tūkst. skolēnu. Portāla popularitāti E. Škutāns skaidro ar zinību apguves sistēmu mūsdienās – stundā apgūstamā viela, pārbaudes darbs par tās apguvi, kas parasti ir testa veidā. Galveno problēmu zināšanu pārbaudē radot individuālu uzdevumu sagatavošana – laikietilpīgi ir katram skolēnam sagatavot atšķirīgus pārbaudes darbu variantus, un tad talkā var nākt tieši uzdevumi.lv pakalpojums, jo par vienu tēmu iespējams ģenerēt daudzus uzdevumu variantus – projekts darbojas, balstoties uz pašu izstrādāto tehnoloģisko platformu GenExis, kura pieļauj simtiem variāciju. šāds modelis izslēdz norakstīšanas iespēju, jo katram skolēnam ir citi viena uzdevuma elementi.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu ar tirdzniecības centru Sāga par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu tirdzniecības centra stāvlaukumā, nodrošinot kopumā sešas elektroauto uzlādes pieslēgvietas.

Jaunās uzlādes stacijas plānots uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē.

Tirdzniecības centra stāvlaukumā tiks uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu.

Igauņi ierīko elektroauto uzlādes stacijas Latvijā

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes...

Katrai uzlādes stacijai būs divas pieslēgvietas, tādējādi nodrošinot vienlaicīgi sešus elektroauto ar uzlādes iespēju. Šīs uzlādes vietas būs publiski pieejamas visiem elektroauto lietotājiem un tirdzniecības centra apmeklētājiem. 150 kW stacija būs aprīkota ar diviem Eiropas standarta CCS2 kabeļiem, 50 kW stacija būs aprīkota gan ar CCS2 kabeli, gan ar CHAdeMO kabeli, bet maiņstrāvas stacija – ar Eiropas standarta Type 2 ligzdām.

“Eleport misija ir paātrināt pāreju uz bezizmešu transportu, tāpēc mērķtiecīgi izvēlamies vietas, kur uzstādīt jaunākās un modernākās uzlādes stacijas, lai veidotu pēc iespējas ērtāku un pieejamāku uzlādes tīklu autovadītājiem. Tirdzniecības centri ir ļoti piemērota vieta, ar ko sākt, jo kamēr autovadītāji veic ikdienas pirkumus, viņu uzticamais elektroauto saņem savu regulāro uzlādi, tādējādi pakārtojot auto uzpildi lietotājiem – nevis otrādi. Ar ērtu un sakārtotu uzlādes tīkla infrastruktūru mēs veicinām ātrāku klimata mērķu sasniegšanu,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

“No projekta sākuma jau bijām paredzējuši vietu, kur šādas uzlādes stacijas pieslēgt un šobrīd esam atraduši sadarbības partneri ar ko kopā to realizēt. Elektroauto izvēle ir lielisks veids, kā samazināt vides piesārņojumu un izvēlēties dabai draudzīgāku transportu, tieši tādēļ attīstām e-auto uzlādes iespējas un esam priecīgi par sadarbību ar Eleport,” komentē tirdzniecības centra SĀGA (SIA “Riga Retail Park”) pārstāvis Juris Barkāns.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.

«Finanšu ministrijas novērtējumā 2015. gadā papildu ieņēmumi valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem bijuši 75,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir sekmīgas valsts iestāžu un atbildīgo dienestu sadarbības nopelns, tomēr mums priekšā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi. Priekšlikumu iesniegšana un plāna sagatavošana ir pirmais solis, bet visu nozaru institūciju, sociālo un sadarbības partneru lielākā atbildība būs tā, lai plānā iekļautie uzdevumi tiešām tiktu īstenoti, kā arī tiktu meklēti dažādi citi risinājumi uzlabojumiem savās nozarēs. Plāns nav akmenī kalts, tas ir dzīvs, tāpēc esam atvērti arī citiem valsts pārvaldes iestāžu, partneru, ekspertu un visas sabiedrības priekšlikumiem. Ēnu ekonomikas mazināšana ir visu kopīgs darbs,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Kokles spēles studija "Kokļu Mežs", kas darbojas kopš 2015.gada, izveidojusi platformu attālinātajām kokles spēles nodarbībām.

Studijas dibinātājs Ansis Jansons stāsta: "Kad sāku 2015.gadā darboties, bija interesenti, bet īsti nebija, kas mācītu kokles spēli. Kopš tā laika "Kokļu Mežs" ir audzis un kopumā mūsu skolai izgājuši cauri ap 500 cilvēku. Tas kādreiz šķita nereāli liels skaitlis, bet šobrīd ir sajūta, ka tas varētu būt tikai sākums.

Ideja par to, ka jāveido arī e-skola, radās, atsaucoties uz cilvēku interesei. Bija ļoti daudzi, kas meklēja iespēju mācīties spēlēt kokli, bet, piemēram, nedzīvoja Rīgā vai pat Latvijā, tāpēc nevarēja pievienoties klātienes nodarbībām. Domājot par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, radās doma par to, ka jāveido speciāla platforma, kurā varētu apgūt kokles spēli attālinātās, bet individuāli pielāgotās nodarbībās."

Bērnu izglītība lielā mērā ir pašu vecāku atbildība, tāpēc domāšanas attīstības uzdevumu e-veikala dzene.com īpašniece Ilze Dzene piedāvā krājumus pirmsskolas vecuma bērnu prasmju apguvei.

«Pirms gada augustā Facebook publicēju pirmo domāšanas attīstīšanas uzdevumu krājumu bērniem no četriem līdz astoņiem gadiem, un trijās dienās man bija 5000 sekotāju,» stāsta Ilze. Šobrīd viņas Facebook lapai Domāšanas attīstīšanas uzdevumi ir 14 tūkstoši sekotāju. 30% ir no ārzemēm – Norvēģijas, Vācijas, Turcijas u.c. «Priecājos, ka varu palīdzēt arī mammām ārzemēs, piedāvājot materiālus latviešu valodā,» saka Ilze. Ja viņai izdosies atrast sadarbības partneri, ir domāts par iespēju attīstīt šo biznesu arī citās valstīs.

Ilze ir absolvējusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, bet savu pirmo uzdevumu krājumu izveidoja 15 gadu vecumā. «Tolaik ar to ieguvu pirmo vietu Latvijā. Pagāja 20 gadi, atsāku gatavot šādus uzdevumus saviem bērniem un aizdomājos, ka tie varētu būt noderīgi arī citiem vecākiem,» viņa teic.

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Pašmāju tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group, investējot 100 tūkst. eiro, izveidojis piedzīvojumu brauciena spēli Roadgames. Pirmā spēle, kurai reģistrācija jau sākusies, notiks 11. maijā Latvijā, iekļaujot septiņus dažādu veidu atjautības/izaicinājuma uzdevumus un 500 objektus Vidzemē.

Ieguldot vēl 350 tūkst. eiro, spēli iecerēts virzīt arī globālajam tirgum.

Roadgames ir plaša mēroga ģeolokācijas spēle komandām reālā vidē un lietotnē. Tās koncepta pamatā ir trīs daļas – iespēja ikvienam iesaistīties spēles satura radīšanā, lietotne ar ģeolokācijas uzdevumiem un pārsteiguma pasākums dalībniekiem spēles noslēgumā. Spēles mērķis – dot cilvēkiem iespēju būt aktīviem ārpus mājas, sajust piedzīvojumu garšu un parādīt, ka apkārt ir daudz neizzinātu vietu.

«15 gadus mūsu veidotā spēle bijusi ikgadējs saliedēšanās pasākums kolēģiem, septiņus gadus klientiem un trīs – Draugiem.lv lietotājiem. Tikai pirms gada nolēmām to piedāvāt ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Pašiem ceļojot, vienmēr bijis azarts atrast un apmeklēt vietas, kuras ceļvedī nav minētas vai par kurām zina pastāstīt tikai vietējie. Lai Roadgames kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu ikvienam, esam pilnveidojuši spēli ne tikai tehnoloģiski, bet arī saturiski,» stāsta Roadgames vadītāja Liene Grenevica.

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Unikāla pieredze vidusskolniekiem un studentiem izmantot praksē savas zināšanas finanšu jomā ar iespēju iegūt naudas balvas 2000 eiro apmērā.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā rīkotais "Finanšu izaicinājums" (Finance Challenge) ir komandu sacensība vidusskolu skolēniem un augstskolu studentiem no visas pasaules. Sacensību dalībniekiem ir jāizpilda uzdevumi uzņēmumu finansēšanas, vērtēšanas, akciju un fiksēta ienākuma tirgus, investīciju bankas pakalpojumu, finanšu pārskatu analīzes, portfeļa vadības un makroekonomikas jomā.

"Finanšu izaicinājuma" uzdevums ir ne vien pārbaudīt dalībnieku zināšanas finansēs un ekonomikā, bet arī nostiprināt dalībnieku prasmes strādāt komandā. Līdztekus unikālajai pieredzei dalībniekiem tiek dota iespēja iegūt vērtīgas balvas EUR 2000 apmērā un pievienot nozīmīgu ierakstu savam CV, tādējādi paverot sev karjeras iespējas finanšu sektorā.

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komandas piedzīvojumu, loģikas un domāšanas spēle Mysteria līdzinās datorspēlei, kur stundas laikā jāatrisina dažādi uzdevumi, lai izkļūtu no telpas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī ir piedzīvojumu spēle realitātē, jauns izklaides veids mūsu pilsētā,» saka Jurijs Boičuks, spēles Mysteria idejas autors. Tā līdzinās datorspēlei, ko izspēlē dzīvē – divu līdz četru cilvēku liela komanda ieiet istabā. Viņu uzdevums ir iziet no tās, atrodot atslēgu, kas ir iespējams, atrisinot dažādus loģikas uzdevumus. Iespēja izspēlēt spēli stundas laikā esot aptuveni 80% – lielākā daļa cilvēku visus uzdevumus izpilda. Protams, tiem, kuriem tas neizdodas, ir skumjas par to un neapmierinātība ar sevi. Cilvēkiem neesot vajadzīgas īpašas zināšanas ķīmijā vai fizikā, lai šo spēli izspēlētu, vairāk nepieciešama attapība, uzmanība un loģika. Daudziem vienkārši nepietiek pacietības, uzskata Jurijs. Visi uzdevumi ir lineāri – lai izpildītu nākamo, jāatrisina iepriekšējais.

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Tāpat pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8% bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). 2014. gada jūnijā 35% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.