Jēkabpilī daudzās biznesa nozarēs attīstīt uzņēmējdarbību ir vieglāk nekā Rīgā, jo reģionā ir mazākas izmaksas par telpām, darbaspēku, arī izejmateriāli ir pieejamāki, atzīst Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas dalībnieki.
Durvju ražošanas uzņēmuma SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas laikā sacīja, ka krīzes laikā uzņēmumam nedaudz samazinājās darba apjomi, taču darbs noritējis mierīgāk un izdevies nopelnīt vairāk nekā pirms krīzes un arī tagad.
«Tas ir iespējams tāpēc, ka ražotais galaprodukts ir samērā lēts, tai pašā laikā tas ir gana kvalitatīvs un nepieciešams jebkādos laikos. Varbūt nedaudz pamainījās pircēji, - ja iepriekš mūsu durvis pirka tikai mazāk turīgi cilvēki, tad krīzes laikā tās izvēlējās arī vidējais slānis, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās pavisam nedaudz,» skaidroja Saldaks.
Viņš piebilda, ka krīzes laikā izejmateriāli - koksne - palētinājās gandrīz divas reizes, arī darbaspēka izmaksas samazinājās, tāpēc strādāt bija vieglāk. «Brodoor durvju ražošanā daudz grūtāk būtu strādāt, piemēram, Rīgā un tad jau produkts vairs nebūtu konkurētspējīgs. Uzņēmumam atrašanās reģionā nāk tikai par labu - to nosaka gan telpu izmaksas, gan darbaspēka izmaksas, gan izejmateriālu pieejamība,» sacīja Saldaks.
Tirdzniecības un puķu audzēšanas uzņēmuma SIA Sedumi valdes priekšsēdētājs Egils Bojārs norādīja, ka patlaban tirdzniecībā ir vērojams kāpums. «Manā skatījumā, tas ir saistīts ar to, ka pēdējā laikā biznesā ir ieplūdis diezgan daudz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu - līdz ar to biznesam ir vairāk darba, tiek maksātas algas un cilvēkiem ir vairāk naudas, kas tiek tērēta,» skaidroja Bojārs.
Savukārt puķu audzēšanā uzņēmums paplašinās tieši šogad, jo sākušas darbu jaunas siltumnīcas, kurās ražošanas izmaksas atšķiras no iepriekšējām, tāpēc esot grūti salīdzināt. Saldaks piebilda, ka patlaban uzņēmums jau ir kļuvis par lielu spēlētāju Latvijas puķu tirgū, bet, salīdzinot ar Lietuvas puķu audzētājiem, Sedumi ir neliels uzņēmums.
«Reģionā tirdzniecības uzņēmuma priekšrocība ir tā, ka pircējs vienmēr var saņemt preci kopā ar pakalpojumu, vienmēr var iegādāties visas nepieciešamās preces vienuviet un vienmēr var saņemt arī vajadzīgās konsultācijas,» sacīja Saldaks.
«Ir ļoti labs teiciens - nezinu, kā pie jums Rīgā, bet pie mums Latvijā viss ir kārtībā. Domāju, ka krīzes laikā bija laba iespēja novērtēt savas izmaksas un uzskatu, ka krīzes gados izdevās nopelnīt vairāk nekā tā saucamajos «treknajos gados». Jo īpaši tas ir attiecināms uz kokapstrādes nozari,» sacīja palešu ražošanas uzņēmuma SIA DLLA valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis.
Viņš skaidroja, ka palešu ražotāji varētu spēlēt totalizatorā - ja pieprasījums pēc paletēm krītas, tātad ekonomikai klāt grūti laiki. Patlaban ar pieprasījumu jau aptuveni gadu esot nenoteikts stāvoklis - it kā paletes ir nepieciešamas, it kā nē.
«Visa šī nenoteiktība ir saistīta ar Eiropas tirgu. Strādājam ar Vāciju, kur pieprasījums ir visu laiku. Itālija mirst lēnām, Beļģija, Nīderlande, Dānija, Francija, Spānija priekš manis ir «miroņi» jau gadus trīs. Varbūt atsevišķās no šīm valstīm ar ekonomiku nemaz nav tik slikti, bet viņi savu iekšējo patēriņu un pieprasījumu pēc paletēm spēj nosegt paši, imports nav nepieciešams. Patlaban man vienīgais perspektīvais tirgus ir Vācija, tur vismaz nav lejupslīde,» skaidroja Lībietis.
Saldaks piebilda, ka kokapstrādes nozares uzņēmumiem patlaban viens no perspektīvākajiem virzieniem ir Skandināvijas tirgus. «Man šķiet, ka šie tirgi ir vēl vairāk atvērušies. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka iepriekš mums šajā reģionā nebija stabilu pircēju, bet tagad produkcijas izplatīšana ir nokārtota,» sacīja Saldaks.
